Foto: PantherMedia/Scanpix
Beidzot tas ir noticis – valsts kompensējamo zāļu sarakstu šogad pirmo reizi papildinājuši vairāki jauni, sen gaidīti medikamenti vēža slimnieku ārstēšanai. Taču, lai Latvija spētu pakāpties no pēdējās vietas Eiropā onkoloģijas pacientu nodrošinājumā ar inovatīvām zālēm, ar šo soli ir krietni par maz. Diemžēl labo lēmumu pavada vairāki būtiski trūkumi un pretrunas – nav skaidrības par valdības solīto, bet nepietiekamo finansējumu arī citu jauno zāļu iekļaušanai, trūkst caurspīdības un paredzamības zāļu atlases un iekļaušanas procesā.

Nevis inovācijas, bet parāda segšana

Valsts kompensējamo zāļu saraksts šogad papildināts ar četriem jauniem medikamentiem prostatas, krūts un neiroendokrīno audzēju ārstēšanai. Tiesa gan, īsti šos medikamentus par inovatīvām zālēm nosaukt nevar – pasaulē tie ir pazīstami un starptautiskajās vēža ārstēšanas vadlīnijās iekļauti jau 5–10 gadus. Līdz ar to var teikt, ka ir nosegts parāds jeb padarīts iepriekšējos gados nepaveiktais zāļu kompensācijas sistēmas pilnveidošanā, taču pagaidām nevar runāt par apjomīgu jauno zāļu iekļaušanu, kas būtu pieejamas plašam vēža slimnieku lokam.

Naudas mazāk, nekā solīts

Vēl viena problēma, kas apēno prieku par labāku zāļu pieejamību, ir naudas trūkums. Ir skaidrs, ka šogad veselības budžetā atvēlētie 5 miljoni eiro inovatīvajiem onkoloģiskajiem medikamentiem ir ievērojami mazāka summa, nekā nepieciešams, lai tiktu pildīta valdības apņemšanās šim mērķim šogad un nākamajos gados ik gadu atvēlēt 14 miljonus eiro, kā to paredz MK apstiprinātie dokumenti – "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.–2020. gadam" un Veselības aprūpes reformu plāns.

Nacionālais veselības dienests patlaban slēdz līgumus ar zāļu ražotājiem par vēl sešu jaunu zāļu iekļaušanu plaušu, zarnu vēža un hematoonkoloģisko slimību ārstēšanai, kā arī notiek sarunu procedūra par vairāku medikamentu iekļaušanu olnīcu vēža un melanomas ārstēšanai. Zāļu ražotāju interesēs ir panākt, lai viņu radītie efektīvie medikamenti būtu pieejami pēc iespējas plašākam pacientu lokam.

Taču jārēķinās, ka ikviena medikamenta cenai jānosedz izpētes, pētījumu, ražošanas, loģistikas un citas izmaksas, kas inovatīvo zāļu gadījumā ir īpaši augstas. Lai izstrādātu jaunas zāles atbilstoši regulatoru noteiktajiem kvalitātes, efektivitātes un drošības standartiem, no pirmās aktīvās vielas sintēzes brīža ir nepieciešami 12–13 gadi. Savukārt jaunu zāļu atklāšana un reģistrācijas saņemšana ražošanas uzsākšanai vidēji izmaksā 1,059 miljardus eiro. Tā ir cena, kas jāmaksā, lai iegūtu tādas zāles, kas vēzi tiešām spēj ārstēt. Piemēram, krūts vēzis mūsdienīgas terapijas rezultātā šodien jau ir kļuvis par hronisku slimību ar ļoti garu dzīvildzi, un līdzīgi veiksmīgi piemēri ir arī citu vēža formu ārstēšanā.

Zāļu cenas Latvijā – jau tagad vienas no zemākajām Eiropā

Vienlaikus jāuzsver, ka kompensējamo zāļu cenas Latvijā nav augstas, kā maldīgi tiek uzskatīts, jo šo cenu strikti regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" – tā nedrīkst būt augstāka par trešo zemāko šī medikamenta cenu sekojošo valstu grupā – Čehija, Dānija, Rumānija, Slovākija un Ungārija, kā arī nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā. Arī zāļu cenas kopumā Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropā. To apliecina arī Zāļu valsts aģentūras dati – 2017. gada novembrī ārpus Latvijas pārdotas jeb reeksportētas 551 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistra zāles (tai skaitā 252 kompensējamo zāļu saraksta zāles), un šādi pārdošanas apjomi nenotiku, ja zāles Latvijā būtu dārgas.

Zāļu iekļaušana – atklāti un prognozējami

Lai panāktu atklātu un prognozējamu inovatīvo zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā, zāļu ražotāji aicina veselības politikas veidotājus jau tagad aktīvi sākt izvērtēt, kādi medikamenti sarakstā tiks iekļauti nākamajos gados, sniedzot korektu informāciju visiem procesā iesaistītajiem sadarbība partneriem – ārstu, pacientu organizācijām, zāļu ražotājiem u. c. SIFFA arī atkārtoti aicina inovatīvo medikamentu novērtējumu veikt nevis pēc to ietekmes uz kompensējamo zāļu budžetu, bet gan veselības aprūpes sistēmu kopumā.

Lai panāktu skaidrus jauno zāļu iekļaušanas kritērijus kompensācijas sistēmā, SIFFA arī aicina ņemt vērā ietaupījumus, ko efektīvu zāļu lietošana rada citos sektoros, piemēram, mazākas izmaksas stacionāros, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā vai darba nespējas un invaliditātes apmaksā, kas šobrīd netiek darīts. Lai šo sistēmu mainītu, būtu jāpielieto veselības tehnoloģiju novērtējuma princips. Tas lēmumu pieņēmējiem sniedz precīzu informāciju par to, vai zāles, diagnostikas metodes vai cita tehnoloģija ir izmaksu efektīva un iekļaujama valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!