Konkurences padomes (KP) ziņojums* par zāļu veidošanas cenām Baltijā ir sarkanais signāls Veselības ministrijai daudz nopietnāk un operatīvāk pievērsties piecenojumu sistēmas pārskatīšanai, kas dienaskārtībā ir bijusi ilgāku laiku, taču līdz šim risinājums nav rasts.
Piecenojumu dēļ pacienti Latvijā par recepšu zālēm, kas netiek kompensētas, maksā vairāk nekā kaimiņvalstīs
Zāļu gala cenu Latvijā veido 4 faktori – zāļu ražotāja cena, lieltirgotavu uzcenojums, aptiekas uzcenojums un pievienotās vērtības nodoklis, kas Latvijā noteikts 12% apmērā. Kā ziņojumā norāda KP, aptuveni 80% apskatīto gadījumu ražotāji zālēm Latvijā bija noteikuši zemāku cenu nekā Lietuvā un Igaunijā, taču apmēram 60% no tām pacienti iegādājās par augstāku cenu, liekot secināt, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs.
Latvijā lieltirgotavām un aptiekām nav uzcenojumu griestu nekompensētajām zālēm, līdz ar to Lietuvā un Igaunijā uzcenojumi ir zemāki. Jo augstāka ražotāja cena, jo Latvijā lielāka uzcenojumu atšķirība starp Baltijas valstīm. Lieltirgotavu un aptieku piecenojumi ir tie, kas būtiski paaugstina pacienta tēriņus par zāļu iepakojumu. Ja pieņemam, ka vienam pacientam katru mēnesi ir jāiegādājas recepšu zāļu iepakojums, kuram ražotājs noteicis cenu 5 eiro, bet gala cena ar lieltirgotavu un aptieku piecenojumiem un PVN ir 8,71 eiro, gada laikā pacients ir samaksājis aptuveni 44,52 eiro uz piecenojumu un PVN rēķina – tikai par vienu zāļu veidu, kas viņam nepieciešams!
Lietuvā un Igaunijā, pēc KP veiktā pētījuma, situācija ir pacientiem labvēlīgāka – par tādu pašu ražotāja noteikto 5 eiro cenu Lietuvā pacients samaksās 6,98 eiro un Igaunijā – 7,19 eiro, tātad vidēji par 20% mazāk nekā Latvijā.
Baisāka situācija parādās tad, kad zāles ir dārgākas, – ja ražotāja noteiktā zāļu cena ir 20 eiro, bet gala cena plauktā ar piecenojumiem un PVN ir 31,09 eiro, gada laikā pacients piecenojumu un PVN dēļ ir samaksājis aptuveni 133 eiro. Tikmēr Lietuvā viens šāds zāļu iepakojums pacientam maksātu 25,80 eiro un Igaunijā – 25,82 eiro.
Risinājums meklējams kompensējamo medikamentu piecenojuma modelī
Šobrīd atļautie maksimālie piecenojumi, kurus lieltirgotavas un aptiekas var piemērot recepšu medikamentiem, kas netiek kompensēti, ir ievērojami lielāki nekā kompensējamiem medikamentiem. Tā rezultātā šī medikamentu grupa ir pacientiem visnelabvēlīgākā kategorijā, radot sabiedrībai absolūti nesaprotamu situāciju, jo faktiski valsts ir noteikusi tādu regulējumu, kas ļauj komersantam pašam noteikt cenu, kas turklāt būs augstāka nekā kaimiņvalstīs par medikamentiem, kurus ārsts ir izrakstījis kā obligātus pacienta terapijai.
Izvērtējot šā brīža medikamentu piecenojuma sistēmu un kaimiņvalstu pieredzi, SIFFA priekšlikums ir noteikt vienādu piecenojuma apmēru visiem recepšu medikamentiem – gan tiem, kas tiek kompensēti no valsts puses, gan tiem, par kuriem pacientiem jāmaksā pašiem. Šāda regulējuma ieviešana būtiski samazinātu nekompensēto recepšu medikamentu gala cenu aptiekā, padarot tos finansiāli pieejamākus pacientiem.
* Konkurences padomes ziņojums "Zāļu cenu veidošanas principi Latvijā, Lietuvā, Igaunijā (2019. gada decembris)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
