Valters Kaže: Jaunie mērnieku laiki Latvijā
Foto: LETA

Latvijas sabiedrības prātus jau krietnu laiku nodarbina gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Šobrīd ATR apspriešanas process dabiski ievirzījies posmā, kur uzmanības centrā ir jautājums nevis par reformas nepieciešamību – tā ir acīmredzama un pašsaprotama pat opozīcijai, bet gan par ievērojami nopietnākiem jautājumiem, kurus ATR liek risināt. Viens no svarīgākajiem aspektiem neapšaubāmi saistīts ar uzņēmējdarbību, un par dažiem tā punktiem izteicos arī Šveices, Zviedrijas, Īrijas Tirdzniecības kameru rīkotajā diskusijā par ATR ietekmi uz biznesu.

Uzņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka jau tuvākajā laikā jāskatās tālāk par liriskiem iebildumiem, piemēram, par kultūras identitāti novados, bet jāsāk meklēt un formulēt atbildes uz daudz būtiskākiem jautājumiem. Šajā kontekstā jāpievēršas mobilitātes pabalstiem, iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījumam starp valsti un pašvaldībām tā, lai pašvaldības būtu ieinteresētas fokusēties ne vien uz iedzīvotāju piesaisti un mājokļu attīstības veicināšanu, bet atbalstu uzņēmējdarbībai un darba vietu radīšanai, kā arī kvalitatīvu izglītības un sociālo pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī pašvaldībām sadarbojoties pāri to jaunajām robežām, piemēram, autobusu maršrutu plānošanā un skolu noslodzē.

Vairāku esošo pašvaldību pretestība reformai sakņota tā saukto "bagāto" pašvaldību negribēšanā uzturēt apkārtējo pašvaldību "nabagus". Šādu nostāju, tajā skaitā publiskās auditorijās, esam dzirdējuši no atsevišķām piejūras pilsētām un citām pašvaldībām. Domāju, nav pareizi, ka politiķi ignorē šo "bagāto" pašvaldību patieso materiālās dabas interesi. Meklējot dažu "bagāto" pašvaldību turības avotu, var novērot to uzplaukuma saistību ar tuvu novietojumu Rīgai un tur strauji augošo privāto apbūvi, vai spēju no valdības "izsist" Eiropas Savienības fondu naudu. Kā iecerētās reformas nodrošinās vienmērīgāku pašvaldību attīstību, kā līdzsvaros "bagāto" un "nabago" pašvaldību attīstības intereses? Šis jautājums var šķist politiski nepieklājīgs, bet man šķiet, ka lielā mērā aiz tā slēpjas pretestības patiesais iemesls.

Politiķiem jāspēj sniegt skaidras atbildes par būtiskiem nākotnes attīstības jautājumiem – piemēram, par jauniem iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales principiem. Man kā uzņēmējdarbības vides pārstāvim trūkst diskusijas un atbilžu par politiķu plāniem naudas un citu resursu izlietojumam, lai līdz ar jauno robežu savilkšanu veicinātu arī pašvaldību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Šī problēmas arvien skaļāka vokalizācija Rīgas un Pierīgas kontekstā nostiprina sajūtu, ka bez piespiešanas šāda resursu pārplānošana nenotiks. Atliek tikai jautājums - kas piespiedīs un kad?

Skaitļi ir pietiekami drūmi, lai saņemtos un otrajā plānā atbīdītu neapšaubāmi klātesošās politiskās intereses un nekavējoties pievērstos ATR īstenošanas praktiskajiem jautājumiem. Valsts iedzīvotāju skaits nepielūdzami turpina samazināties, īpaši reģionos. Ekonomikā Eiropas un arī Latvijas kontekstā vērojam izaugsmes tempu sarukumu. Šādos apstākļos teju vienīgais risinājums ir ātrāk virzīties uz priekšu ar neizbēgamajām reformām.

Iedzīvotāju skaits turpina sarukt, plaisas starp pašvaldībām – aug

Latvijā saglabājas jau ilgākā termiņā novērotas negatīvas demogrāfiskās un urbānā līdzsvara tendences - iedzīvotāju skaits Latvijā kopumā 2019.g. oktobra sākumā bija vairs tikai 1,91 milj. iedzīvotāju, pie tam ik mēnesi tas noturīgi samazinās par aptuveni tūkstoti. i Ņemot vērā lielo īstermiņa emigrantu un savu dzīves un nodarbinātības faktu ārvalstīs nereģistrējušo lielu skaitu, dažādas aplēses publiski atsaukušās uz reālo klātesošo iedzīvotāju skaitu aptuveni 1,67 milj. apmērā.

Tas īpaši novērojams mazās teritoriālās vienībās: kopš 2011.gada iedzīvotāju skaita samazinājums sasniedzis -13.6% vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 4 000 cilvēkiem, -8,4% vietās ar 4 000-10 000 iedzīvotājiem un -7% lielākās.ii

Mēs vērojam izteikti pieaugošu plaisu starp lielajam un mazajām pašvaldībām. Piemēram, Rīgā un tās aglomerācijā 50km apkārtnē dzīvo gandrīz 1,1 miljons iedzīvotāju jeb tuvu 60% Latvijas iedzīvotājuiii, 81 Latvijas pašvaldības teritorijās dzīvo 20% iedzīvotāju, kamēr atlikušie 80% koncentrēti 38 pašvaldībās.iv

Tam ir nozīmīgs efekts pašvaldību un plašākā publiskās pārvaldes kontekstā. Iedzīvotāju skaitam novados samazinoties no aptuveni 0,9 milj. līdz prognozētajiem 0,8 milj. 2040.gadā, papildus izdevumi pašvaldību uzturēšanai pieaugs līdz pat papildus EUR 256 milj. gadā.v Pašvaldības veic 111 publiskās funkcijasvi, kuru vairums tiek dublēts paralēli 119 pašvaldībās, pie tam to kvalitatīvai veikšanai nereti trūkst resursu. Tas mums liek domāt par efektīvāku resursu – kā cilvēkresursu, tā nodokļu maksātāju naudas– izmantošanu. Piemēram, 2018.gadā pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumu apjoms bija EUR 2,8 miljardi, no kā 40,7% tika novirzīts izglītībai un 7,4% vispārējiem valdības dienestiem.vii Vai tas nozīmē, ka izglītība un publiskā administrācija mums ir izcilības apliecinājums? Visdrīzāk, šie skaitļi ir kombinācija no mūsu mazā iedzīvotāju skaita, augstajām fiksētajām izmaksām šo funkciju nodrošināšanai – t.i. neefektivitātes pazīme pašreizējai teritoriālai un budžeta novirzīšanas sistēmai.

Investīciju piesaiste – visu pušu atzīts ieguvums

Visas ekspertu diskusijā ieinteresētās puses – valdības (VARAM) un politiskās koalīcijas, opozīcijas pārstāvji, kā arī Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru pārstāvji ir vienoti par būtiskāko saistībā ar ATR: novadu reforma ir nepieciešama un neizbēgama realitāte, publiskās administrācijas efektivitāte ir visu ekspertu identificēts ieguvums, novadu pārdomāta apvienošana var sekmēt to investīciju piesaistes spēju.

Novadu – iedzīvotāju – ieguvums no ATR visticamāk var izpausties kā zemāks birokrātijas līmenis, labākas kvalitātes publiskie pakalpojumi, nezaudējot to pieejamību saņēmējam, un zemākas uzturēšanas izmaksas, kas vairāk līdzekļu atstātu sabiedrībai svarīgām jomām.

Ieguvumi uzņēmumiem un potenciālajiem investoriem var būt jūtami kā vienkāršāka un caurspīdīgāka projektu saskaņošana. Lielākas pašvaldības nozīmēs arī labāku uzņēmējiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, hipotētiski būs pieejami lielāki vietējā darbaspēka resursi – t.i. uzņēmējiem ir lielāka motivācija un iespējas darba vietu radīšanai.

ATR ietvaros plānots no 119 pašvaldību modeļa, kas ieviests pirms desmit gadiem, pāriet uz 39 pašvaldību modeli, kas varētu uzlabot publiskās pārvaldes efektivitāti, bet ietaupītos līdzekļus novirzīt pašvaldību attīstības vajadzībām. Latvijas Bankas nesena aplēse norāda uz potenciālu EUR 25 milj. gada ietaupījumu uzturēšanā novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 10 000, 107 milj. – 15 000 iedzīvotāju un 189 milj. – 20 000 iedzīvotāju izmēra pašvaldībās. Apvienojot kvalificētākos resursus vairāku pašvaldību starpā, rodas iespēja nodrošināt augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu – tas savukārt rada labvēlīgāku klimatu investīciju piesaistei lielākās un spēcīgākās pašvaldībās, kamēr esošās potenciālajiem investoriem šobrīd ir mazāk pievilcīgas kvalificēta darba spēka trūkuma un zemas spējas sniegt kvalificētu atbalstu dēļ. Iespējams, ATR rezultātā spēsim samazināt arī nepotisma un necaurspīdīgas lēmumu pieņemšanas risku – pašvaldību vēlēšanu dati netieši liecina, ka mazākajās pašvaldības šobrīd pietiek ar aptuveni 30 balsīm, lai kļūtu par deputātu – tam nereti viena uzņēmuma darbinieku un radu balsu pietiek atlikām.

Izaicinājumi un neskaidrības paliek

Izaicinājumi un neskaidrības par ATR galvenokārt saistīti ar pretrunīgi vērtētiem vai neatbildētiem jautājumiem, no kuriem jāizceļ jautājums par mehānismiem, kā mazināt pašvaldību nevienlīdzību. Tāpat jāsaprot, vai iespējama un kādai jābūt nodokļu reformai, lai atbalstītu pašvaldību kapacitātes nostiprināšanu. Nepieciešama skaidra vīzija, kā motivēt iecerēto investoru ienākšanu reģionos ārpus Rīgas aglomerācijas. Tostarp – kā tiks atbalstīta biznesa ieiešana reģionos ar centrālās infrastruktūras uzlabojumu palīdzību (piemēram, reģionālo autoceļu pieejamība un kvalitāte)? Lai apmierinātu investoru vajadzību pēc atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem, jāzina, kā uzlabot un pielāgot iedzīvotāju kompetences tirgus pieprasījumam. Viens no risinājuma ceļiem būtu aktīvāk attīstīt reģionālos izglītības un pētniecības centrus.

Šie jautājumi ievērojami paplašina ATR kontekstu, iesniedzoties nodokļu, izglītības, veselības aprūpes un labklājības jomās. Taču mums šobrīd trūkst "ceļa kartes" – nav skaidrs, kas un kad sekos ATR, piemēram, medicīnas, izglītības jomu reformas.

Lai efektīvi atbalstītu novadu izaugsmi, arī nodokļu reforma var būt nozīmīgs līdzeklis. Šobrīd pašvaldību budžetu veido ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumiem un īpašumam piesaistītajiem nodokļiem. Taču pašreizējā Latvijas iedzīvotāju izvietojuma nesabalansētība un darba vietas atrašanās citas pašvaldības teritorijā rada nevienlīdzību un neveselīgu sāncensību pašvaldību starpā, kas ierobežo to ilgtspējīgu attīstību. Iespējams, daļas no uzņēmumu ienākumu nodokļa novirzīšana pašvaldībai vai citi nodokļu līdzekļi var palīdzēt problēmu risināt visām pusēm saistošā veidā.

Uz to norādīja arī minētās diskusijas gaitā izskanējušie viedokļi, ka pašreizējā ATR iecere nav tikusi pietiekami plaši diskutēta ar partneriem, lai saprastu, kā nodrošināt strīdīgo jautājumu un atšķirīgo interešu saskaņošanu iespējami īsā laikā. Vienlaikus, nav strīdu par ATR nepieciešamību, tikai – par tās procesu un kvalitatīvu izpildījumu.

Atzīšu, ka lielas un apjomīgas reformas komunicēt ir sarežģīti. Apzinos, ka "visi" ir pārliecināti, ka to "vajadzētu darīt labāk un citādi". Mūsu komunikāciju un diskusiju kultūru, tostarp ATR kontekstā, var un vajag pilnveidot, tomēr ATR komunikācija tiek veikta – tas pats par sevi ATR diezgan pozitīvi atšķir no vairākām citām reformām, kur komunikācijas praktiski nav bijis.

Tādējādi jau šobrīd jāatrota piedurknes, visām ieinteresētajām pusēm – pirmkārt, valdībai un likumdevējiem – aktīvi iesaistoties praktisko ATR jautājumu risināšanā un kardināli svarīgo atbilžu meklēšanā. Sadarboties un darīt to bez vilcināšanās, lai kārtējo reizi nerodas "pēdējā brīža brāķis". Alternatīva savlaicīgai un koordinētai rīcībai ir rīkoties kā veselības budžeta jautājumā – nobalsot par lēmumu un nepildīt. Iespējams, tas ir visvieglākais veids, lai sagaidītu vēlētāju akmeņus savos logos vai vismaz publiskas protesta akcijas un "streikus", no kā pašvaldību iedzīvotāji vai uzņēmēji labumu negūs.

i CSP dati 2011-2019

ii VARAM, 2019 pēc CSP datiem, 2011-2019

iii Rīgas Domes un CSP dati, 2019

iv VARAM un CSP dati, 2019

v Latvijas Banka, 2019

vi VARAM, 2019

vii Valsts Kases dati, 2019

Comment Form