Valters Kaže: Rīgas metropole iespējama tikai tandēmā ar Pierīgas pašvaldībām  (14)

Šādas metropoles attīstības kontekstā Rīgas teritorijas plānojumam nebūs nozīmes, ja tas netiks pilnveidots saskaņā ar Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) prioritātēm, mērķiem un rīcības virzieniem. Tāpat pirms plāna pieņemšanas ir jāņem vērā administratīvi teritoriālās reformas konteksts.

Rīgā, RISEBA augstskolā, notikušās konferences "Rīga – metropoles teritoriālās attīstības plānošana: risina vai rada jaunas problēmas?" referenti diskutēja ne tikai par to, cik lielā mērā Rīgas izvirzītās attīstības prioritātes līdzsvaro iedzīvotāju, investoru un celtniecības intereses, bet arī analizēja, kā sinhronizēt Rīgas un Pierīgas attīstības ātrumu. Ekspertu skatījumā būtu nepieciešams sakārtot satiksmi ne tikai pilsētā, bet arī nodrošināt, lai tā būtu arī ērta un efektīva uz Pierīgas pašvaldībām. Rīgas vidē nepieciešami dažādi uzlabojumi, jo ne velti tās centrs kļuvis tik tukšs un iedzīvotājiem nepievilcīgs. Līdz ar to pilsētai jau krietnu laiku nav pamata būt augstprātīgai: "Mums nekas īpašs nav jādara, visi tāpat grib dzīvot Rīgā." Šobrīd aktuālais tās uzdevums ir gan censties noturēt pašreizējos iedzīvotājus, gan piesaistīt un pielabināt – jā, tieši "pielabināt" – jaunus! Alternatīva tam ir mazliet apokaliptiska – Rīga kā milzīga, bet tukša pilsēta. Tās vecpilsētā jau tagad var sastapt teju tikai tūristus, bet daudzi namīpašumi nonākuši pasīvo ārvalstu investoru rokās. Dienā dzīvīgumu vēl nodrošina biroji, bet ārpus tūristu sezonas pilsētas centrs šķiet zaudējis to īpašo aktīvās pilsētas vibrāciju, ar ko Rīga pamatoti lepojusies gadu simtiem. "Mēs jau te tikai strādājam, ne jau dzīvojam" – jaunais mūsdienu rīdzinieka moto. Mājokļi labprātāk tiek izvēlēti citās Rīgas apkaimēs vai pat Pierīgas pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits turpina augt un augt, nesot līdzi arī zināmus izaicinājumus vietējām pašvaldībām.

Rīgas pozīcija šādā kontekstā ir saprotama un atklāta – citu pašvaldību iedzīvotāji tikai izmanto darba iespējas galvaspilsētā, patērē tās infrastruktūru, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis nonāk kādā no Pierīgas pašvaldībām. Tās savukārt ne mazāk karsti iestājas par to, ka tā ir iedzīvotāju izvēle – Rīgas iedzīvotāji brīvo laiku vēlas pavadīt tieši tajās, izmantojot mežus, jūras piekrasti un arī uzliekot papildu slogu sakārtotas vides uzturēšanā.

Tas ir tikai neliels piemērs, kas apliecina, ka Rīgai, kļūstot par centru lielākā aglomerācijā, vajag un vajadzēs nākotnē sadarboties ar šīm Pierīgas pašvaldībām un pat tālāk par tām, ar ko Rīgai ir kopīga robeža. Konferencē arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls atzina, ka Rīga kā metropole var būt spēcīga tikai apvienojumā ar citām pašvaldībām. Tā ir un, visticamāk, paliks galvenais valsts ekonomikas virzītājspēks. Reģionālā skatījumā Rīgas metropole ir unikāla parādība – no valsts 1,9 miljoniem iedzīvotājuⁱ Rīgas aglomerācijā dzīvo 1,1 miljons jeb 58%. Iedzīvotāju skaits un augstā biznesa aktivitāte patiesi ļauj to dēvēt par metropoli.ⁱⁱ Kādus izaicinājumus šis metropoles statuss nes, un cik tas ir ilgtspējīgs?

Lai Rīga sevi pilntiesīgi dēvētu par Ziemeļeiropas metropoli, tai jāmaina konkurences fokuss. Pašreiz Rīgai dažādās jomās tālu priekšā ir ne tikai Skandināvijas lielpilsētas, bet arī Viļņa un Tallina. Ja Viļņas un Kauņas reģionu ciešāku saplūšanu tuvā nākotnē veicinās "Rail Baltica" projekts, tad Tallina gana nopietni apsver tuneļa savienojumu ar Helsinkiem. Jāpiekrīt konferences ekspertiem, ka ne jau Liepāja vai Daugavpils ir Rīgas primārās konkurentes, bet jau minētās kaimiņvalstu lielpilsētas. Rīgai ir daudz vietējo un globālo izaicinājumu, un tās teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (pilnveidotajā redakcijā) uzdevums ir sniegt redzējumu, kāda būs galvaspilsētas attīstība nākamajos gados. Tomēr bez konteksta ar jau pieminēto NAP, kas ir arī kā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīciju ceļa karte septiņiem gadiem, Pierīgas pašvaldību plāniem, bez sadarbības galvaspilsēta ne tikai nebūs gatava šiem izaicinājumiem, bet pat nenojautīs par to esamību. Atcerēsimies, ka NAP ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tieši šī plāna kontekstā Rīgai rodas iespēja – ciešā un harmoniskā sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām radīt savu konkurētspējīgas metropoles piedāvājumu Ziemeļeiropas līmenī. Rīgas un Pierīgas reģiona iedzīvotāju skaits ir līdzīgs. Vai tiks izmantota puse no potenciāla vai jauda tiks dubultota, atkarīgs no Rīgas gatavības uzņemties lokomotīves un saliedētāja lomu vienlaikus.

Vērtīgi, ja Rīga un apkārtējās pašvaldības veidotu tuvākus kontaktus ne tikai formāli un ik pa laikam, bet regulāri un tā, lai tiešām tās varētu saukt par pilntiesīgiem kaimiņiem, no kuru labklājības būs atkarīga arī pārējo izaugsme. Tas varētu atspoguļoties ne tikai teritoriju attīstības plānošanas, bet vēl daudzos citos praktiskos pašvaldību pārrobežu jautājumos. Arī arhitekta, pilsētplānotāja Sergeja Ņikiforova konferencē paustais uzskats ir, ka pilsētas robeža nebeidzas tur, kur ir baltā robežzīme. To apliecina kaut vai Rīgai piederošie meži ārpus tās teritorijas, turklāt lielākā daļa no visiem īpašumā esošajiem.

Rīgas metropoles areāla kopējās prioritātes

Jāatzīst, ka interesanta un vērā ņemama konferences ekspertu ideja ir par jaunu Rīgas metropoles pārvaldības līmeņa modeli, kurā, apvienojoties Rīgai un Pierīgas pašvaldībām, būtu noteiktas savas funkcijas, kā arī atsevišķs budžets. Jā, nedaudz izklausās pēc savulaik pastāvējušajām rajona padomēm, bet tas vismaz bija veids, kā tuvāk esošās pašvaldības savest pie viena galda un risināt kopīgos jautājumus. Domāju, lasītājs piekritīs, ka Rīgas metropoles areālam to netrūkst. Ticu, ka savstarpēji koordinēta rīcība, sadarbība pašvaldībās, kā arī valsts pārvaldē var nest tikai pozitīvu rezultātu Latvijas attīstībā kopumā.

Rīgai ir neatlaidīgi jādomā par kvalitatīvāku dzīvesvidi tās apkaimēs. Lai arī bieži vien svarīgu jautājumu noteikšana un risinājumu meklēšana apzināti vai neapzināti tiek uzlikta uz Rīgas apkaimju biedrību pleciem, jāpiekrīt konferences ekspertei LPS padomniecei attīstības un plānošanas jautājumos Guntai Lukstiņai, ka pilsētas teritorijas attīstības plānošana un īstenošana nav vien pašvaldības vadības, bet arī iedzīvotāju iniciatīvas jautājums – pašiem nepieciešams vairāk darīt, lai visi dzīvotu labāk.

Konferences ekspertes Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājas Alijas Turlajas vēlme ir, lai apkaimes pilsētā būtu vienlīdz attīstītas, lai no tām varētu ērti nokļūt centrā. Realitātē veidojas situācija: ja Rīgas iedzīvotājs redz, ka uz darbu centrā ceļā pavadītais laiks ir tikpat ilgs kā no Lielvārdes ar vilcienu, ir saprotama izvēle par labu dzīvesvietai Pierīgā. Turlaja atgādina, ka Rīgas stiprā puse ir rīdzinieki, viņi var un grib rūpēties par pilsētu pat situācijās, kad formāli Rīga to nespēj. To pieredzējām nesenajā un nedaudz triviālajā situācijā, kad pilsētnieki bija gatavi turpināt laistīt puķes podos Barona ielā, lai tikai pašvaldība tos neaizvāktu naudas trūkuma dēļ. Patiesi, apkaimēm lieti noderētu lielāka pašnoteikšanās iespēja, lai to iedzīvotāju balsi Rīgas dome ņemtu vērā. Lai arī ideja mums pirmajā mirklī šķiet neierasta, tam ir lieliski precedenti mūsu pašu reģionā, piemēram, Stokholmas metropoles pārvaldības modelisⁱⁱⁱ, kurā apkaimēm ir dotas plašas pārstāvības un pašnoteikšanās tiesības. Pēc diskusiju dalībnieku teiktā, nebūtu pieņemamas arī situācijas, kad idejas atduras pret veciem normatīviem aktiem un ierēdņu nevēlēšanos risināt izvirzītos jautājumus.

Ar Rīgas pilsētas attīstību mēs saprotam transporta un mobilitātes, uzņēmējdarbības attīstību, ne mazāk svarīgi ir arī pieejamie publiskie pakalpojumi izglītības, kultūras, veselības u. c. jomās, pastāvīgi jārūpējas par apdzīvojuma struktūru, kā arī vides kvalitāti. Guntars Ruskuls konferencē atzina, ka Rīgai vairs nav viegli uzturēt pašreizējo vai veidot jaunu infrastruktūru. Pašreiz pilsēta var rēķināties ar 640 tūkstošiem iedzīvotāju – cerība uz to pieaugumu ir neliela, bet vismaz strauja to aizplūšana esot apstājusies. Nākotnē Rīga tiek plānota kā kompakta pilsēta, kuras vēsturiskajā centrā svarīgi atgriezt dzīvību. Līdztekus attīstīsies dažādas vietas tuvējā Pārdaugavā, kas lielā mērā saistīts ar vairāku Daugavas kreisajā krastā izvietoto augstskolu aktivitātēm.

Lielas transformācijas pilsētai noteikti nesīs "Rail Baltica" jaunais dzelzceļa infrastruktūras projekts. Cerēsim, ka nākotnē Rīgas centrā pārvietošanās ar kājām, velosipēdu, sabiedrisko transportu tiešām kļūs ne tikai ātrāka, bet arī ērtāka. Konferences ekspertam arhitektam, pilsētplānotājam Sergejam Ņikiforovam ir interesantas idejas saistībā ar pilsētas mobilitātes uzlabošanu, proti, dzelzceļa kravu pārvadājumiem pilsētas centrā nebūtu vietas, bet tieši pasažieru pārvadājumi būtu primārie. Stacijas atrastos nevis vairāku kilometru, bet 500–1000 metru attālumā viena no otras, kas iedzīvotājiem radītu efektīvas pārvietošanās iespējas, kas salīdzināmas ar Londonas piepilsētas dzelzceļa (London Overground) integrāciju metropoles transporta sistēmā aizvadītās desmitgades laikā^iv. Virkne pašreizējo staciju organiski mainījušās līdz ar izmaiņām pilsētvidē, un šis process neapstāsies nākotnē, ja pilsētvides attīstība tam sekmīgi pielāgosies. Arī cits konferences eksperts Pēteris Apinis norādīja, cik vienkārši un lietderīgi būtu, ja uz valsts galvenajām slimnīcām – Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un Bērnu klīnisko valsts universitātes slimnīcu – varētu atbraukt ar vilcienu, izkāpjot stacijā blakus slimnīcai, ņemot vērā, ka jau šobrīd garām iet dzelzceļa līnija.

Īpaša uzmanība jāveltī Sergeja Ņikiforova sniegtajam Rīgas salīdzinājumam ar Diseldorfu Vācijā, kur pārņemamais piemērs būtu ūdensmalas jeb Daugavas krasta attīstība. Abu pilsētu centri cauri tekošās upes dēļ ir diezgan līdzīgi, un Diseldorfa jau sen atradusi iespēju izbūvēt automašīnām tuneli līdzīgā vietā tai, kur Rīgā 11. novembra krastmalā satiksme ir intensīva, ierobežo iedzīvotājiem un viesiem brīvu un drošu piekļuvi upei, bet regulāra tās slēgšana svētku reizēs rada papildu izdevumus.

Šīs ir tikai nedaudzas no ekspertu ievērības cienīgajām idejām, kas paustas RISEBA augstskolas konferencē. Tām kopīgs ir viens – veselīga sadarbība un tālredzīgas ambīcijas. Rīgai no citām pašvaldībām atrauta attīstības plāna vietā ir jāliek sadarbības princips plašākā metropoles kontekstā. Jaunais Rīgas teritorijas plānojums ir jāpilnveido, lai iegūtu tādu apveidu, kas saskanētu gan ar topošo NAP, gan citiem plānošanas dokumentiem un nodrošinātu Rīgas konkurētspēju nevis Latvijas, bet Ziemeļeiropas kontekstā.

i LR Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2019. gada 2. ceturksni (www.csb.gov.lv)

ii "Encyclopaedia Britannica" (www.britannica.com)

iii Zviedrijas valdības oficiālā tīmekļa vietne (www.regeringen.se)

iv "Transport for London" (tfl.gov.uk)