Vasilijs Ragačevičs: Tiesa par meitu, tulks – par kleitu
Foto: Shutterstock

Ir stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz, ka turpmāk valsts valodas nepratējiem pašiem būs jārūpējas par to, lai tiktu pareizi saprasti tiesā. No valsts līdzekļu taupīšanas un procesu norises ātruma viedokļa - pamatots, loģisks un citu valstu, piemēram, Somijas, praksē pārbaudīts lēmums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jāpiezīmē, ka jaunā likuma norma attiecas tikai uz civillietām, jo krimināllietās cilvēktiesībām ir izšķiroša nozīme, tādēļ valsts apmaksāti tulki tiks nodrošināti arī turpmāk.

Tomēr šis lēmums man kā tulkam, kas ir strādājis tiesu sistēmā, rada virkni jautājumu un šaubu. Itin ticami varam sagaidīt situācijas, kad latviešu valodā runājošs tiesas dalībnieks teiks – "meita", bet par tulku pieaicinātais kaimiņš sapratīs un iztulkos, ka runa ir par "kleitu". Rezultāts būs nebeidzama pārpratumu virkne.

Manuprāt, likumdevējs īsti nav sapratis, ar kādām problēmām var nākties saskarties tiesu procesa dalībniekiem, dodot iespēju tiesās tulkot cilvēkiem bez atbilstošas izglītības un pieredzes. Lai arī likumdevējs gaida ietaupījumu, tomēr pieaugs risks, ka tiesvedība vēl vairāk ieilgs, un tā arī līdz šīm pārmaiņām jau bija valsts mēroga problēma.

Zaudētājs var būt ikviens

Zaudētājs var būt ikviens no mums, ne tikai tie Latvijas iedzīvotāji, kas neprot latviski. Jauktu laulību šķiršana, darba attiecību strīdi, neizpildītas saistības, zaudējumu piedziņa, īpašuma jautājumi tiesās civilprocesuālā kārtībā izskatāmu jautājumu loks, kas kādā brīdī var attiekties uz ikvienu no mums. Dzīvojot Eiropas Savienībā, jārēķinās, ka var nākties tiesāties arī ar valsts valodā nerunājošiem iedzīvotājiem, un šādos gadījumos var sākties problēmas. Piemēram, strīdā par automašīnas iegādi, kad kāda no pusēm nav samaksājusi nolīgto pirkuma maksu, kā pierādījums būs gan līgums, gan banku apliecinājums par maksājumu, gan pamatojums soda procentu aprēķināšanai, kā arī daudzi citi dokumenti, kuru saturs ir precīzi jāiztulko. Vēl raksturīgs piemērs var būt gadījums, kad tiesā tiek apšaubīta ārstēšanas pakalpojuma kvalitāte. Tad tiesu procesā tiks izmantoti medicīniskie termini, kurus sarunvalodā nelieto. Tiesnesim ir jāpieņem lēmums, balstoties uz to, kādu informāciju viņš ir saņēmis, bet valsts valodas nepratējam ar tulka palīdzību ir precīzi jāspēj saprast, par ko īsti ir runa. Pašam tulkojot tiesās, man bieži ir nācies saskarties ar situācijām, kad cilvēks nesaprot pat elementārus juridiskus terminus. Tad tulkam nākas uzreiz arī skaidrot to nozīmi. Turklāt tiesvedība ir noteikts process, kas tiek vadīts specifiskā, juristiem ierastā valodā. Tulkam tā ir jāizprot – ne katrs, kurš domā, ka zina valodu, spēs tulkot profesionāli, kur nu vēl orientēties tiesu terminoloģijā.

Grūtības atrast advokātu, tagad jāmeklē arī tulks

Cilvēkam, kurš vienu vai divas reizes mūžā ir saskāries ar tiesu jomu, nav viegli atrast advokātu, kur nu vēl saprast, kā piemeklēt zinošu un atbildīgu tiesas tulku. Turklāt Latvijā nav zvērinātu tiesu tulka institūta. Cilvēks var vērsties tulkošanas birojā, bet atkal – kā lai zina kurā. Turklāt par tulkošanu būs jāmaksā. Lētāka alternatīva ir pieaicināt kādu attiecīgas valodas zinātāju, piemēram, draugu vai paziņu. Var šķist - kas gan tur grūts, ies un patulkos? Bet patiesībā tik vienkārši viss nav. Juridiskajai valodai ir raksturīga precizitāte, arī tulkojumam tiesā ir jābūt perfektam – vārds vārdā.

Ieilgs lietu izskatīšana

Es labi saprotu, ka, nododot tulkošanas veikšanu privātpersonām, valsts mēģina ietaupīt, kā arī cer samazināt civillietu izskatīšanas termiņus. Tomēr šoreiz aprēķins ir aplams –tulka nekompetence un savu spēju pārvērtēšana var radīt situācijas, kad lietas tiek atliktas un novilcinātas. Ir tikai loģiski pieņemt, ka par savām spējām nepārliecināts tulks būs nedrošs un nepārtraukti prasīs, lai tiesa atkārto teikto, tādējādi pagarinot lietas izskatīšanas gaitu. Uz tiesnešu pleciem gulsies papildu rūpes – vērot un saprast, vai tulks vispār saprot teikto un veic savu darbu kā pienākas. Ja tiek tulkots valodās, ko zina tiesas sēdē esošie, ir iespējams fiksēt neprecizitātes. Sarežģītāk, ja kāds no procesa dalībniekiem runās franču, vācu, lietuviešu vai igauņu valodā. Kur nu vēl situācijas, ja jātulko būs kādā salīdzinoši retākā vai eksotiskā valodā! Vēl arī jāņem vērā, ka tiesās tulkošana notiek ļoti ātri -– sinhroni ar runāto. Šo prasmi studentiem augstskolās māca gadiem, un profesionāli tulki to pilnveido darba gaitā, kas parasti mērāma gados un gadu desmitos. Tas dara bažīgu, jo šādu tulkošanas ātrumu spēj nodrošināt vien profesionāli sinhronie tulki. Likumā arī nav atrodami kritēriji, kādai jābūt tulka kvalifikācijai. Kaut, iespējams, tas darīts apzināti, jo daudzām valodām profesionālu tulku Latvijā nemaz nav.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka šīs likumdošanas izmaiņas, visticamāk, radīs haosu civilprocesos, bet tiesa neko nevarēs darīt, lai izvairītos no situācijām, kad viens tiesas dalībnieks runās par "meitu", bet cits – par "kleitu".

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form