2) īstu Jūrmalas patriotu iebildumi: šie cilvēki, kuri paši mūsu pilsētā nodzīvojuši gadu desmitiem un pazīst to no viena stūrīša līdz otram, pamatoti satraucas par to, ka viens vai otrs senatnīgs un pievilcīgs Jūrmalas stūrītis pēkšņi var mainīties, - turklāt kur, viņuprāt, ir tā drošā garantija, ka izmaiņas noteikti būs uz labo pusi,
3) tā saukto "mūžīgo protestētāju" pārmetumi: kuram gan nav zināms, ka ir paprāvs bariņš arhitektu, juristu un citu profesiju pārstāvju, kuri lielā vienprātībā paraksta dažādas protesta vēstules par visdažādākajām tēmām, izņemot tikai tos gadījumus, kad projekts atbilst pašu "profesionālajām" interesēm (kurš gan neatceras arhitektus, kuriem, piemēram, Triangula bastions neizraisīja nekādus iebildumus, bet "Saules akmens" šķita visbriesmīgākais objekts visā Rīgā),
4) ieinteresētās personas – tie ļaudis, kuru īpašumi atrodas blakus kādai no teritorijām, kurās iecerētas izmaiņas un kuri tagad nobažījušies, ka gaidāmā celtniecība atņems vietu, kur pakakināt sunīti vai draugu kompānijā pasēdēt "brīvā dabā".
Kā labi saprotams, ar pēdējo divu grupu pārstāvjiem nav jēgas ne diskutēt, ne viņiem iebilst, mēģināt par kaut ko pārliecināt, - pārāk liela loma viņu motivācijā ir personiskajām interesēm un vienkārši naudai – lai no cik "tīriem" avotiem tā arī nāktu. Toties man ir ko teikt nospiedošajai iebildumu autoru daļai – Jūrmalas patriotiem un "mūžīgajiem skeptiķiem".
Viens fakts, ko gribot negribot vajadzētu apzināties katram, vienalga, ierindas jūrmalniekam vai augsta ranga amatpersonai – Jūrmalas domei saistībā ar attīstības plāna grozījumiem var pārmest daudz ko, bet tikai ne atklātības, caurspīdīguma un demokrātisma trūkumu. Katrs var pats parēķināt – cik ilgi jau velkas grozījumu apspriešanas visdažādākajos līmeņos.
Tas vis nav kāds Dienvidu tilts, kur iztērēt 300 miljonus tiek izlemts dažu dienu laikā – Jūrmalas gadījumā mēnešiem ilgi bijis iespējams izteikt viedokļus par visiem objektiem, ko paredzēts iekļaut attīstības plāna grozījumos. Turklāt, salīdzinot grozījumu pirmo versiju ar pašreizējo un pieliekot blakus saņemtās iedzīvotāju atsauksmes, skaidri redzams – atšķirībā no, piemēram, Rīgas Jūrmalā iedzīvotāju viedokļus arī tiešām ņem vērā.
Bet papildus tam katram jūrmalniekam, pilsētas viesim un tās likteņa lēmējam vajadzētu skaidri apzināties vēl kādu nenoliedzamu faktu: var, protams, "punktu krāšanas" vai kādu konkrētu interešu dēļ vilkt grozījumu pieņemšanu bezgalībā, izmantojamu argumentu jau pietiks, taču jāatceras, ka runa ir par dzīvas, cilvēku apdzīvotas pilsētas attīstību.
Nedomāju, ka arī īstie Jūrmalas patrioti vēlas, lai kūrortpilsēta, kas pašlaik tik pamatīgi atšķiras no sava Ulmaņa laikos ideāli sakoptā veidola, paliktu kā rezervāts – bez kādām pārmaiņām, ar visiem krūmājiem, graustiem un klajumiem, kuri pašlaik duras katra pilsētas viesa acīs.
Šajos tik bieži pieminētajos Ulmaņlaikos, kad radās nozīmīga daļa Jūrmalas arhitektūras, ēku īpašnieki un Jūrmalas "pilsētas tēvi" attīstīja pilsētu atbilstoši tās iedzīvotāju – jā, paši savām vajadzībām. Kāpēc gan tagad pēkšņi mēģināt saglābt katru aizaugušu čūksli tikai tāpēc, ka "ilgus gadus" (padomju gadus!) taču tā ir bijis?
Ir pēdējais laiks sākt rīkoties, lai mēs varētu lepoties ar visu Jūrmalu un ne tikai atsevišķiem sakoptiem rajoniem. Attīstības plāna grozījumi šo rīcības iespēju nodrošina, manuprāt, adekvātā apmērā – nepieļaujot izcirsta priežu sila vietā uzsliet debesskrāpi, bet dodot iespēju pilsētai attīstīties, padarot to par dzīvu cilvēku mītnes vietu.