Vents Armands Krauklis: Jāmaina vēlēšanu sistēma!  (97)

Par šīs situācijas iemesliem varu garumgaro rakstu uzrakstīt, bet esmu pārliecināts, ka nemitīga skatīšanās atpakaļ traucē iet uz priekšu. Tāpēc esmu iecerējis rakstu sēriju par to, ko, manuprāt, Latvijā vajag mainīt, lai mūsu valsts kļūtu par īstu veiksmes stāstu – zemi, kas palīdz tās iedzīvotājiem sasniegt ne vien augstu dzīves līmeni, visa veida drošību, bet arī sniedz iespējas sevi pilnveidot visu mūžu, patiesi kopt un lolot latviskās tradīcijas, kultūru, valodu, dzīvesveidu.

Neesmu naivs – labi pārzinu Latvijas politisko vidi, sabiedrībā valdošo skepsi pret politiku kopumā, saprotu, ka daži raksti nespēs to tūlīt mainīt. Taču ceru izraisīt diskusijas un to rezultātā kaut nedaudz pavirzīt mūsu zemi labākas, efektīvākas pārvaldības (plašā nozīmē) virzienā.

Lēmējvaras reforma

Ar katrām vēlēšanās Saeimas sastāvs kļūst arvien raibāks, tajā nonāk daudzi nejauši cilvēki, kuriem ir maza sajēga pat par viselementārākajām ekonomiskajām, politiskajām kopsakarībām.

Līdz ar to daudzi likumi tiek pieņemti pēc principa – par šo balsojumu, cerams, dabūšu kādu popularitātes punktiņu. Netiek domāts par lēmumu sekām jau vidējā termiņā, kur nu ilgtermiņā. Valdība strādā neefektīvi. Arī daudzās pašvaldībās ir plašas koalīcijas, kur līdera galvenā sūtība ir kaut kā noturēties pie varas.

To visu redzot, tautas uzticība politiķiem, valdībai, Saeimai krītas, ceļu paverot aizvien jauniem tukšu solījumu bārstītājiem. Saikne starp vēlētājiem un ievēlētajiem mazinās. Kā to mainīt?

Esmu par kardinālu vēlēšanu sistēmas pārveidi. Saeimas vēlēšanās puse deputātu jāievēl pēc sarakstiem, izmantojot principu – viens saraksts visā Latvijā. Otra puse – vienmandāta vēlēšanu apgabalos. Saglabājot prasību, ka kandidātu var izvirzīt tikai politiska partija. Ko tas dotu?

Vienmandāta apgabalā kandidējošie cilvēki noteikti censtos iedziļināties reģionu problēmās, regulāri tiktos ar vēlētājiem un saglabātu saikni ar savu apgabalu, jo pretējā gadījumā jau nākamajās vēlēšanās tikt ievēlētiem nebūtu nekādu cerību. Politiskās partijas būtu spiestas rūpēties, lai tām ir struktūrvienības visos reģionos. Tas arī stiprinātu viņu vēlmi realizēt visu Latviju attīstošu politiku. Viens saraksts visā Latvijā dotu objektīvāku vērtējumu partiju līderiem.

Nopietni apsverams, vai saraksti nevarētu būt papildināmi (maināmi), teiksim, ar trīs citu partiju pārstāvjiem. Tā precīzāk tiktu atspoguļota vēlētāju griba un nomērīts viņu vērtējums par vadošajiem politiķiem.

Esmu pārliecināts, ka šāda sistēma stiprinātu demokrātiju, lēmumu pārmantojamību, veicinātu spēcīgāku personību ienākšanu politikā un, ļoti nozīmīgi, – pakāpeniski tiktu atgūta sabiedrības uzticība augstākiem valsts varas orgāniem.

Tieši vēlēti pašvaldības vadītāji

Savukārt pašvaldībās, manuprāt, jāpāriet uz tiešām mēra vēlēšanām, ko sekmīgi izdarīja Lietuva. Plašas, sadrumstalotas koalīcijas Latvijas pašvaldībās ir itin bieži sastopamas. Tajās daudz laika un enerģijas paņem dažādo deputātu grupu interešu (diemžēl arī "saimniecisko") saskaņošana, īpaši jāizdabā tā saucamās "zelta akcijas" (izšķirošās balss) īpašniekam (-iem). Nereti par mēru ievēl nevis spēcīgāko līderi, labām idejām bagātāko kandidātu, bet gan lielāko kompromisu meistaru. Tas savukārt neveicina loģisku attīstību. Tiešas mēra vēlēšanas šādu problēmu atrisinātu.

Protams, jāmaina arī atbildība un lēmumu pieņemšanas kārtība, lielāku varu dodot tieši pašvaldības vadītājam. Reizē savlaicīgi jāreglamentē situācija, ja domē vairākumu iegūst mēra opozicionāri, skaidri nodalot atbildības jomas, kompetenci un, visticamāk, paredzot ārkārtas domes vēlēšanu rīkošanu, ja dome, piemēram, divreiz noraida mēra piedāvāto budžetu.

Lielāka iedzīvotāju iesaiste

Tomēr lielākās pašvaldībās mēra ietekmes palielināšanai ir arī savas ēnas puses – iedzīvotāji mazāk jūt, ka viņu domas, vēlmes tiek ņemtas vērā.

Lai to novērstu, pagastos, mazpilsētās, lielāku pilsētu daļās būtu jāveido savas pārstāvju sapulces (nosaukums, protams, var būt arī cits – Zviedrijā šādu veidojumu sauc par ielu komiteju), kas lemtu par zināmas budžeta daļas izlietojumu vajadzībām, kas vistiešāk skar iedzīvotāju ikdienu. Piemēram, kuru ielu vai ceļu šogad remontēt, kuru – nākamgad? Kuri vietējo biedrību iesniegtie ES projekti ir prioritāri? Kādas brīvā laika aktivitātes konkrētajā vietā būtu jāatbalsta no pašvaldības budžeta utt.?

Pārstāvju sapulces vēlēšanas notiktu paralēli pašvaldības domes vēlēšanām, bet tajās noteikti nevajadzētu prasīt partejisko piederību.

Administratīvi teritoriālā reforma dod iespēju minētās pārmaiņas veikt reizē ar izmaiņām teritoriālajā iedalījumā. Ja pateicām A, pasakām arī B...