Foto: Publicitātes foto
Nesen dzirdēju šādu stāstu. Kādā skolā 1.klases skolēniem klasē bija secensības – kurš zina vairāk dziesmu. Viena meitene nodziedājusi dziesmu "Mazā bilžu rāmītī", - dziesmu ar Imanta Ziedoņa vārdiem un Renāra Kaupera mūziku. Skolotāja nezināja, ka šim Ziedoņa tekstam ir mūzika, un ka tā ir "oficiāla dziesma, kas skan pa radio". Bet šo dziedājumu skolotāja neieskaitīja, jo tas neatbilda viņas zināšanām un, iespējams, arī priekšstatam.

Nu rezumē jau ir vienkāršs – skolotājiem ir jāmainās. Pie tam fundamentāli un pamatīgi.

Nu un šeit klāt nāk otrs pamatīgais jautājums – vai skolotājs šobrīd var un spēj mainīties, ja sistēmas pārvaldības rezultātā skolotāju situācija ir kļuvusi par vienu no lielākajām problēmām valstī? Skolotāju vidējais vecums atsevišķos mācību priekšmetos ir pāri par 60 gadiem, apmaksa par darbu kā trešās pasaules valstīs, piemēram, bērnudārzā, strādājot ar divām augstākajām izglītībām, alga ir 255 lati, un skaidrs, ka nākamajos gados emigrācijas un demogrāfijas dēļ, skolotāju skaits, attiecībā pret skolēnu skaitu, paliks arvien lielāks. Bet Izglītības ministrija to nejaudā risināt. Nu labi, nav viņiem dūšas un mugurkaula, jo jādomā par vēlēšanām.

Bet samierināties ar to negribas. Jo nekādā gudrā valstī mēs nedzīvosim, ja viss tik truli un ļengani turpinās velties inercē uz priekšu. Kā raidījumā teica Smiltenes Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Ilze Šulte - lielākā daļa skolotāju šobrīd ir stresā un tas nododas arī audzēkņiem (zinātniski apstiprināts kognitīvajā psiholoģijā). Tātad, jauniešiem tiek visas pieaugušo neizdarības.

Uz kādiem uzlabojumiem cerēt tiem, kuri šobrīd mācās? Uz uzlabojumiem kopumā cerības ir mazas, ja nu vienīgi katram personīgi jācer, ka paveiksies ar labu skolu, labiem skolotājiem. Un, ja vecāki ir turīgi vai arī pats apņēmīgs, tad pievienoties tiem 73%, kuri gribētu braukt mācīties uz ārzemēm un pievienoties tiem, kuri ārzemēs pēc tam arī paliek dzīvot.

Vai tas ir tas ko mēs vēlamies? Vajag fundamentālas izmaiņas! No kurienes tās nāks? Kur viņām tapt?

Nezinu. Piemēram, skolotāju pārmaiņu frontē ir zināms, ka skolotājiem ir dažādi kursi. Zinu, ka daži no tiem ir labi, bet daži ārkārtīgi formāli. Zinu, ka "Iespējamā misija" lūko radīt jaunu skolotāju paaudzi ar jaunu attieksmi pret mācību procesu un skolēniem. Bet kopumā uz visu lielo skolotāju un pedagogu masu, kas ir krietni pāri 20 000 cilvēku, tās izmaiņas ir lēnas. Un, vai izglītības pārvaldes frontē notiek pārmaiņas? - nezinu. Neesmu dzirdējis, ka IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics būtu nācis klajā ar paziņojumu, ka tiešām ir visādas kļūdas pieļautas un tagad šo sistēmu vajadzētu sakārtot. Starp citu, šeit ir viņa e-pasts: mareks.gruskevics@izm.gov.lv - varbūt, ka interesentiem viņš var sniegt tiešas un konkrētas atbildes par to, kā viņš domā situāciju mainīt. Vai arī, cik daudz ir nomainījis savu attieksmi pret mācību saturu un procesu guntis.vasilevskis@visc.gov.lv?

Paldies visiem, kuri atsaucās pagājušajā nedēļā rakstītajam aicinājumam par "vienu sirsnīgu un apņēmīgu revolūciju". Jūsu atsaucība pārsteidz! Tātad – darām! Tiem, kuri vēlas līdzdarboties, atsūtiet savu JĀ uz dule@kvants.lv.

Mēģinot atrast risinājumus tam, kā palīdzēt valstij reformēties un, runājot ar vienu otru cilvēku, kurš pārzin šo izglītības sistēmu kā piecus pirkstus, arvien skaidrāk parādās secinājums, ka ārkārtīgi svarīgi ir tas, kāds būs nākamais valsts prezidents. Jo esošajā politiskajā situācijā, kad tauta brauc no valsts projām un laukos "kož uz nebēdu", skolotāju situācija ir traģiska demogrāfijas un disbalansētības dēļ, un tālredzība ir iespējama, nudien, tikai no cilvēka, kurš var stāvēt pāri politiskajam "sviestam". Nespēju pat iedomāties, kas notiks, ja prezidents nebūs ar "mugurkaulu", ar savu redzējumu, ar spēju pārliecināt un aizraut cilvēkus, ar spēju saprast pārvaldības sakārtošanas principus. Neaģitēšu ne par vienu, bet skaidrs ir tas, ka šīs valsts pastāvēšanai principiāli svarīgi ir, lai prezidenta amatā būtu spēcīgs un jaudīgs cilvēks. Lai demokrātijas ietvaros "paņem pie dziesmas" visus, kuri tēlo pārmaiņas, reformas un "runā tukšu".

Projektu veido "Latvijas Intelektuālās Attīstības Fonds".
Televīzijas raidījums "Intelektuālā Apokalipse. Būt vai nebūt." ir daļa no sociāla, apolitiska projekta, kas meklē iespējas palīdzēt Latvijas intelekta attīstībai. Projekta mērķis – Latvijas prioritāte ir uz intelekta attīstību vērsta sabiedrība. Mēs vēlamies realizēt intelekta attīstības risinājumus, ņemot vērā Latvijas un pasaules labākās mācību metodes un principus.
Vairāk par projektu: www.intelektam.lv/
Twitter: dule_viesturs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!