Foto: LETA
Ja būtu jānosauc viena būtiska pārmaiņa Rīgas finanšu plānošanā, ko esam panākuši, tad viennozīmīgi jāuzsver - beidzot sociālā joma ir kļuvusi par vienu no budžeta prioritātēm. Politiķi ir sadzirdējuši – ieguldītais sociālajā nozarē ir investīcija cilvēkos, kas ilgtermiņā veidos veselīgu, iekļaujošu un atbalstošu sabiedrību.

Finansējuma pieaugums sociālo pakalpojumu sniegšanai.

2022. gada budžetā paredzēti 1 445 629 eiro sociālo pakalpojumu cenu palielinājumam. Tas nozīmē, ka Rīgas pašvaldība varēs maksāt vairāk saviem sociālo pakalpojumu sniedzējiem par apmēram 2,7 - 3%. Atrodoties energoresursu krīzes epicentrā, rēķināmies, ka pakalpojumu izmaksas aug arī dienas centros, aprūpes centros, specializētajās darbnīcās un tā tālāk.

Mēs nevaram sagaidīt pakalpojuma kvalitātes palielinājumu, ja tā satura kvalitātes nodrošināšanas izmaksas tiek spiestas, piekāpjoties apkures vai elektrības cenu kāpumam. Apzinos, ka ar šo pieaugumu mēs nevaram pilnībā kompensēt energoresursu cenu kāpumu, par to vēl būs jāspriež atsevišķi.

Rīgas lielākā vērtība – cilvēks

Ne reizi vien esmu norādījis, ka sabiedrībai sociālā joma šķiet totāli nepievilcīga. Lielā mērā vēsturiski iesakņojušies stereotipi, bet arī mūsdienu informācijas telpā bieži vien to apvij negācijas un diemžēl nespēja iedziļināties lietās pēc būtības.

Uzskatu, ka ir jāmaina vispirms iesaistīto, bet arī politiķu un sabiedrības skatu punkts uz sociālo jomu. Piemēram, 2022. gadā Rīgā esam palielinājuši pabalstu politiski represētajām personām no 100 uz 150 eiro. Mūsu politiskie oponenti saka – tas palīdzēs šiem cilvēkiem nomaksāt rēķinus. Es saku – tam tā nevajadzētu būt! Sociālo palīdzību nodrošina citi mehānismi, citi atbalsta veidi, piemēram, mājokļa pabalsts.

Arī tam, kontekstā ar valstī notiekošo, Rīgā ir papildu finansējums, kas sniedz atbalstu tām sabiedrības grupām, kuru ienākumi jau sen nav pat vairs pieticīgi. Kompensējot apkures un elektroenerģijas cenu pieaugumu tiek palielināts Mājokļa pabalstu finansējums par 500 000 eiro papildus 440 000 eiro palielinājumam ko paredzējām jau 2021. gadā. Tāpēc es ceru, ka politiski represētie un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki izmantos pabalstu, lai iegādātos jaunu grāmatu, palutinās sevi ar biļeti uz teātri vai aizies uz muzeju un kafejnīcu.

Noliekot cilvēku centrā, ieklausoties pēc būtības viņa vajadzībās, pēkšņi atrodas risinājumi situācijām, kam gadiem tādu nav bijis. Rīgas atbalsts ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, šobrīd tiek veidots, lai no vienas puses atbalstītu cilvēku ar invaliditāti, nodrošinot finansējumu nepieciešamai palīdzībai, bet no otras puses – atbalstītu ģimeni. Ģimeni, kurai ir jādzīvo sava dzīve – jārūpējas vienam par otru, jāstudē, jāatgriežas darba tirgū. Pašvaldība ir ne vien atvērta sarunai, bet aicina uz dialogu, lai ceļš uz rezultātu, kas zināms, nebūs izcils uzreiz, tomēr būtu mērķtiecīgs un ilglaicīgs.

Un aizvien – sociālās jomas speciālisti. Cilvēki, kas savā ikdienā dara milzīgu darbu, par kuru saņem daudz par maz. Pagājušajā gadā spērām pirmo soli, bet tagad - 2022. gadā turpinām doties pretī tam, lai no pašvaldības puses sāktu risināt jau sen samilzušo darbinieku atalgojuma problēmu sociālajā nozarē. Kāds noteikti teiks – par maz!

Es tam pilnīgi piekrītu – nepilni 700 000 eiro ir stipri par maz, lai viena gada laikā no nabadzības izceltu nozari, kura badināta gadu desmitiem, nenovērtējot ieguldījumu, ko tā sabiedrībai sniedz. Tomēr es ticu, ka esam aizķērušies aiz mazā pirkstiņa, ko tik viegli vis vaļā nelaidīsim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!