Foto: Publicitātes foto
Jau ilgāku laiku publiskajā telpā tiek diskutēts par eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem, un ietekmi, kādu Eiropas vienotās valūtas ieviešana varētu atstāt uz Latvijas tālāko attīstību. Viens no spēcīgākajiem argumentiem "par" eiro ieviešanu ir pozitīvā ietekme uz valsts ilgtermiņa kredītreitingu.

Valstīs, kas ieviesa eiro, kredītreitings tika paaugstināts par vienu līdz trim pakāpēm. Gadu iepriekš jau rakstīju par kredītreitinga būtību, kur iezīmēju, cik daudzveidīga var būt valsts ilgtermiņa kredītreitinga ietekme uz tautsaimniecību. Augstāks valsts kredītreitings saistās ar zemākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. Taču tā ietekmē samazinās arī privātā sektora aizņemšanās izmaksas, pieaug investīciju, tostarp ārvalstu tiešo investīciju, līmenis. Ņemot vērā, ka eiro ieviešana lielākā vai mazākā mērā iespaidos ikvienu Latvijas iedzīvotāju, vēlos apskatīt, kā iestāšanās eiro zonā ietekmējusi, pirmkārt, tās jauno dalībvalstu kredītreitingus, otrkārt, ārvalstu tiešo investīciju līmeni un, treškārt, ārvalstu tiešo investīciju kvalitāti.

Vadošās kredītreitingu aģentūras novērtē valsts dalību eiro zonā kā pazīmi, kas liecina par zemāku valsts kredītrisku, un tas atspoguļojas augstākos valsts kredītreitinga novērtējumos, sākot no brīža, kad reālie tautsaimniecības rādītāji un politiskā situācija apstiprina, ka valsts dalība eiro zonā tiešām iespējama. Divu gadu ilgajā laika posmā, kas sākas vienu gadu pirms eiro ieviešanas un beidzas vienu gadu pēc eiro ieviešanas datuma, visās no piecām jaunajām eiro zonas valstīm - Slovēnijā, Maltā, Kiprā, Slovākijā un Igaunijā - lielākās kredītreitingu aģentūras vismaz vienu reizi paaugstināja kredītreitingu (skatīt grafikus). No minētajām valstīm eiro ieviešanas periodā kredītreitings visstraujāk tika paaugstināts Igaunijā - divas no pasaules vadošajām kredītreitingu aģentūrām, kā vienu no argumentiem minot Igaunijas iestāšanos eiro zonā, paaugstināja tās kredītreitingu par trim pakāpēm. Kredītreitingu aģentūra Standards and Poor's 2010. gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu par vienu pakāpi (līdz A līmenim), bet 2011. gadā - uzreiz par divām (līdz AA- līmenim). Aģentūra Fitch 2010. gadā paaugstināja tās kredītreitingu uzreiz par divām pakāpēm un gadu vēlāk vēl par vienu pakāpi (līdz A+).

Lai cik pārsteidzoši tas neizklausītos, Eiropas parāda krīze nav pārrāvusi pastāvošo likumsakarību starp valsts kredītreitingu un dalību eiro zonā. Slovākija kā priekšpēdējā 2009. gadā pievienojās eiro zonai Eiropas parāda krīzes pašā priekšvakarā. Savukārt Igaunija nenobijās iesaistīties Eiropas Monetārajā savienībā eiro zonas parāda krīzes pašā plaukumā - 2011. gadā. Abu valstu kredītreitings tika paaugstināts, neskatoties uz to iestāšanās brīdī valdošo tendenci vērtēt eiro zonas perifērijas valstis ar zināmu piesardzību.

Tomēr pēdējo gadu laikā veiktie kredītreitinga pazeminājumi virknē eiro zonas valstu (jo īpaši, Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā) liecina, ka dalība eiro zonā pati par sevi nenodrošina augstu valsts kredītriska vērtējumu. Ja valsts tautsaimniecības konkurētspēja ir iedragāta, valsts īstenotā fiskālā politika novedusi pie augsta valdības budžeta deficīta un valsts parāda līmeņa, banku sektors saskaras ar finansiālām grūtībām, valsts kredītreitings tiek samazināts arī tad, ja valsts atrodas eiro zonā. Pēdējos gados novēroto kredītreitinga samazinājumu Kiprā un Slovēnijā noteikusi galvenokārt valsts iekšienē īstenotā politika, finanšu sistēmas uzraudzība, ekonomikas aģentu pieņemtie, kā vēlāk izrādījies, kļūdainie lēmumi. Kiprā kredītreitinga kritums skaidrojams ar banku zaudējumiem no veiktajiem ieguldījumiem Grieķijā, savukārt Slovēnijā tas vairāk saistāms ar banku izsniegto kredītu kvalitātes pasliktināšanos, ko veicināja nepārdomāts finanšu līdzekļu izvietojums tautsaimniecībā. Tai pat laikā Igaunijas piemērs liecina, ka valstu sasniegumi, kas mērķtiecīgi virzījušās uz Māstrihtas kritēriju izpildi, iestājoties eiro zonā, kredītreitinga paaugstinājuma veidā tiek novērtēti augstāk, nekā atrodoties ārpus tās.

grafiki - valstu ilgtermiņa kredītreitingi




Avots: Reuters

*Nav pieejami dati par Standard&Poor's Kipras reitinga nākotnes izredzēm

Izvērtējot citu valstu pieredzi, varam sagaidīt, ka Latvijas uzņemšana eiro zonā nozīmētu tālākus kredītreitinga paaugstinājumus. Jau šā gada novembrī, arvien reālākām kļūstot eiro ieviešanas izredzēm un tautsaimniecībai spēcīgāk attīstoties pēc pārdzīvotā sabalansēšanas un strukturālo reformu perioda, Standards&Poor's un Fitch paaugstināja Latvijas valsts ilgtermiņa kredītreitingu par vienu pakāpi (abas - līdz BBB). Turklāt abas kredītreitingu aģentūras noteica pozitīvas Latvijas kredītreitinga nākotnes izredzes.

Komentējot savu lēmumu, Standards&Poor's paziņoja[1] -  pastāv varbūtība viens pret trīs, ka nākošo 24 mēnešu laikā tā paaugstinās Latvijas valsts ilgtermiņa kredītreitingu vēlreiz. Kredītreitingu aģentūra uzsvēra, ka kredītreitinga paaugstināšanas varbūtība atkarīga no Latvijas spējas nodrošināt eiro ieviešanas kritēriju izpildi. Arī Fitch, pamatojot savu lēmumu par kredītreitinga paaugstinājumu[2], kā vienu no argumentiem minēja Latvijas iespējamo dalību eiro zonā. Kredītreitingu aģentūra sagaida, ka Latvija 2013. gada pavasarī spēs izpildīt Māstrihtas kritērijus, un, tās vērtējumā, ieguvumi no eiro ieviešanas - zemāks valūtas risks, mazāka finansiālo satricinājumu iespējamība un Eiropas Centrālās bankas likviditātes instrumentu pieejamība Latvijas bankām - pārsniedz izmaksas, kas rodas saistībā ar dalību Eiropas Stabilizācijas mehānismā.

Augstāks valsts ilgtermiņa kredītreitingu līmenis, ko nodrošina dalība eiro zonā, veicina ārvalstu kapitāla ieplūšanu, tostarp tiešo ārvalstu investīciju veidā. Viens no iemesliem, kādēļ, iestājoties eiro zonā, var sagaidīt straujāku ārvalstu tiešo investīciju pieaugumu, ir iespējamais valsts kredītreitinga paaugstinājums, kas liecina, ka potenciālie investori raudzīsies uz Latviju kā uz drošāku un uzticamāku vietu savām investīcijām. Taču, iestājoties eiro zonā, tiešās ārvalstu investīcijas varētu veicināt arī citi apsvērumi:

- pārrobežu darījumu lētākas izmaksas;

- valūtas riska pilnīga novēršana, kas ļaus uzņēmumiem ietaupīt uz atvasināto finanšu instrumentu rēķina, kuri citādāk būtu izmantoti, lai pārvaldītu valūtas risku;

- visiem uzņēmumiem (gan tiem, kuri produkciju galvenokārt eksportē, gan tiem, kas pārsvarā orientējas uz Latvijas tirgu) eiro ieviešana padara atklātāku un vienkāršāku gan izejvielu cenu salīdzināšanu, gan saražoto preču un pakalpojumu cenu noteikšanu;

- Latvijas dalība eiro zonā sniegtu uzņēmumiem iespējas palielināt ārvalstu tirdzniecības potenciālu;

- var sagaidīt, ka lētākas kļūtu jauna kapitāla piesaistes izmaksas;

- ārvalstu investori bieži piekopj praksi vispirms plānot savu investīciju izvietojumu lielās aktīvu klasēs gan pēc finanšu instrumentu veidiem, gan pēc investīciju valūtas. Piemēram, daudzi ārvalstu investori, plānojot finanšu līdzekļu izvietojumu, nosaka, kādu daļu no investējamajiem līdzekļiem jāiegulda eiro, ASV dolāros un citās mazākās valūtās. Tādējādi, ieviešot eiro, Latviju kā potenciālo investīciju vietu, varētu uztvert cits, potenciāli lielāks investoru loks.

Ārvalstu tiešo investīciju līmeni nosaka daudzu faktoru mijiedarbība, tādēļ, lai varētu droši apgalvot, ka no eiro ieviešanas izrietošais valsts ilgtermiņa kredītreitinga paaugstinājums palīdz piesaistīt vairāk investīciju, nepieciešams veikt dziļāku ekonometrisko analīzi. Austrijas Centrālās bankas šogad publicētajā zinātniskajā pētījumā[3] parādīts, ka valsts kredītreitings arī Eiropas parāda krīzes laikā saglabā savu nozīmi kā viens no ārvalstu tiešās investīcijas veicinošajiem faktoriem. Pēc veiktajiem aprēķiniem, pārējiem ārvalstu tiešās investīcijas ietekmējošiem faktoriem saglabājoties nemainīgiem, valsts ilgtermiņa kredītreitinga paaugstinājums par vienu pakāpi varētu paaugstināt ārvalstu tiešo investīciju ienākošo plūsmu vidēji par 39.3%-57.4%. Turklāt valsts kredītreitinga paaugstinājuma ietekme uz ārvalstu tiešo investīciju ienākošo plūsmu ir visspēcīgākā, ja valsts kredītreitings tiek paaugstināts no zeminvestīciju līmeņa uz investīciju līmeni. Valsts ilgtermiņa reitingam tiekot paaugstinātam līdz arvien augstākiem līmeņiem, ārvalstu tiešo investīciju ienākošā plūsma reaģē arvien vājāk. Zinātniskajā pētījumā eiro ieviešana tiek uzskatīta kā visaugstākā integrācijas pakāpe Eiropas Savienībā, taču atsevišķi netiek vērtēta tā ietekme uz ārvalstu tiešajām investīcijām.

Līdzīgā Charles University in Prague  Ekonomikas izpētes institūta 2011. gada zinātniskajā pētījumā[4] norādīts, ka no OECD valstīm izdalītā Eiropas Savienības valstu apakšgrupā eiro ieviešana palielināja ārvalstu tiešo investīciju ienākošo plūsmu par 14.3%-42.5%.

Eiro ieviešana sekmēs izmaiņas tiešo ārvalstu investīciju struktūrā, pieaugot tajā investīciju īpatsvaram uz eksportu vērstās nozarēs, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs. Sagaidāms, ka līdz ar eiro ieviešanu pieaugs eiro zonas valstu tiešo investīciju īpatsvars kopējā Latvijas tiešo ārvalstu investīciju apjomā. Kā jau iepriekš minēju, eiro ieviešana pilnībā novērš valūtas risku investoriem, kuri kā galveno valūtu izmanto eiro (galvenokārt eiro zonas investori). Tādēļ tieši eiro zonas investoriem ir visizdevīgāk veikt tiešās investīcijas Latvijā. Pašlaik Latvijā 71.1% no visām tiešajām ārvalstu investīcijām veido ES27 valstu investīcijas. Eiro ieviešana visvairāk samazina izmaksas tiem uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darījumus. Tādēļ, ieviešot eiro, eksportējoši uzņēmumi un tirdzniecības uzņēmumi kā investīciju objekti varētu kļūt vēl pievilcīgāki salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas vairāk koncentrējas uz vietējo tirgu.

Noslēdzot rakstu, vēlreiz vēlos uzsvērt, ka eiro ieviešana atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, ja eiro zonu neskars jauni satricinājumi un tā sekmīgi atrisinās ieilgušo Eiropas valsts parāda krīzi, ieviešot risinājumus, par ko līdz šim tika panākta vienošanās. Sagaidāms, ka eiro ieviešana veicinās valsts kredītreitinga paaugstināšanu, kas savukārt nozīmē zemākas valsts parāda apkalpošanas izmaksas un augstāku ārvalstu tiešu investīciju ienākošo plūsmu. Lai gan pirmās pozitīvās eiro ieviešanas pārmaiņas (piemēram, zemākas procentu likmes) varam baudīt jau tagad, pilnībā eiro ieviešanas ietekmi varēs novērtēt tikai ilgtermiņā. Turklāt tas, cik nozīmīga būs šī ietekme, lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi Latvija kā valsts spēs novirzīt ienākošās investīcijas jomās, kuras vistiešāk sekmē tautsaimniecības tālāku izaugsmi. Var droši apgalvot, ka arī pēc eiro ieviešanas pašmāju ekonomiskajai politikai nozīme nemazināsies.


[1] Standard&Poor's Research Update, November 2012.

[2] Fitch Press Release, Rating Upgrade, November 2012.

[3] Walch N., Wörz J. (2012). "The Impact of Country Risk Ratings and of the Status of EU Integration on FDI Inflows in CESEE Countries." Focus on European Economic Integration Q3/12. The Oesterreichische Nationalbank.

[4] Dinga M., Dingová V. (2011). "Currency Union and Investment Flows: Estimating the Euro Effect on FDI" IES Working Paper 25/2011. IES FSV. Charles University.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!