Protams, ikviens cilvēks instinktīvi negrib uzzināt ko sliktu par sevi, arī biedējošo diagnozi "vēzis". Visticamāk, tāpēc arī tiek izvēlēta pieeja – uz mani tas neattiecas, "iebāžu galvu smiltīs" un par to neinteresējos. Diemžēl tā ir bezatbildīga taktika, pirmkārt, pret sevi, savu veselību un dzīvi, saviem tuviniekiem un arī sabiedrību kopumā. Rozā brilles nekādā gadījumā nav tās, caur kurām vajadzētu uzlūkot krūts vēža profilaksi, tai skaitā dalību skrīninga programmā.
Skrīninga zemās aptveres iemesli
Nepietiekama veselības pratība
Man ar skumjām jāsecina, ka Latvijas sieviešu izpratne par savu ķermeni, veselību un tās profilaksi nereti ir bēdīga. Piemēram, sievietei nav partnera, nav attiecību vai viņa ir vecumā, kad grūtniecību vairs neplāno, un viņai šķiet, ka pie ginekologa nav jāiet, pārbaudes nav jāveic, nekas nevar notikt. Bet, runājot par krūts vēzi, ir tieši pretēji – ar gadiem riski pieaug, krūšu izmeklējumi jāveic regulāri.
Turklāt veselības pratības trūkums ir laba augsne dažādiem mītiem, piemēram, par iespējamu krūts traumēšanu (saspiešanu) mamogrāfijas laikā, kuras dēļ attīstīsies vēzis, kas, protams, nav taisnība.
Valsts sievietēm piedāvā efektīvu instrumentu, kas var palīdzēt novērst ļaunu slimību vai mazināt tās bīstamās sekas, bet tas netiek pamanīts, novērtēts un likts lietā.
Esmu aizdomājusies par to, ka tie cilvēki, kas Latvijā mēdz noliegt vakcināciju, padzīvojuši kādu laiku citā valstī, piemēram, Anglijā, pēkšņi krūts vēža skrīningu saprot un zina, ka šīs profilakses metodes nav kaitīgas un tās jāizmanto. Acīmredzot tur sabiedrības kopējā informētība, izpratne un attieksme mudina būt atbildīgākiem un gudrākiem attiecībā pret savu veselību, kurpretim Latvijā tas nenotiek. Gluži pretēji –pietiekamas veselības pratības nereti trūkst ģimenēs un tā efektīvi netiek veidota arī skolā (veselības mācība kā atsevišķs priekšmets jau labu laiku nav iekļauta izglītības programmā).
Ģimenes ārsta loma skrīningā
Visticamāk, skrīninga aptveres rezultāti būtu labāki, ja ģimenes ārstu praksēm tiktu piešķirts vairāk resursu un kapacitātes profilaktiskajam darbam. Piemēram, ja ģimenes ārsta praksēs tiktu apmaksāts māsas vai vecmātes darbs, lai tās varētu nodarboties ar sievietes veselības, tai skaitā skrīninga, jautājumiem. Ir dažādi dati, tai skaitā Latvijā īstenots pilotprojekts, kas pierāda, ka individuāls atgādinājums vai uzaicinājums "nostrādā" ļoti labi – atsaucība skrīningam ir patiešām augsta.
Ir, protams, lieliski piemēri ģimenes ārstu praksēs, kurās pacienti aktīvi tiek uzrunāti veikt skrīninga izmeklējumus, tajā skaitā arī mamogrāfiju. Diemžēl lielākajai daļai ģimenes ārstu nav pietiekamu resursu, kas ļautu sistemātiski un regulāri atgādināt par skrīninga veikšanu un informēt sievietes par tā nozīmi. Tāpēc būtu nepieciešams, lai vismaz atbildīgās valsts institūcijas biežāk un nopietnāk pievērstos skrīninga popularizēšanai un izskaidrošanai, domātu, kā efektīvi izsūtīt uzaicinājumus un atgādinājumus, tajā skaitā elektroniskā veidā. Arī ginekologiem noteikti ir svarīga loma krūts vēža profilaksē – vizītes laikā pārrunāt ar pacienti iespējamos krūts vēža riska faktorus, tajā skaitā vēža gadījumus ģimenē, izmeklēt krūtis un noteikti painteresēties, vai ir veikts mamogrāfijas skrīninga izmeklējums, un pamudināt to izdarīt, ja sieviete ir attiecīgajā vecumā un to vēl nav veikusi.
Efektīvas e-veselības trūkums
Covid-19 pandēmijas laikā mēs ļoti uzskatāmi redzējām, ka ir iespējami un kā darbojas digitālie risinājumi, kas nodrošina, piemēram, datu par personas vakcinācijas statusu uzglabāšanu un pieejamību, – tātad apliecinājums tam, ka pat īsā laikā veselības aprūpē ir iespējams digitalizēt procesus.
Tas, ka Latvijā nav efektīvi izveidota un nedarbojas e-veselības platforma, kurā būtu pieejami ar pacienta veselību, tajā skaitā skrīninga uzaicinājumiem, izmeklējumiem un rezultātiem, saistīti dati, būtiski apgrūtina veiksmīgu tā īstenojumu un ne tikai. Efektīvi funkcionējoša e-veselība sniegtu iespēju elektroniski pārbaudīt, vai un kad sieviete saņēmusi uzaicinājumi uz skrīningu, vai to veikusi, kādi ir bijuši rezultāti un slēdzienā iekļautās norādes (piemēram, par nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem), kurpretim pašreiz datu pieejamība ir nesakārtota un neizsekojama.
Turklāt Latvijā pēdējos gados nav pieejami arī padziļināti un kvalitatīvi statistikas dati par onkoloģiskajām slimībām, tajā skaitā krūts vēzi, trūkst onkoloģisko slimību reģistra, kas neļauj analizēt un izprast patieso situāciju onkoloģijā kopumā.
Kas sievietēm jāzina par krūts pārbaužu algoritmu
Vecuma radītu izmaiņu dēļ lielāka iespēja saslimt ar vēzi ir pēc 50 gadiem, tāpēc arī valsts nodrošina bezmaksas skrīningu 50–68 gadus vecām sievietēm reizi divos gados.
Daudzas sievietes kļūdaini uzskata, ka pietiek tikai ar krūts ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Taču šie dati var maldināt, tāpēc šī metode sevi attaisno tikai noteiktos gadījumos, piemēram, jaunākām sievietēm, ja ir kādas sūdzības, sāpes, vai kā papildu izmeklējums mamogrāfijai. Visos citos gadījumos mums jāizvēlas mamogrāfija, kas sniedz visobjektīvākās un precīzākās atbildes – sākot no sievietes 40 gadu vecuma, mamogrāfija ir pirmā izvēle krūts slimību diagnostikā, jo vislabāk ļauj saredzēt pat nelielas izmaņas un diagnosticēt vēzi agrīni. Lēmums par to, kad konkrētajai sievietei būtu vērts veikt mamogrāfiju, būtu jāpieņem individuāli, objektīvi izanalizējot viņas pašas un ģimenes slimības vēsturi. Taču krūts slimību speciālisti atzīst, ka mērķtiecīgs ir profilaktisks mamogrāfijas izmeklējums, sākot jau no 40 gadu vecuma, reizi divos gados pat tad, ja nav sūdzību.
Gribu uzsvērt, ka mamogrāfija nekādā gadījumā neapdraud sievietes veselību, nerada ne mazākos riskus, tāpēc pilnīgi noteikti nevajag baidīties no tā, ka procedūras laikā tiek saņemts neliels rentgena starojums un krūts (mazliet arī paduses) audi tiek nedaudz mehāniski saspiesti. Ieguvums no šī izmeklējuma ir nesalīdzināmi lielāks – drošticami rezultāti, agrīna diagnostika un slimības konstatēšanas gadījumā – arī sekmīgāka un mazāk traumatiska izārstēšanās.
Tāpat sievietei ir svarīgi pazīt savu ķermeni, izmeklēt krūtis pašai. Protams, sākumā var šķist mulsinoši to darīt – kā saprast un interpretēt šos pašas iegūtos rezultātus. Taču svarīgi šīs pašpārbaudes veikt noteiktā cikla laikā (parasti pirmajā nedēļā pēc menstruācijām), pierast un zināt, kāda ir krūts dziedzera uzbūve, struktūra. Ja tiek pamanītas kādas vizuālas izmaiņas vai atšķirības, sataustīti kādi sabiezējumi, sacietējumi, jāsaprot, ka šīs pazīmes ir sarkanais karodziņš, kas norāda uz neatliekamu ārsta apmeklējuma nepieciešamību.
Sievietes, kurām ģimenē kādai tuviniecei (īpaši pirmās pakāpes radiniecei – mammai, māsai) ir bijis krūts vēzis, nepieciešams savu veselību kontrolēt īpaši uzmanīgi, jo krūts vēzis var būt pārmantojams. Šādos gadījumos ir svarīgs individuāls izmeklējumu un profilakses plāns, tai skaitā arī ģenētiskā testēšana, vai konkrētajos gēnos ir mutācijas, kas var būt saistītas ar augstāku krūts vēža attīstības risku.
Sāksim katra ar sevi
Katrai situācijai, protams, vienmēr ir kāds objektīvs skaidrojums, vienmēr savam rīcības trūkumam varam minēt kādus ieganstus un attaisnojumus. Bet varam rīkoties arī pretēji – atrast iemeslus, lai kaut ko darītu. Aicinu sievietes sākt ar sevi, savu tuvāko loku. Saņemties un pašām veikt visas nepieciešamās krūts veselības pārbaudes. Pavaicāt māsām, māsīcām, draudzenēm, mammām, kolēģēm, vai viņas bijušas pie ginekologa, vai saņēmušas uzaicinājuma vēstuli uz krūts vēža skrīningu, vai veikušas mamogrāfiju, kādi ir rezultāti.
Krūts vēzi ir iespējams agrīni atklāt un savlaicīgas diagnostikas gadījumā arī veiksmīgi ārstēt, tāpēc ir svarīgi iet šo drošo un zinātniski pierādīto profilakses ceļu un nemaldīties dažādu aizspriedumu brikšņos – bailes un dažādi pieņēmumi nekādā ziņā nav liekami vienā svaru kausā ar skrīninga ieguvumiem.