Viktorija Soņeca, Andris Tauriņš: Vai ir iespējama tiesvedība pret Latviju par klimata pārmaiņu sekām?
Foto: Privātais arhīvs

Postoši meža ugunsgrēki, nepieredzēts sausums un netipiski plūdi Eiropā ir ainas, ar kurām saskaramies arvien biežāk. Valstu individuālie un kolektīvie centieni mazināt klimata pārmaiņas nav tikai politisks vai sociāli ekonomisks jautājums. Tas nes līdzi zināmas juridiskās apņemšanās starptautiskajās attiecībās. Vienlaikus tas neizbēgami rada arī jautājumu, vai privātpersonas un uzņēmumi var prasīt atbildību no valsts par klimata radītajām sekām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvija ir uzņēmusies saistības risināt klimata krīzi

Latvijas Republikas (Latvija) apņemšanās klimata pārmaiņu jomā ietvertas vairākos tiesību aktos ar ambicioziem nosaukumiem. 2019. gadā Ministru kabinets apstiprināja pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu. Šis plāns izstrādāts, ņemot vērā pazīstamo Parīzes nolīgumu, kurā pasaules valstis vienojās par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu.

Ministru kabinets ir apstiprinājis arī Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kurā noteikti SEG emisiju samazināšanas pienākumi un ietverti pasākumi, lai palielinātu atjaunīgo energoresursu īpatsvaru. Tāpat Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir saistoša arī ES pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģija.

Minēto klimata jautājumu risināšanai Latvijā ir izveidota Nacionālā enerģētikas un klimata padome, kā arī starpministriju darba grupa klimata politikas koordinācijai. Tādējādi Latvijā ir gan normatīvais, gan funkcionālais ietvars klimata pārmaiņu seku risināšanai.

Nacionālo tiesu loma klimata jautājumu risināšanā

Atšķirībā no Latvijas, kur pagaidām klimata pārmaiņu jautājumiem nav veltītas plašas starpdisciplināras diskusijas, citās valstīs klimata pārmaiņu risināšanā tiek iesaistītas pat tiesas.

2019. gadā Nīderlandes Augstākā tiesa secināja, ka valstij ir pienākums veikt pietiekamus pasākumus klimata pārmaiņu novēršanā. Vienlaikus Nīderlandes Augstākā tiesa atzina, ka Nīderlandei jāsamazina SEG emisijas līdz 2020. gada beigām vismaz par 25%, salīdzinot ar 1990. gadu. Interesanti, ka šī sprieduma ietekmē Nīderlandes rajona tiesa citā lietā 2021. gada maijā norādīja, ka uzņēmumam "Shell" jāsamazina CO2 rādītāji par 45% salīdzinājumā ar 2019. gadu, lai nodrošinātu atbilstību Parīzes nolīgumam.

Spānijai, tāpat kā Latvijai, ir Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam. Saistībā ar šo plānu vairākas nevalstiskās organizācijas, tostarp "Greenpeace Spain", 2021. gada maijā iesniedza prasību Spānijas Augstākajā tiesā pret Spāniju. Šo organizāciju ieskatā, minētais nacionālais plāns ir nepietiekams, lai sasniegtu vienu no Parīzes nolīguma mērķiem – ierobežot globālo vidējās temperatūras paaugstināšanos 2°C robežās, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5°C robežās. Šī prasība vēl nav izskatīta.

Savukārt Beļģijas pirmās instances tiesa 2021. gada jūnija spriedumā atzina, ka Beļģijas valdības rīcība nav bijusi pietiekami rūpīga, īstenojot klimata politiku. Spriedumā atzīts, ka Beļģijas valdība pārkāpj pamattiesības, kas izriet no Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, jo netiek veikti visi nepieciešamie pasākumi klimata pārmaiņu novēršanā.1

Līdzīga ir pret Čehiju celtā prasība, kurā lūgts atzīt, ka Čehijas bezdarbība saistībā ar klimata pārmaiņām ietekmē prasītāju pamattiesības.

Būtisks ir arī Vācijas Konstitucionālās tiesas nolēmums, kurā atzīts, ka attiecīgās Vācijas tiesību normas, kas regulē klimata pārmaiņu jautājumus, ir antikonstitucionālas. Tiesas ieskatā, tās neatgriezeniski palielina SEG emisiju samazināšanas slogu uz periodu pēc 2030. gada, tādējādi pārkāpjot pamattiesības nākotnē.

Interesanti, ka uz minēto nolēmumu atsaucas ne tikai ES valstu tiesas, bet arī tiesas ārpus ES. Piemēram, Kanādas apelācijas instances tiesa lietā "La Rose et al. v. Her Majesty the Queen" atsaucās uz Vācijas Konstitucionālās tiesas nolēmumu, uzsverot tiesas lomu, izvērtējot likumdevēja darbu saistībā ar klimata pārmaiņām.

Šo dažu ārvalstu piemēru kopīgā iezīme ir, ka minētajām ES valstīm – Vācijai, Beļģijai un Čehijai – ir Eiropas Komisijas apstiprināti nacionālie enerģētikas un klimata plāni. Tomēr neizskatās, ka šādi plāni un tajos sasniedzamie mērķi paliks nemainīgi.

Nepietiekami pasākumi klimata mērķu sasniegšanā var būt par pamatu, lai sabiedrība izmantotu tiesvedību kā instrumentu valsts atbildības prasīšanai. Ja Latvija rīkosies neizlēmīgi un bezatbildīgi, tiesas iesaiste arī var būt nepieciešama.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form