Foto: Privātais ahīvs
Vai man vakcinēties pret Covid-19? ir viens no šī brīža sabiedrības karstākajiem jautājumiem, kas būtiski ietekmēs cilvēces izredzes apturēt agresīvā vīrusa izplatību. Kādi ir vakcinācijas ieguvumi, vai pastāv iespējamie riski un kā no tiem izvairīties? Atbildes meklē teju ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo visi vēlamies, lai pandēmijas negatīvā ietekme uz mūsu ikdienu beigtos pēc iespējas ātrāk.

Risku izvērtēšana dažādās dzīves jomās un ieteikumu sniegšana to mazināšanai ir viens no apdrošināšanas sabiedrību galvenajiem uzdevumiem. Ar savu 30 gadu pieredzi apdrošināšanas un vērtspapīru jomā varu teikt, ka Covid-19, nepašaubāmi, ir viens no lielākajiem globālajiem izaicinājumiem mūsdienu cilvēces vēsturē.

Kopš 2019. gada nogales, kad tika uzsākta Covid-19 izplatības izpēte, līdz šī gada 10. nedēļai pasaulē ir ziņots par vairāk nekā 120,2 miljoniem Covid-19 saslimšanas gadījumu, tostarp vairāk nekā 2,6 miljoni cilvēku miruši. Taču patiesais inficēto skaits noteikti ir lielāks, jo daudzās valstīs vīrusa testi tiek veikti tikai cilvēkiem ar Covid-19 simptomiem un vissmagākajos saslimšanas gadījumos. Eiropā ziņots par vairāk nekā 24 miljoniem saslimušo, vairāk nekā pusmiljons jeb 557 310 cilvēku miruši. Latvijas statistika uz šī gada 10. nedēļu ir 93 781saslimušais un 1767 mirušie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Vai, vakcinējoties pret Covid-19, mazinām savu risku smagi saslimt, zaudēt veselību un dzīvību? Apdrošinātāju skatījumā, atbilde viennozīmīgi ir – jā! Izvērtējot Covid-19 vīrusa radītos riskus cilvēku veselībai un augsto nāves gadījumu skaitu pasaulē, apdrošinātāju skatījumā, vakcinācija pret Covid-19 ir nopietni apsverams solis, kas šos riskus ļauj būtiski mazināt.

Lai kā gribētos atrast brīnumainu risinājumu vīrusa ātrai apturēšanai, tāda nav. Lai no Covid-19 izvairītos, protams, vajag ievērot drošības pasākumus – ierobežot kontaktus, dezinficēt rokas, nēsāt aizsargmaskas u.c. Taču pat vislielākā piesardzība par 100% nepasargā no iespējas ar vīrusu tomēr saskarties, inficēties un saslimt, tostarp arī smagi. Iespējams, arī nomirt. Runājot apdrošinātāju terminoloģijā – neviens risks, arī saprātīgi vadīts, nav ar 0 iestāšanās varbūtību. Vakcinācija pret Covid-19 šobrīd ir cilvēces zināšanu augstākais sasniegums imūnsistēmas aizsardzībai. Tas šobrīd ir vienīgais mums pieejamais risinājums, kas jāpieņem ar lielu ticību, paturot prātā, ka 100% aizsardzības garantiju nevaram iegūt. Pēc dažādu pētījumu datiem, pasaulē pieejamās un apstiprinātās Covid-19 vakcīnas smagas saslimšanas risku samazina vidēji par 90%, kas ir vērā ņemams rādītājs, lai mazinātu risku.

Covid-19 vīruss ir ļoti bīstams, jo slimības gaita ir neprognozējama, īpaši apdraudēti ir gados vecāki cilvēki. Mirstība no Covid -19 pasaulē kopš pandēmijas sākuma ir 3,01%, Eiropā – 5,9% no visiem inficētajiem, turklāt vecuma grupā virs 75 gadiem tiek novērota visaugstākā mirstība - 48% no visiem no Covid -19 infekcijas mirušajiem, atklāj Pasaules veselības organizācijas dati. Kopumā mirstība no Covid-19 ir gandrīz trīs reizes lielāka nekā no sezonālās gripas vīrusa, liecina žurnālā "The Lancet Respiratory Medicine" nesen publiskotais pētījums.

Zinātnieki meklē un mēģina izveidot līdzekļus Covid-19 ārstēšanai, taču brīnumzāļu nav. Jo vairāk vīruss cirkulē sabiedrībā, jo vairāk iespēju, ka veidojas mutācijas. Dažas vīrusa mutācijas var mainīt tā īpašības. Piemēram, vīruss var izplatīties ātrāk, jauna mutācija var noteikt smagāku slimības gaitu. Konstatēts, ka slimības gaita ir smaga aptuveni vienam no katriem sešiem cilvēkiem, kuri inficējas ar Covid-19. Riska grupā esošajiem gados vecākajiem cilvēkiem, ka arī tiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi vai diabēts, ir lielāka iespēja saslimt smagāk.

Gan Latvijā, gan citu valstu pieredzē ir konstatēts, ka Covid-19 pārslimojušiem nereti esošā simptomātika turpinās daudzus mēnešus. Tostarp novērots, ka daudziem pacientiem, un to ir ne mazāk kā 10%, attīstās jauni, vēl nebijuši simptomi un patoloģijas, kuras pašlaik dēvē par "post-Covid-19 sindromu". Diemžēl pēc pārslimošanas ar Covid-19 pacienti reizēm nonāk stacionārā atkārtoti laikā no dažām dienām līdz pat trīs mēnešiem pēc izrakstīšanās no stacionāra, atklāj nule publiskotais RSU pētījums SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas.

Cilvēkam kā bioloģiskai būtnei ir ieprogrammēts rīkoties tā, lai visiem spēkiem mazinātu iespēju saslimt un zaudēt dzīvību. Analizēt riskus un rīkoties, lai aizsargātu sevi, savu ģimeni no draudiem ir bioloģiski noteikta uzvedība, lai saglabātu cilvēces sugu. Interesanti, ka attiecībā uz slimībām un draudiem veselībai cilvēka psihe un uztveres mehānismi darbojas kā bināra sistēma, vērtējot informāciju kategorijās labs/slikts, melns/balts, der/neder, bīstams/drošs utt. Lai pasargātu veselību, mums kā bioloģiskām būtnēm ir ieprogrammēta tieksme vairāk pamanīt tieši negatīvo informāciju. Citiem vārdiem, tas, kas apdraud dzīvību, veselību, eksistenci, tiek uztverts prioritāri un daudz izteiktāk nekā pozitīvā informācija. Arī informācija par Covid-19, kas lavīnveidīgi aizņēmusi mūsu ikdienu, pamatā ir negatīvi lādēta, tāpēc pastiprināti liek uzdot atbildes un meklēt risinājumus – kā sevi pasargāt, lai nesaslimtu, lai nenomirtu. Tāpēc arī par vakcināciju aicinu domāt kā par šobrīd vienīgo reālo iespēju sevi pasargāt no bīstamā vīrusa.

Izmantotie avoti:

https://www.ecdc.europa.eu/en/cases-2019-ncov-eueea

https://covid19.gov.lv/covid-19/covid-19-statistika/covid-19-izplatiba-latvija

https://www.spkc.gov.lv/lv/jaunums/iedzivotaju-naves-celonu-statistika-2021gada-janvari

https://www.who.int/ru/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019/question-and-answers-hub/q-a-detail/sars-cov-2-evolution

https://covid19.gov.lv/covid-19/par-covid-19

https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/media_file/covid_19_rekomendacijas_marts-gatavs-1.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!