Viktors Gustsons: Vēzis – nevis diagnoze 'citiem', bet reāls nākotnes scenārijs ikvienam
Foto: Publicitātes foto

Liela daļa sabiedrības uzskata, ka diagnoze "vēzis" ir saistāma ar dramatiskām sekām, bet vienlaikus cer, ka šī nelaime neskars viņus personiski. Tomēr šo priekšstatu ir nepieciešams pārskatīt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, daudzus vēža paveidus iespējams sekmīgi ārstēt un būtiski paildzināt pacienta mūžu, ja diagnostika tiek veikta laikus. Un, otrkārt, statistika ir nepielūdzama: saslimstība ar vēzi pieaug visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienības valstīs un arī Latvijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Katram no mums ir svarīgi par šo diagnozi domāt nevis kā par nelaimi, kas notiek ar "citiem", bet gan kā par iespējamu nākotnes scenāriju, kam ir jābūt gatavam - jo īpaši tad, ja nodzīvosim ilgu mūžu.

Jauns gadījums ik devīto sekundi

Eiropas Savienībā ik pēc 9 sekundēm tiek diagnosticēts jauns vēža gadījums. Vēzis ir otrs biežākais nāves cēlonis tūlīt pēc sirds un asinsvadu slimībām. Katru gadu ES vēzis tiek diagnosticēts 3,5 miljoniem cilvēku, un speciālisti prognozē, ka līdz 2035. gadam vēža gadījumu skaits var pat dubultoties. Ir secināts, ka vēzis tieši skars pat 40 % ES iedzīvotāju, ietekmējot ne tikai viņu veselību, bet arī labklājību un finansiālo stāvokli. Arī Latvijā fiksēto vēža gadījumu skaits arvien pieaug: ik gadu tiek diagnosticēti ap 11 000 jaunu vēža saslimšanas gadījumu. Katru gadu ap 6000 cilvēku Latvijā iet bojā vēža dēļ. Domājams, ka līdz 2030. gadam pacientu skaits būtiski pieaugs. Latvijā šobrīd pieci biežāk izplatītie vēža veidi ir ādas vēzis, prostatas, krūšu, bronhu un plaušu, kā arī zarnu vēži.

Kādēļ pieaug saslimšana ar vēzi?

Neapšaubāmi daļa no vēža saslimšanas iemesliem ir dzīvesveida faktori. Piemēram, vēža saslimstības risku paaugstina smēķēšana (nozīmīgs plaušu vēža izraisītājs), pastiprināta alkohola lietošana, arī aptaukošanās – piemēram, krūts vēzis pastiprināti veidojas tauku šūnās. Speciālisti lēš, ka nozīme var būt arī stresam. Dzemdes kakla vēža gadījumā identificēts bīstams tā izraisītājs – cilvēka papilomas vīruss (CPV), pret kuru pieejama bezmaksas vakcinācija. No inficēšanās ar CPV, kas ir bīstama arī vīriešiem, palīdz izvairīties prezervatīva lietošana dzimumattiecībās. Tomēr, lai arī pastāvīgi tiek veikti pētījumi par dzīvesveida faktoriem, kas var ietekmēt vēža saslimšanas riskus, daļa no šiem riskiem nav saistāmi ar nepareizu dzīvesveidu.

Vēzis ir slimība, kas saistīta ar patoloģiskām šūnu izmaiņām, tām daloties – un šis ir process, ko ietekmē ģenētika un arī dzīves garums. Vairākas vēža formas ir saistāmas ar iedzimtību. Tomēr bieži vien arī gēnus nevar vainot: cilvēkam novecojot, risks saslimt ar vēzi pieaug, tādēļ vēzis ir izplatīts arī labklājības valstīs, kur tas saistāms ar populācijas novecošanos. Tādēļ ikvienam ir svarīgi regulāri veikt vēža skrīningu. Turklāt šīs skrīninga pārbaudes var būt arī valsts apmaksātas. Diemžēl cilvēki nereti tās neizmanto, jo baidās saņemt pozitīvu diagnozi.

Tomēr diagnosticēto vēža gadījumu skaits patiesībā bieži saistāms tieši ar to, ka, pateicoties jaunākajiem diagnostiskajiem testiem, ārstu vērībai un pacientu atbildības sajūtai, vēzi biežāk iespējams konstatēt agrākās tā attīstības stadijās. Daudzos gadījumos atšķirība ir milzīga – laikus diagnosticēta slimība ir salīdzinoši viegli ārstējama, kamēr "ielaists" vēzis var izrādīties arī nedziedināms.

Agrīnas diagnostikas nozīme

Reizēm, jo īpaši vecāka gadagājuma pacientiem, ir sastopams pieņēmums, ka vēža diagnoze ir drīzas nāves spriedums, tādēļ pastāv bailes to diagnosticēt. Patiesība ir pretēja: ļoti agrīnās stadijās konstatēts vēzis ir uzskatāms nevis par letālu, bet par hronisku slimību, ar kuru ir iespējams sadzīvot vai arī to izārstēt. Tādēļ ir svarīgi neatlikt veselības aprūpi arī pandēmijas apstākļos, un veikt nepieciešamās pārbaudes pie ārsta.

Viens no vēža veidiem, kam nepieciešams agrīns skrīnings, ir krūts vēzis. Šobrīd valsts apmaksātu mamogrāfijas skrīningu piedāvā no 50 gadu vecuma, bet to arvien biežāk atklāj sievietēm jau no 40-45 gadu vecuma, tādēļ būtu ieteicams veikt pārbaudi arī agrāk. Tāpat pēc 50 gadu vecuma ir pieejams valsts apmaksāts zarnu vēža profilaktiskais tests, ko iespējams viegli veikt mājas apstākļos. Šī testa veikšana ir īpaši svarīga tādēļ, ka zarnu vēzis ir klusi noritoša slimība - sākotnēji tas var neizraisīt ne sāpes, ne diskomfortu. Tomēr iedzīvotāji bieži vai nu nav informēti par šī testa pieejamību, vai arī nepievērš šai iespējai nepieciešamo uzmanību. Vēl viens vēža veids, kam izšķiroši svarīga un pieejama ir agrīna diagnostika, ir prostatas vēzis, kurš dzīves laikā tiek konstatēts desmitdaļai vīriešu. Tiek ieteikts tā skrīningu veikt reizi gadā. Agrīnās stadijās prostatas vēzis ir pilnībā izārstējams, bet, tā kā vīrieši mēdz šo pārbaudi izlaist, diemžēl vidēji ikdienas kāds šīs slimības dēļ mirst, turklāt nereti - pat nesasniedzot 40 gadu vecumu. Tikpat svarīga agrīna diagnostika ir melanomas gadījumā: agrīnās stadijās konstatēts, šis ādas audzējs ir ļoti viegli ārstējams, bet, vēža šūnām iekļūstot limfvados, tās var strauji radīt metastāzes.

Kā "pārrakstīt" domāšanu?

Kā minēts jau iepriekš, ar vēža diagnozi, domājams, saskarsies liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Tomēr, jo īpaši tad, ja vēzis tiek konstatēts agrīni, bieži vien jaunākie medikamenti un procedūras var ļaut to izārstēt pilnībā, būtiski paildzināt dzīves ilgumu un gadījumā, ja vēzis atgriežas, cīnīties ar tā recidīvu. Proti, laikus diagnosticēts vēzis ir nevis nāves spriedums, bet gan vai nu ārstējama, vai arī hroniska slimība, ar kuru iespējams ne vien izdzīvot, bet arī sadzīvot.

Lai radītu drošības sajūtu, risinājumi ir dažādi – noteikti var stiprināt veselību, ieviest veselīga dzīvesveida paradumus, kas būs nozīmīga investīcija veselīgākam mūžam. Bet, lai nodrošinātos finansiāli, var padomāt par neaizskarama uzkrājuma veidošanu vai izmantot Eiropā labi zināmu, bet Latvijas tirgū salīdzinoši jaunu iespēju – onkoloģisko slimību apdrošināšanu, kas kalpos kā drošības spilvens slimības gadījumā.

Lai kādi drošības risinājumi tiktu izvēlēti, svarīgi ir "pārrakstīt" savu domāšanu un sākt domāt par onkoloģisku diagnozi kā par iespējamu realitāti, kas ar precīzu, atbilstošu un laikus veiktu ārstēšanu var kļūt par grūtībām, kuras ir iespējams pārvarēt.

Izmantotie avoti:

Print (spkc.gov.lv)

Vēzis (europa.eu)

Country overview_Latvia RTD-2020-00094-00-00-LV-TRA-00_UPD_with graphs.pdf (lu.lv)

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns: jaunas darbības, kas vēža profilaksi, savlaicīgu atklāšanu, ārstēšanu, kā arī aprūpi dara pieejamāku (europa.eu)

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form