Administratīvi teritoriālā reforma nav neatliekams, ar ārkārtējo situāciju saistīts jautājums. Šobrīd nav īstais laiks turpināt reformu, kuras pamatā ir jaunas kartes zīmēšana, nevis iedzīvotāju ikdienas vajadzību piepildīšana. Minēšu vairākus būtiskus iemeslus, kas to pamato.
Pirmkārt, ir stipri apšaubāma jaunā administratīvo teritoriju modeļa dzīvotspēja un jaunveidojamo pašvaldību ilgtspēja, jo visi aprēķini veikti ekonomikas augšupejas brīdī. Neviens nespēja paredzēt tik dziļu krīzi, kādā šobrīd nonākusi visa pasaule. Aplēsēs izmantotie rādītāji ir būtiski mainījušies, un tos ir nepieciešams pārskatīt, modelējot jauno "izdzīvošanas" un uz sociālo atbalstu orientētu administratīvo teritoriju iedalījuma modeli.
Otrkārt, jau tagad ir skaidrs, ka iedzīvotāju sociālās vajadzības turpmākajos gados prasīs ievērojamus ieguldījumus. Tāpēc, īstenojot reformu, rūpīgi jāvērtē, cik efektīvi iespējams nodrošināt valsts sociālos pakalpojumus lielu administratīvo teritoriju mērogā.
Treškārt, no 2021. gada jūnija jaunajās pašvaldībās vismaz pusgadu darbs noritēs pagaidu režīmā, jo darbosies pārejas laika budžets, bet sociālie pakalpojumi netiks nodrošināti ierastajā kārtībā. Sociālie pabalsti, visticamāk, tiks samazināti. Ir jāsaprot, ka atsevišķās pašvaldībās pieaugs komunālo maksājumu apmēri, bet lielo novadu teritorijās samazināsies iedzīvotājiem pieejamie pakalpojumi. Piemēram, tiks samazināts skolu skaits un palielināsies sabiedriskā transporta nozīme. Likumsakarīgi pieaugs iedzīvotāju neapmierinātība.
Ceturtkārt, Saeimas darbības ierobežojumi šobrīd liedz pilnvērtīgi un kvalitatīvi diskutēt par reformu, iesaistot plašu ekspertu loku. Krīzes situācijā pieņemti un nepietiekami izdiskutēti jautājumi radīs risku, ka tiks pieņemti kļūdaini lēmumi. Turklāt pastāv liela iespēja, ka Satversmes tiesa pieņemtos likumus atzīs par neatbilstošiem Satversmei un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai.
Piektkārt, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešami grozījumi vismaz 30 likumos un vēl lielākā skaitā Ministru kabineta noteikumu, kas regulē tādas jomas kā sociālā palīdzība, sabiedriskā transporta organizācija, sabiedriskā kārtība, sanitārā tīrība, veselības aprūpes pieejamība un citas. Šis uzdevums būs jāīsteno krīzes apstākļos, modelējot jaunas situācijas. Visticamāk, tiks pieļauta virkne kļūdu, kuru labošana maksās dārgi.
Nobeigumā jāuzsver, ka pašlaik Saeimas deputātiem primāri ir jādomā par to, kā saskaņot valsts un pašvaldību institūciju darbu, lai efektīvi cīnītos ar krīzes sekām un sniegtu palīdzību ikvienam, kam tā nepieciešama. Vai šodien kāds vispār var paredzēt, kas notiks pēc nedēļas, – kādi ugunsgrēki būs jādzēš un kādus naudas līdzekļus tas prasīs? Tāpēc loģisks un visiem saprotams būtu lēmums neturpināt reformu, līdz nebūsim tikuši galā ar Covid-19 sekām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
