Viktors Valainis: Vai nākamgad pašvaldībām būs jākar zobus vadzī?
Foto: DELFI

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobus vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējo cīkstēšanos par tām atvēlēto finansējumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izņēmums nav arī šis gads, kad valdība, neielaižoties garās diskusijās ar vietvarām, ir pieņēmusi lēmumu, kuru droši var salīdzināt ar ķeblīša izsišanu no kāju apakšas – daudzas nelielas pašvaldības var nonākt uz bankrota sliekšņa. Arī lielajās pilsētās situācija nav daudz labāka. Raugoties uz nākamā gada budžetu, optimismam nav pamata.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem diskusijas ar valdību bijušas īpaši smagas, jo nasta, ko plāno uzlikt uz pašvaldību pleciem, ir teju nepanesama. Ir skaidrs, ka mediķiem algas ir jāpalielina, taču to nedrīkst darīt uz citu iedzīvotāju grupu ar nelieliem ienākumiem rēķina. Ar ievērojamu pretestību pašvaldības piekrita Finanšu ministrijas iecerei nākamgad samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā. Pašlaik vietvaru budžetos ienāk 80% no tajās iekasēta IIN, bet atlikušie 20% – valsts budžetā. Nākamgad valdība ir iecerējusi valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 91 miljons eiro. Ņemot vērā, ka nākamgad pašvaldību izdevumi būtiski palielināsies, tās nonāks neapskaužamā situācijā, jo naudas trūkuma dēļ tām būs ļoti grūti segt ar labklājību saistītos izdevumus, nemaz nerunājot par tiem tēriņiem, ko uzliek cīņa ar Covid-19 pandēmiju.

Pirmkārt, pašvaldībām nākamgad ir jāpilda Satversmes tiesas spriedums par dzīvokļa pabalsta un par pabalsta garantēta minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai pieaugumu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Otrkārt, pašvaldībām pieaugs izdevumi pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu minimālās darba samaksas paaugstināšanai. Ceļot skolotāju algas, nedrīkst nepaaugstināt arī bērnudārzu pedagogu algas. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem jau šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst ap 150 pedagogu. Pašvaldības nevar atļauties necelt algas bērnudārzos strādājošajiem, jo pretējā gadījumā personāla trūkuma dēļ var nākties slēgt kādu bērnudārzu.

Treškārt, pieņemot lēmumu minimālo algu palielināt līdz 500 eiro, uz pašvaldību pleciem gulstas tēriņi, kas saistīti ar algas palielināšanu tiem darbiniekiem, kas saņem minimālo algu. Tas nozīmē, ka balansa saglabāšanai jāpalielina algas arī pārējiem darbiniekiem, lai viņi nenonāktu situācijā, ka minimālās algas saņēmējs saņem tādu pašu algu kā tie darbinieki, kas līdz šim bija labāk atalgoti. Daudzās pašvaldībās sociālo darbinieku un kultūras iestāžu darbinieku algas nav lielas. Saprotot, ka pēc minimālās algas celšanas viņu darba samaksa nebūs daudz lielāka, piemēram, par apkopējas algu, viņi, visticamāk, pieņemtu lēmumu mainīt darba vietu.

Kā pašvaldībām segt pamatbudžeta ienākumu samazinājumu? Ir skaidrs, ka būs mazāk naudas investīciju projektiem, proti, ielu remontiem, skolām un bērnudārziem. Daudzās pašvaldībās būs mazāk naudas iedzīvotāju sociālajām vajadzībām. Visticamāk, daudzviet nāksies atteikties no brīvpusdienām skolēniem, nemaz nerunājot par kultūras, sporta un aktīvās atpūtas pasākumu finansēšanu.

Es labi saprotu, ka valdībai ir jāpilda savi solījumi. Taču nav godīgi to darīt uz pašvaldību rēķina, pat īsti neizdiskutējot pārmaiņas. Nevēlamies arī paļauties uz valdības vadītāja solījumu nākamgad ienākumu samazinājumu kompensēt no ES finanšu līdzekļiem, kamēr nav izstrādāts kompensācijas mehānisms. Tā vietā pašvaldības ir aicinājušas Saeimu valsts budžetā paredzēt papildu mērķdotāciju 9,2 miljonu eiro apmērā tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc ieņēmumu izlīdzināšanas samazinājums būs lielāks par 4%. Tādējādi tiktu atbalstītas tās pašvaldības, kurām ieņēmumu samazinājums būs vislielākais. Pretējā gadījumā cietēji būs iedzīvotāji, īpaši tie, kas dzīvo nelielās pašvaldībās. Un tad rodas jautājums – kurš pēdējais izslēgs tajās gaismu?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Finanšu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form