Vincents Džefrijs: Iedzīvotāju apziņošanu jāveic īstajā laikā, vietā un veidā, izmantojot modernākās iespējas
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Izdzirdot trauksmes sirēnu, jāsteidz ieslēgt radio vai televizoru, lai noklausītos varas iestāžu sagatavoto paziņojumu. Ar šo civilās aizsardzības algoritmu izaugušas vairākas paaudzes kā Latvijā, tā visā pasaulē (piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē). Latvijā tas joprojām tiek mācīts skolās. Par laimi sirēnu gaudošanu visbiežāk sanācis dzirdēt vien dažas reizes gadā veiktajās brīdinājuma sistēmas pārbaudēs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Skaņas signāls, protams, ir labs veids, kā pievērst sabiedrības uzmanību, pat ja nomaļākās vietās un ražotņu troksnī tās ne vienmēr tiek sadzirdētas. Tomēr laiki mainās, un mainās arī apdraudējuma veidi. Ļoti bieži tie ir lokāli, skar noteikta reģiona iedzīvotājus un to dēļ nav vajadzības "sacelt kājās" visu valsti. Taču apdraudēto cilvēku savlaicīga brīdināšana var izglābt simtiem, tūkstošiem dzīvību.

Šovasar ar šādām situācijām sastapās Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un Itālijas iedzīvotāji, kur intensīvas lietavas izraisīja spēcīgus plūdus. Turklāt tas notika tik ātri, ka evakuēties paspēja vien tie, kuri laikus paguva izkļūt no mājām. Pārējiem palīdzību nācās gaidīt ūdens ielenkumā. Līdz ar globālās sasilšanas iespaidā pieaugošu dabas krīžu – plūdi, vētras, mežu ugunsgrēki un tamlīdzīgas stihijas – skaitu un vērienu, mums ir jābūt gataviem reaģēt ātri un tā, lai ierobežotu postījumus un nelaimes gadījumus.

Diemžēl neesam pasargāti arī no terorisma draudiem, ēku sabrukšanas, indīgu vielu noplūdes un pat strauja slimību uzliesmojuma. Tādēļ, lai pasargātu civiliedzīvoātjus, ir svarīgi maksimāli labi sagatavoties bīstamajām situācijām. Tas nozīmē ne vien brīdināt par briesmām, bet arī sniegt operatīvu, izsmeļošu informāciju un instruēt par drošības pasākumiem.

Ierastā agrīnās brīdināšanas sistēma šajā ziņā ir novecojusi. Ziņu iegūšanai cilvēki drīzāk tver pēc viedtelefona, nevis slēdz radio. Tieši tādēļ arī mobilajā ierīcē būtu jānotiek brīdināšanai un rīcības koordinēšanai. Turklāt tūristi un valstī mītošie cittautībnieki nepārvalda valsts valodu tādā līmenī, lai no radio vai TV diktora stāstītā saprastu, kas noticis un ko iesākt.

Acīmredzams risinājums ir agrīnā brīdināšanas sistēma, kas izmanto mobilo sakaru tīklu. Lietotājiem pašiem nekas nav jādara – ne jāielādē kāda lietotne, ne jāveido profils, ne jāpierakstās kādā platformā. Moderna sistēma nosūta uz mobilajām ierīcēm paziņojumu, ko pavada uzmanību piesaistošs skaņas signāls un ierīces vibrēšana, pie tam, izdara to reālajā laikā – tad, kad ir radusies bīstamā situācija. Tā spēj brīdināt gan visus valsts iedzīvotājus, gan konkrētā ģeogrāfiskā reģionā esošos. Piemēram, katastrofas zonā. Pie tam viedtelefons spēj nekavējoties pārtulkot informāciju dažādās valodās.

Šādā veidā iedzīvotāji var saņemt ne vien brīdinājumu teksta formā, kas "izlec" uz ekrāna, bet arī plašu papildu informāciju. Piemēram, karti ar precīzu notikuma vietu, lai cilvēki zinātu, no kurienes turēties pa gabalu. Ziņai var pievienot arī saiti uz interaktīvu karti, kurā tiešsaistē redzams terorista vai neadekvāta autovadītāja pārvietošanās maršruts, vai pat video translācija no notikuma vietas.

Everbridge nesen paziņoja par jaunu patentētu tehnoloģiju, kas ļaus brīdināšanas sistēmas ietvaros nosūtīt iedzīvotājiem multimediālas ziņas. Šis patents – viens no vairāk kā 160, kas tiek izmantoti Everbridge risinājumos – noteiks tendenci savienot 5G tehnoloģiju, mobilo sakaru tīklu un multimediju vides risinājumus, lai brīdinātu iedzīvotājus par briesmām. Jaunākie pētījuma dati atklāj, ka uzņēmumi, kas jau izmanto šos risinājumus, trīs gadu laikā kopīgi ir ietaupījuši vairāk kā 7,6 miljonus euro pateicoties mazākiem zaudējumiem, ko rada kaitējums īpašumiem, ražošanas un IT sistēmu dīkstāves un kritums strādājošo darba ražīgumā.

Eiropas Komisija lēmusi, ka no 2022. gada jūnija moderna agrīnās brīdināšanas sistēma ir nepieciešama katrai dalībvalstij, un daudzas jau ir ieviesušas tādas. Pat ārpus Eiropas Savienības esošās. Islande, kurā ir 30 aktīvu vulkānu un ziemās ciematus bieži ieputina sniega vētras, jau trīs gadus paļaujas uz modernas agrīnās brīdināšanas risinājumu, kas ļauj aptuveni trīs minūtēs apziņot vairākumu iesaistīto cilvēku. Tādējādi cilvēki laikus uzzina gan par vulkāna izvirdumiem, gan spēcīgākām zemestrīcēm, gan postošām vētrām, kādas ziemeļu salu piemeklē gana bieži. Pie tam islandiešu izmantotā sistēma ļauj viegli apziņot pilsoņus ārvalstīs, ja viņu atrašanās vietā situācija kļuvusi veselībai vai dzīvībai bīstama un vēlams evakuēties.

Grieķija ar Everbridge tehnoloģiju risinājumu palīdzību vienotā sistēmā apvienojusi policijas, ugunsdzēsības, neatliekamās medicīniskās palīdzības, krasta apsardzes un bērnu palīdzības dienestus, lai jebkura no šīm institūcijām varētu ātri sasniegt un uzrunāt iedzīvotājus. Norvēģija Everbridge Covid-19 Shield risinājumu izmanto koronavīrusa pandēmijas monitorēšanai un informē pavalstniekus par jauniem uzliesmojumiem. Mūsu platforma darbojas jau 11 valstīs, aptverot 650 miljonus cilvēku. To lieto Austrālijā, Grieķijā, Islandē, Norvēģijā, Peru, Singapūrā, Zviedrijā, Kanādā un Indijā. Pavisam nesen agrīnās brīdināšanas risinājumu ieviesa arī Igaunija.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form