Foto: LETA
Varbūt tas ir tāpēc, ka mēs visi tik ilgi valkājām maskas. Varbūt tāpēc, ka vairāk cilvēku brauc ar velosipēdu, vai varbūt mēs pazīstam kādu, kurš ir izjutis gaisa piesārņojuma sekas. Taču mūsu jaunākā aptauja liecina, ka eiropieši pašlaik ir ļoti nobažījušies par gaisu, ko viņi elpo.

ES politika ir ievērojami uzlabojusi gaisa kvalitāti, taču ir jādara vairāk. Galvenie piesārņojuma veicinātāji ir suspendētas daļiņas, slāpekļa dioksīds un ozons enerģētikas, transporta, rūpniecības un lauksaimniecības nozarē. Uzsūcies caur plaušām, tas viss nonāk mūsu asinīs, kaitējot dzīvībai svarīgiem orgāniem, un saskaņā ar dažiem pētījumiem tas var nodarīt kaitējumu pat mūsu smadzenēm.

Visā Eiropā gaisa piesārņojums joprojām ir galvenais ar vidi saistītais priekšlaicīgas nāves cēlonis, un katru gadu piesārņotā gaisa dēļ mirst simtiem tūkstošu cilvēku. Jaunākie dati liecina, ka Latvijā katru gadu priekšlaicīgi mirst 1600 cilvēki. Turklāt miljoniem cilvēku cieš no piesārņota gaisa ietekmes, slimojot ar astmu, sirds un asinsvadu slimībām un plaušu vēzi, kas tagad neapstrīdami tiek saistīti ar piesārņojumu.

Neaizsargātie iedzīvotāji no gaisa piesārņojuma cieš visvairāk, un vissmagāk tas skar bērnus, vecāka gadagājuma un nabadzīgākus cilvēkus. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atziņām gaisa piesārņojums ir visuresošs un no tā nevar izvairīties – tas ietekmē visus neatkarīgi no tā, ko viņi dara. Mēs nevaram izvēlēties gaisu, ko elpojam, taču varam izvēlēties to uzlabot. Ir pienācis laiks jaunai pieejai ar efektīviem pasākumiem, kas paātrinātu pārmaiņas.

Tāpēc šonedēļ Eiropas Komisija ierosinās būtiski uzlabot gaisa kvalitātes tiesību aktus. Ir pienācis laiks piešķirt mūsu nulles piesārņojuma mērķiem likuma spēku, līdz 2030. gadam uz pusi samazinot gaisa piesārņojuma kaitīgo ietekmi uz veselību un nodrošinot, ka vēlākais līdz šī gadsimta vidum gaisa kvalitāte vairs nekaitēs cilvēku veselībai.

Mūsu iedzīvotāji ir cieši pārliecināti, ka ES gaisa kvalitātes standartiem jābūt stingrākiem. Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka lielas rūpnieciskās ražotnes un tādas enerģijas ražotāji, kurā izmanto fosilo kurināmo, nedara pietiekami daudz, lai nodrošinātu labu gaisa kvalitāti. Eiropas iedzīvotāji pieprasa stingrāku piesārņojuma kontroli visā šajā darbībā. Mājokļu siltumapgāde, lauksaimniecība un transports arī joprojām rada pārāk lielu piesārņojumu. Tā rezultātā vairāk nekā 9 no 10 pilsētu iedzīvotājiem Eiropas Savienībā ir pakļauti gaisa piesārņojumam tādā līmenī, kurš pārsniedz PVO ieteikumus.

Tāpēc ir steidzami jāpaaugstina standarti un tie labāk jāsaskaņo ar PVO pamatnostādnēm. Mēs regulāri pārskatīsim šos standartus un tos atjaunināsim atbilstoši zinātnes un tehnikas attīstībai. Jaunais tiesību akts arī nodrošinās labāku sabiedrības informēšanu un labāku regulējumu, lai vietējās iestādes varētu panākt, ka gaiss kļūst tīrāks.

Veselības ieguvumi būs ievērojami, samazināsies mirstības un slimību līmenis, kā arī pārslogoto veselības aprūpes sistēmu noslodze. Tas arī palīdzēs nodrošināt mūsu apgādi ar pārtiku (ozons ir būtisks kultūraugu ražas samazināšanās iemesls). Ieguvumi ievērojami pārsniedz izmaksas – tiek lēsts, ka no pasākumiem, kuru izmaksām vajadzētu būt mazākām par 6 miljardiem eiro, kopējie bruto ieguvumi 2030. gadā būs 42–121 miljards eiro. Turklāt mūsu mīļoto cilvēku dzīvība ir nenovērtējama.

Tāpēc priekšlikumā iekļauti būtiski jauninājumi, lai nodrošinātu ES noteikumu īstenošanu un iedzīvotāju aizsardzību: labāka gaisa kvalitātes monitorēšana un modelēšana, lai pārliecinātos, ka mēs precīzi zinām, kas notiek, kā arī skaidrāki noteikumi par tiesu iestāžu pieejamību un efektīvi sodi, ja tiek pārkāpti tiesību akti.

Latvijā šos 1600 nāves gadījumus varētu novērst. Ir pienācis laiks šos faktus ņemt vērā, un ir laiks jaunai rīcībai, kas glābj cilvēku dzīvības. Tieši to pieprasa mūsu iedzīvotāji, un viņi to ir pelnījuši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!