Pirms gada, kad daudziem prostatas vēža pacientiem jau bija nolaidušās rokas, nolēmām tomēr nepadoties, vērsāmies pie politiķiem, rakstījām vēstules, runājām ar medijiem. Un tas palīdzēja – daudzus gadus skanējušos solījumus beidzot nomainīja reāli pirmie soļi prostatas vēža ārstēšanas uzlabošanā. Gan ārsti, gan pacienti tagad var apliecināt, ka novecojušas terapijas vietā ir pieejami mūsdienīgi medikamenti, kas ļauj ar slimību cīnīties efektīvi, pagarina pacientu mūžu un uzlabo dzīves kvalitāti.
Pozitīvajās pārmaiņās dzīve tomēr ir ieviesusi savas korekcijas. Tiesības izrakstīt jaunās zāles ir piešķirtas ne tikai onkologiem, bet arī urologiem. No pacientu viedokļa tas ir pozitīvi, jo saņemt medikamentus nu iespējams jau pēc urologa apmeklējuma. Apdraudējums rodas tādēļ, ka pacientu skaits, kuriem jāsaņem terapija, palielinās straujāk, nekā bija plānojuši Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta speciālisti. Pēc mūsu aplēsēm, iepriekš plānotais pacientu skaits šogad tiks pārsniegts par 40–50%. Vēl lielāks pieaugums varētu būt nākamgad. Tas savukārt nozīmē, ka jaunie medikamenti nenonāks līdz visiem pacientiem.
Tā vedina domāt arī Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā pieejamā informācija, kas rāda, ka 2017. gadā prostatas audzējs diagnosticēts 1286 vīriešiem, kas par 207 gadījumiem pārsniedz iepriekšējā gada rādītāju. Pēc jaunatklāto prostatas audzēja gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju vissliktākā situācija 2017. gadā bija Kurzemē, kur bija 185,4 gadījumi. Latvijā šis rādītājs bija 144,1. Diezgan radikāls pacientu skaita pieaugums ļauj prognozēt, ka ar tiem līdzekļiem, kurus pirms gada Veselības ministrija ieplānoja 2019. gada budžetā, visiem prostatas vēža pacientiem nepietiks.
Prostatas vēzis ir izplatītākā onkoloģiskās slimības diagnoze vīriešiem. Saslimšanas pieaugums onkoloģisko slimību statistiku Latvijā padara vēl bēdīgāku. Ap 20% no visiem nāves gadījumu iemesliem mūsu valstī ir ļaundabīgi audzēji. Par nelabvēlīgu veselības ainu Latvijā liecina tas, ka katrs otrais nāves gadījums ir bijis medicīniski novēršams. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm mums ir viens no sliktākajiem vīriešu paredzamā mūža ilguma rādītājiem. Tāpēc atzinīgi vārdi jāsaka par to, ka Veselības ministrija kopā ar Saeimas deputātiem pēdējā laikā nopietnāk pievērsusies onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanai, pacientu mūža ilguma un dzīves kvalitātes palielināšanai. Onkoloģisko slimību, tajā skaitā arī prostatas vēža, savlaicīga ārstēšana būs ieguvums visai sabiedrībai.
Lai tā notiktu, ļoti svarīgi ir iesākto darbu turpināt. Patlaban tiek veidots 2019. gada veselības budžets, tādēļ aicinām Veselības ministriju tajā iekļaut pietiekamus līdzekļus, lai strauji augošajam prostatas vēža pacientu skaitam nodrošinātu nepieciešamo ārstēšanu un efektīvus medikamentus. Pirms gada daudziem prostatas vēža pacientiem parādījās jauna cerība, un gribētos, lai šī gaismiņa tuneļa galā acu priekšā ir viesiem pacientiem un visi, kuriem tas nepieciešams, saņemtu mūsdienīgu ārstēšanu. Nevienam nenovēlu nonākt tādā bezcerīgā situācijā, kurā nākas apzināties, ka esat bezspēcīgs slimības priekšā, lai gan tepat mūsu kaimiņvalstīs ir pieejama ārstēšana. Domāju, ka valsts ir ieinteresēta saviem cilvēkiem nodrošināt tādu ārstēšanu, lai viņi varētu atgriezties pilnvērtīgā dzīvē.
Aicinu jaunās Saeimas deputātus atjaunot onkoloģisko pacientu atbalsta grupas darbu, jo iepriekšējā sasaukuma deputātu iesāktais darbs ir konsekventi jāturpina. Iespējams, tas neskanēs populāri, bet uzskatu, ka 12. Saeimas deputātu Romualda Ražuka, Aijas Barčas un citu atbalsta grupas deputātu paveiktais onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanā ir vērtējams ļoti pozitīvi. Gan deputātu, gan arī veselības ministres Andas Čakšas darba rezultātā beidzot ir izdevies izkustināt milzīgo onkoloģisko slimību aisbergu. Darāmā vēl ir ļoti daudz, tomēr ir izveidots pamats, kurš ļaus sasniegt nākamos veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanas mērķus. Jācer, ka A. Čakšai tagad arī kā parlamenta deputātei onkoloģija būs prioritāte.
Tāpat aicinu Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju un Veselības apakškomisiju regulāri sekot progresam onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanā, tajā skaitā vērtēt, cik labi tiek īstenots valdības pērn pieņemtais Onkoloģisko slimību ārstēšanas plāns līdz 2020. gadam. Šim plānam nebūtu jāpaliek ierēdņu plauktos, kā tas diemžēl ir noticis ar daudziem citiem līdzīgiem dokumentiem. Starp citu, arī Eiropas Savienības līmenī tiek runāts par vienota onkoloģisko slimību ārstēšanas plāna izveidi. Vienota politika izvirzītu arī vienotus ārstēšanas standartus, kas, virspusēji vērtējot, noteikti būtu ieguvums pacientiem, it īpaši valstīs, kurās vēl daudz darāmā. Vienota politika palīdzētu paaugstināt ārstēšanas kvalitāti un neļautu ignorēt lielas pacientu grupas, kā tas Latvijā ar onkoloģisko slimību pacientiem notika vēl pavisam nesen.