Foto: LETA
Eiropas Savienības valstu saimē šobrīd formējas autokrātija. Diemžēl Latvija un mūsu politiķi līdz šim par to izrādījuši remdenu attieksmi. Vai mūs Latvijā apmierinātu situācija, ka turpmāk neierobežota vara pieder valdībai, turpmāk izslēdzot parlamenta kā tautas vēlēta likumdevēja varu? Vai, ja tas notiktu, mēs nemeklētu palīdzību starptautiskās sabiedrības balsī un negaidītu kādus noteiktus mērus no Eiropas Savienības? Aptuveni šeit meklējama atbilde, vai mūs patiešām Ungārijā notiekošais neskar un neuztrauc.

Kas ir noticis?

Galēji labējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns jau labu laiku ir drupinājis valsts demokrātiju, bet tagad viņš izmanto Covid-19 ārkārtas situācijas priekšrocības, lai turpinātu to darīt īpaši ekstrēmā veidā. Orbāna partijas kontrolētais parlaments marta beigās nobalsoja par varas nodošanu Orbāna valdības rokās – lai rīkotos, tai turpmāk ne ar vienu nebūs jāsaskaņo savi lēmumi. Šīs ir beztermiņa pilnvaras, kas varēs darboties arī pēc Covid-19 ārkārtas stāvokļa beigām. Pēc analoģijas tā būtu situācija, kurā Latvijas esošajai valdībai un premjeram ir beztermiņa neierobežota vara, kuras lēmumi nav jāsaskaņo ar tautas ievēlētajām partijām.

Praktiski tas nozīmē, ka valsti vada nevis tautas ievēlēti spēki, bet daži cilvēki, kas nonākuši pie varas valdībā. Citiem vārdiem sakot, vēlēšanām nav jēgas un valsti vada vienpersoniski. Ticis pie šīs jaunās neierobežotās varas, Orbāns jau spēris pirmos iesildīšanās soļus, kas vispār nav saistīti ar Covid-19, kura dēļ it kā jaunās pilnvaras pieņemtas – valdība vēlas noslepenot informāciju par Ķīnas investīcijām dzelzceļa projektā, kā arī, slēpjoties aiz pieņemtiem pasākumiem pret viltus ziņām, tiek apdraudēti žurnālisti, ja tie, piemēram, atļausies kritizēt valdību. Teātru padomēs ielikti Orbānam uzticīgi jauni padomes locekļi. Aizliegta dzimumu maiņas reģistrācija. Tāpat tika apsvērts priekšlikums pilsētu mēru pilnvaras nodot īpašai Orbana veidotajai komitejai. Kontekstam - pēdējās vēlēšanās vairumā lielo pilsētu, tostarp Budapeštā, varu ieguva opozīcijas partijas.

Faktiski Ungārija šobrīd ir hibrīds režīms - tā vairs nav demokrātija un tā noteiktiem soļiem dodas autoritārisma virzienā.

Covid aizsegā nedrīkst upurēt Eiropas kopīgās vērtības

Protams, Covid-19 krīze metusi izaicinājumus gan nacionālām valdībām, gan Eiropas Savienībai. Lai spētu operatīvi rīkoties un apturēt vīrusa izplatību, arī Latvijā mēs bijām spiesti atlikt malā dažas no demokrātijas pamatvērtībām – pulcēšanās brīvību, pārvietošanās brīvība u.c. brīvības. Iespējams, nākotnē nāksies mīkstināt arī kādus datu aizsardzības nosacījumus. Paātrinātā kārtā valdība tagad var lemt par vairākiem ierobežojumiem un tas ir tikai saprotams - ārkārtas stāvoklis paredz lielākas pilnvaras izpildvarai un vairāk ierobežojumu iedzīvotājiem. Taču visi šie ierobežojumi notiek ar likumdevēja jeb Saeimas akceptu, uz ierobežotu laiku un skaidru kopīgu sapratni, ka cilvēka brīvību ierobežojošie mēri beidzas līdz ar ārkārtas stāvokli. Taču Ungārija ir gājusi pavisam citu – ekstrēmu ceļu, kas diemžēl nav saistīts ar Orbāna vēlmi apkarot vīrusu, bet demokrātiju un cilvēka brīvību, piešķirot sev beztermiņa spēku lemt pār valsti un tās iedzīvotājiem.

Eiropas rīcībspēja atkarīga arī no Latvijas balss

Esmu vairākkārt uzsvērusi – Eiropas Savienības rīcība ir atkarīga no spējas vienoties tās dalībvalstu starpā. No vienas puses šis princips palēnina rīcību, no otras – tas nodrošina, ka lēmums ir panākts, vienojoties visām 27 valstīm, nevienas balsi neuztverot kā mazsvarīgāku. Latvijai tas ir devis daudz, tieši pateicoties tam esam varējuši izveidoties par vienu no attīstītākajām jaunām Eiropas Savienības dalībvalstīm, sasniegtajā labklājības līmenī arvien vairāk tuvojoties nobriedušajām Rietumeiropas demokrātijām. Taču, lai pieņemtu kādus lēmumus, mums visiem ir jāiesaistās problēmas skaļā nosaukšanā – diemžēl tas šobrīd nenotiek un Latvijas politiķi pagaidām ieņēmuši īpaši remdenu lomu. Vienīgais, kas līdz šim izdarīts – parakstīts EK vadītājas von der Leienas aicinājums par tiesiskuma ievērošanu Eiropas Savienībā, kurš, diemžēl, bija bezzobains jau saknē – lai arī aicinājums it kā bija ar starp rindiņām lasāmu skaidru adresātu, Ungārija tekstā tā arī nav nosaukta vārdā. Aicinājums bija tik vispārīgs, ka pati Ungārija pasākumu notroļļoja, paziņojot ka arī tā pievienojas aicinājumam. Diemžēl Latvijas nav arī starp 13 Eiropas Tautas partijas grupas dalībniekiem, kuru delegācijas prasa izslēgt Orbanu un viņa partiju no Eiropas Tautas partiju saimes. Tikmēr to parakstījušas visas ziemeļvalstis, kā arī mūsu kaimiņi lietuvieši.

Ko Latvijai darīt?

Latvijai ir jānostājas blakus tām valstīm, kuras skaļi un konkrēti runā par tiesiskuma problēmām Ungārijā, un jāatbalsta šī jautājuma risināšana Eiropadomē, jaunu virzību dodot 7. panta procedūrai pret Ungāriju. Nākamajā Eiropas daudzgadu budžetā ir jāatbalsta klauzulas, kas nosaka tiesiskumu kā priekšnoteikumu Eiropas Savienības līdzekļu saņemšanai. Eiropas Savienība nevar pieļaut kopīgā budžeta līdzekļu izmantošanu autoritāras varas stiprināšanai. Ņemot vērā Ungārijā pastāvošos ierobežojumus vārda un izteiksmes brīvībai, Eiropas Savienībai jānodrošina, ka līdzekļi, kas domāti preses un pilsoniskās sabiedrības atbalstam tiek sniegt tieši šīm organizācijām, nevis uzticēti Ungārijas valdībai.

Covid-19 krīze ir radījusi ekstremālus apstākļus Eiropā – bet pat šādos apstākļos nedrīkst pazust Eiropas vērtības. Latvijā labi saprot, cik nozīmīgas ir demokrātiskās vērtības, un cik tās var būt arī trauslas. Mums jārīkojas, kamēr Eiropā nav sācis izplatīties vēl viens vīruss, kas mūs atmet atpakaļ sāpīgā pagātnē. Šis vīruss var izrādīties cilvēka brīvībai daudz nāvējošāks par koronavīrusu – autoritārs režīms, kas apspiež dažādību, piesavinās ekonomiskās vērtības un represē cilvēkus, kas to atļaujas kritizēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!