2020. gada galvenais notikums – pandēmija – ir satricinājis Eiropu. Veselības katastrofa, zaudētas dzīvības – tā ir aisberga skarbā, redzamā daļa. Pandēmijas pieredze liks mums pārvērtēt ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstu veselības sistēmas un koordinācijas mehānismus; tā vēl ilgi iekrāsos mūsu rīcību, mūsu nākotnes redzējumu. Eiropas politiskajās izvēlēs pandēmija atstās dziļākas pēdas.
2020 Covid-19 krīze
2020. gada pavasarī, strauji izplešoties Covid-19 vīrusam, Eiropas Savienības dalībvalstis reaģēja asi, bet individuāli. Straujā rīcība, slēdzot robežas, ierobežojot brīvu cilvēku pārvietošanos un brīvu preču kustību, sniedza skaidru liecību tam, cik trauslas var būt tās brīvības, ko Eiropas Savienības iedzīvotāji uztver kā pašsaprotamas. Pandēmija kļuva par jaunu ikdienas izaicinājumu ES ikdienas darbā. Eiropas Savienības politikas veidošana notiek nemitīgā dialogā 27 dalībvalstu starpā – un jaunajos apstākļos dialogs klātienē vairs nebija iespējams. ES darbs pārkārtojās un pārcēlās uz virtuālo vidi. Latvija izcēlās kā dalībvalsts, kurai ir veiksmīgi un inovatīvi risinājumi: "Apturi Covid" aplikācija starp pirmajām pasaulē; e-Saeima kā risinājums parlamentārajam darbam neklātienē. Šos risinājumus novērtē arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji, piešķirot tiem "Platīna pele 2020" apbalvojumus. Sadarbība Baltijas valstu un Somijas starpā ļāva 2020 gada vasarā izveidot vienotu pārvietošanās telpu, kurā tika saglabāta iedzīvotāju kustības brīvība un tika nodrošināta ekonomiskā aprite pandēmijas laikā cietušajai tūrisma industrijai.
Otrais vīrusa vilnis smagi skāris visu Eiropu, izpostījis Baltijas un Somijas burbuli. Šoreiz, reaģējot uz otro vilni, redzējām labāku Eiropas Savienības un dalībvalstu koordināciju, tostarp ar dažādām ES un nacionāla līmeņa palīdzības programmām. Dalībvalstīm tika atcelti budžeta deficīta ierobežojumi, tādējādi nodrošinot valdībām plašākas iespējas rīkoties, lai palīdzētu iedzīvotājiem un glābtu ekonomiku. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka pandēmijas dēļ Eiropas Savienības ekonomika ir smagi cietusi, – un gals tam vēl nav redzams. Bezprecedenta situācijā Eiropa ir nākusi ar bezprecedenta rīcību – pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē ES kopīgi aizņemsies naudu, lai finansētu ekonomikas atlabšanu. Sākoties pandēmijai, Eiropas valstu reakcijas bija straujas un individuālas, kuras nu jau nomainījusi sapratne, ka ES būs veiksmīgāka cīņā ar pandēmiju, ja rīkosies kopā – koordinējot rīcību, piemēram, medicīnas preču un vakcīnu iegādi, un mobilizējot resursus ekonomikas atlabšanai.
Zaļais kurss
Pandēmijas laikam ir arī savi paradoksi. Pavasarī dzirdējām, ka koronavīrusa radīto seku uz rūpniecību un pārvietošanos dēļ ievērojami uzlabojusies gaisa kvalitāte ne tikai pasaules ražotņu centrā Ķīnā, bet visā pasaulē. Eiropas Vides aģentūras (EVA) dati apstiprina lielu gaisa piesārņotāju koncentrācijas samazināšanos, it īpaši slāpekļa dioksīda (NO2) koncentrācijas samazināšanos, galvenokārt satiksmes un citu aktivitāšu samazināšanās dēļ, it īpaši lielākajās Eiropas pilsētās. Dažās vietās ir novērots gaisa piesārņojuma samazinājums apmērām uz pusi (pēc aptuveni 3000 Eiropas valstu monitoringa staciju vidējiem datiem).1
Vienlaikus, pastiprinoties epidemioloģiskās drošības nosacījumiem, ir nācies kļūt par lielākiem piesārņotājiem attiecīgi radīto atkritumu ziņā – papildu plastmasas iepakojumi, vienreizējās sejas maskas, cimdi un tamlīdzīgi.
Šo faktoru fonā norisinās aktīvas diskusijas par ES apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, pakāpeniski līdz tam būtiski samazinot emisijas. Attiecībā uz ES Klimata aktu Eiropas Parlaments oktobrī pieņēma savu nostāju, ka līdz 2030. gadam ir jāpazemina emisijas par 60%, bet Padome decembrī apstiprināja 55% mērķi. Latvija atbalstīja kopējā ES SEG emisiju samazināšanas mērķa 2030. gadam paaugstināšanu uz vismaz 55% samazinājumu 2030. gadā, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Līdz ar ES Klimata akta pieņemšanu politiskie solījumi kļūs juridiski saistoši.
Saspīlējumi kaimiņvalstīs
ES dalībvalstis, tostarp Latvija, neatzīst 9. augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus, kā arī neatzīst Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Kopš vēlēšanām nerimstas protesti pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem, pret demonstrantiem regulāri tiek lietotas neadekvātas un vardarbīgas apspiešanas metodes. ES jāuzklausa baltkrievu prasība ievērot demokrātiskas pamattiesības uz brīvām un godīgām vēlēšanām un jāturpina uzstāt uz mierīgu varas pāreju Baltkrievijā un jaunu prezidenta vēlēšanu rīkošanu. Pat tik skaidrā situācijā, kad kaimiņvalstī notiek masveida, sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi, Eiropas Savienības dalībvalstīm nebija viegli panākt vienošanos par kopīgu rīcību. Tikai oktobra sākumā ES izdevās vienoties par sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām. Kopīgo nostāju bloķēja Kipra, vēloties panākt ES atbalstu sankcijām pret Turciju. Gadījums ilustrēja ES lēmumu pieņemšanas ēnas puses – ja 27 valstis nespēj vienoties, izpaliek savlaicīgas un ātras reakcijas iespēja.
Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu jau 31. augustā pieņēma nacionālos ierobežojošos pasākumus pret Lukašenko un 29 Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par vēlēšanu rezultātu falsificēšanu un vardarbību pret demonstrantiem. Papildu ierobežojošie pasākumi sekoja 25. septembrī. Par nevēlamām personām (persona non grata) atzītas jau 159 amatpersonas. Līdztekus ierobežojošiem pasākumiem Latvija atvēlējusi līdzekļus praktiskai palīdzībai Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgu mediju atbalstam un cietušo rehabilitācijas programmai Latvijas ārstniecības iestādēs.
Notikumus Baltkrievijā pavadīja arī Krievijas vēršanās pret demokrātisko opozīciju – ar kārtējo mēģinājumu izrēķināties ar vienu no tās līderiem Alekseju Navaļņiju, jau atkārtoti izmantojot ķīmisko nervus paralizējošo vielu "Novičok". Šis gadījums kopā ar jau ilgstošu Minskas vienošanās neizpildīšanu attiecībā uz Krievijas un Ukrainas konflikta noregulēšanu liedzis iespēju Eiropas Savienībai pārskatīt pret Krieviju vērstās sankcijas.
Eiropas Savienībā ar šo gadu ir jauns rīks, kā vērsties pret cilvēktiesību pārkāpumiem jebkur pasaulē. ES ir pieņēmusi savu "Magņitska aktu", proti, tiesības vērst apjomīgas individuālas sankcijas pret indivīdiem, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem. Līdz ar to Eiropas Savienībai būs iespējams ātrāk, mērķtiecīgāk un niansētāk reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem jebkur pasaulē.
Transatlantiskās gaidas
Transatlantiskā vienotība ir neaizstājama Eiropas un pasaules drošībai. Neskatoties uz ASV iekšpolitikas sarežģīto dienaskārtību un kārtējām ASV prezidenta vēlēšanām, turpinās politiskais dialogs un praktiska sadarbība ar ASV. Vēlēšanu iznākums un janvārī gaidāmā jaunā prezidenta stāšanās amatā ļauj cerēt, ka ASV prioritāšu sarakstā atgriezīsies multilaterālisms, klimata pārmaiņas un atvērta attieksme pret tiem jautājumiem, kur prognozējams, ka saglabāsies atšķirīgi redzējumi, piemēram, tirdzniecībā, vai jauna globāla regulējuma izstrāde digitālai ekonomikai. ES un ASV vieno kopīgi ilgtermiņa stratēģiskie mērķi, kas ietver mūsu drošību, pandēmijas negatīvo seku novēršanu, cīņu pret dezinformāciju, 5G tīklu drošības stiprināšanu, Ķīnas ietekmes mazināšanu, Krievijas agresīvās rīcības ierobežošanu, transatlantiskās vienotības saglabāšanu par sankciju koordinēšanu, kā arī atbalstu demokrātiskām reformām Ukrainā un visu Austrumu partnerības valstu noturības stiprināšanu.
Viļņošanās pašā Eiropas Savienībā
Eiropas Savienībā 2020. gads bija iekšēju saspīlējumu pilns. Jau gadiem velkas "Brexit" sarunas, un gada nogalē ir nokavēti visi termiņi, lai varētu īstenoties sakārtots, ar līgumu noregulēts "Brexit". Par spīti neiespējamai misijai līdz 2021. gada 1. janvārim noslēgt līgumu, ES un Lielbritānijas sarunas pēdējās decembra nedēļās turpinājās. Ar vai bez līguma, Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecības jaunajā gadā būs ar citiem nosacījumiem nekā līdz šim.
Eiropas Savienības vērtību jautājumi izvirzījās priekšplānā, dalībvalstīm diskutējot par to, kā atšķirīgi tiek izprasts tiesiskums atsevišķās dalībvalstīs. 7. panta procedūras pret Ungāriju un Poliju joprojām ir atvērtas, bez prognozēm par procedūru noslēgumu. Eiropas Savienība pirmo reizi izdeva ziņojumu par tiesiskumu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs – ar vienu olekti mērot katru dalībvalsti un radot pamatu diskusijām par tiesiskumu Eiropas Padomes līmenī. Jaunais mehānisms ir daudzsološs, bet lēns – par tiesiskuma situāciju katrā dalībvalstī diskutēs Eiropas Padomē, tam veltot aptuveni divus gadus. Tikmēr šaubas par tiesiskumu atsevišķās dalībvalstīs noved pie tā, ka netiek respektēti Eiropas aresta orderi un dalībvalstis vēršas viena pret otru Eiropas tiesā par tiesiskuma pārkāpumiem. Atšķirīgie viedokļi par tiesiskumu pārgāja no teorētiska strīda uz pavisam reālu strupceļu, divām dalībvalstīm uzliekot veto ES daudzgadu budžeta un atveseļošanās fonda apstiprināšanai.
Dalībvalstu atbalstu guva jauns mehānisms, kas sasaista tiesiskuma ievērošanu ar piekļuvi Eiropas Savienības līdzekļiem. Eiropas Komisija varēs apturēt nākamā ES daudzgadu budžeta un Atveseļošanās fonda izmaksas, ja būs pamatotas šaubas par to, vai tiek ievērotas ES finansiālās intereses. Jaunajam mehānismam nepiekrita divas dalībvalstis, kuras izmantoja savas veto tiesības, lai apturētu nākamā daudzgadu budžeta un Covid-19 atveseļošanās fonda apstiprināšanu. Jautājums gada nogalē atrisinājās, veto atsauca, dalībvalstīm vienojoties par papildu deklarāciju, kas paredz jaunā tiesiskuma mehānisma šaurāku tvērumu un lēnāku, sarežģītāku pielietojumu. Pieaugošā izpratnes plaisa vērtību jautājumos ir uz brīdi nolikta malā, lai pievērstos visiem nepieciešamajiem ekonomikas atlabšanas darbiem, bet tā nav pazudusi.
Ko gaidīt 2021. gadā?
Pandēmijas pārvarēšana
Galvenais uzdevums, kas dominēs Eiropas Savienības politikā nākamajā gadā, būs pandēmijas un tās seku pārvarēšana. Vakcīnu pieejamība atļaus gada gaitā normalizēt gan ekonomiskās, gan iedzīvotāju ikdienas aktivitātes. Ekonomikas atveseļošanas plānošana un īstenošana būs katras dalībvalsts dienaskārtībā. Ekonomikas atveseļošanai pieejamie līdzekļi no Eiropas Savienības ir apjomīgi. Mūsu nākotnes ekonomiskās veiksmes būs atkarīgas no tā, cik tālredzīgi plānosim ieguldījumus. Vai būsim ieguldījuši nākotnē vai stutējuši pagātni? Cik mēs būsim zaļi, cik digitāli, cik inovatīvi?
Drošais plecs kaimiņam
Baltkrievijas pilsoniskā aktivitāte turpināsies. Mūsu uzdevums ir palīdzēt aktīvistiem nenogurt un neļaut Eiropas Savienībai atslābt ar savu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un jautājuma noturēšanu globālajā dienaskārtībā.
Uzmanības centrā jātur pilsoniskā sabiedrība – lai jebkādi ierobežojoši pasākumi ES un Baltkrievijas attiecību pārskatīšanas kontekstā neradītu negatīvu ietekmi uz Baltkrievijas sabiedrību. Atbalsts jānodrošina pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem, ciešu kontaktu uzturēšanai ar Baltkrievijas sabiedrību. Baltkrievijas iesaistīšanās Austrumu partnerībā ir jāsaglabā, praktisko sadarbību vēršot uz pilsonisko sabiedrību un jauniešu līdzdalību. ES un Baltkrievijas sarunu darba kārtībā pastāvīgai vietai ir jābūt ES atbalstam politieslodzītajiem un prasībai izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus.
Nespējot prognozēt notikumu attīstību Baltkrievijā, Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai sniegt ekonomisko atbalstu Baltkrievijai pēc tam, kad tā būs nostājusies uz demokrātiskas attīstības ceļa. 2020. gada oktobrī Eiropadome uzdeva Eiropas Komisijai sagatavot šādu plānu.
Stratēģiskā autonomija – paplašināts ietvars
Pandēmijas laikā gūtās mācības ir paplašinājušas sarunas par stratēģisko autonomiju. Tā izgaismoja, kāds apdraudējums var rasties, ja piegāžu ķēdes sabrūk, ja apstājas ražošana citā pasaules malā, bet izrādās, ka tieši tā piegādā vienas nomenklatūras preci visai pasaulei. Nākotnē stratēģiskā autonomija nebūs tikai aizsardzības jautājums. Tā ir drošība plašākā nozīmē – piegāžu ķēdes plašam preču klāstam, reaģētspēja krīzes situācijās, infrastruktūras, t.sk. digitālās infrastruktūras, autonomija. Jaunā izpratne par stratēģisko autonomiju liks pārskatīt ekonomiskās saites un attiecības, liks izsvērt un mērīt, kurās jomās varam izmantot globālās ekonomikas priekšrocības, bet kurās jomās pašiem jāspēj tikt galā.
Kā Eiropas Savienībai mainīties?
Eiropas Savienība 2021. gadā ieiet mazāka – bez Lielbritānijas, ar skarbām pandēmijas mācībām, ar sasirgušu ekonomiku un ar nesaskaņām par tās pamatvērtībām. Gada nogalē pamatvērtību strīds ieguva pavisam reālas aprises, apdraudot ES daudzgadu budžeta un visām dalībvalstīm tik nepieciešamā atveseļošanās fonda apstiprināšanu. Pandēmijas dēļ jau gadu ir atlikta "Konference par Eiropas nākotni", kas bija iecerēta kā plašs, iekļaujošs sarunu process visās dalībvalstīs ar mērķi ļaut Eiropas pilsoņiem izteikties par to, kas ir svarīgs Eiropai nākotnē un kam būtu jāmainās Eiropas Savienības uzbūvē un dalībvalstu attiecībās. Pandēmijai atkāpjoties, būs iespējams atgriezties pie konferences organizēšanas. Konferencē runāsim ne tikai par to, kādas izmaiņas nepieciešamas Eiropas Savienības procedūrās, lēmumu pieņemšanā, bet arī par to, kādi ir nākotnes izaicinājumi un kā Eiropai būtu jāiet pretī šai nākotnei. Kas ir prioritāri un būtiski Eiropas Savienībai risināms – klimats, ekonomiskā attīstība, inovācijas, sociālie jautājumi, drošība? Un kā vislabāk to darīt – ciešākā savienībā deleģējot lielākas pilnvaras Eiropas Savienības institūcijām vai stiprinot dalībvalstu autonomiju Eiropas Savienības ietvarā.
1 Air pollution goes down as Europe takes hard measures to combat coronavirus. European Environment Agency, https://www.eea.europa.eu/downloads/4af3d2f4196345848b1cfe9571df271c/1591869417/air-pollution-goes-down-as.pdf.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
