Vita Jaunzeme: Latvija ir pelnījusi gudru un inovatīvu depozīta sistēmu
Foto: LETA

Kaut arī mūsu valsts jau sen ir pelnījusi modernu iepakojumu depozīta sistēmu, īstenojot grozījumus Iepakojuma likumā, joprojām tiek plānots ieviest dārgu un vecmodīgu pieeju, kura vides piesārņojuma problēmu nemazinās.

Lai gan ideālā variantā par to, kā radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, vajadzētu domāt jau preventīvi, pagaidām ne visi Latvijas iedzīvotāji ir gatavi bezatkritumu dzīvesveidam. Ar to vien, ka iedzīvotāji varēs savākt tikai dzērienu pudeles, nepietiek – ir jādomā par labāko nodošanas veidu dažādiem iepakojumiem. Domāšana jāmaina, ne tikai atkritumus radot, bet arī tos savācot un pārstrādājot. Vēlme ieviest depozīta sistēmu ir pareiza, taču sistēma, kuras ieviešanu pašlaik paredz Iepakojuma likums, ir vecmodīga. Pirms desmit gadiem es nešaubītos, ka šādas pieejas īstenošana Latvijā ir labākais risinājums, taču tagad vides piesārņojuma un vides aizsardzības tendences ir mainījušās un ieviest vecu sistēmu būtu pārāk izšķērdīgi.

Sistēma dārga, bet efekts maznozīmīgs

Pašreizējie grozījumi paredz, ka iedzīvotāji varēs nodot savas izlietotās PET un stikla pudeles, kurās ražotāji pilda bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus. Taču neatrisināts paliek jautājums, ko darīt ar iepakojumiem, kas nav ražoti no PET, piemēram, piena pudelēm. Ko iesākt ar plastmasas maisiņiem? Ko darīt ar stikla burkām? Grozījumi Iepakojuma likumā paredz, ka pārstrādei ar obligāto dzērienu pudeļu depozītu tiks savākti 90% stikla un plastmasas pudeļu un skārdeņu.

Lai gan sistēmas ieviešanai plāno atvēlēt vismaz 30 miljonus eiro, tomēr nozare lēš, ka sistēma ļaus savākt tikai 2% no kopējā atkritumu daudzuma. No kopējā atkritumu apjoma 2% šķiet ļoti maz iepretim tam, ka paredzēts iztērēt 30 miljonus eiro. To, ka PET pudeles ir tikai neliela atkritumu daļa, redzam, arī organizējot Lielo talku. Bieži vien dabā tiek izmests cita veida plastmasas iepakojums, kura savākšanu depozīta sistēma neparedz. Jā, pirms 10 gadiem mežos un grāvjos mētājās lielākoties plastmasas pudeles, taču tagad tie ir dažāda veida citi plastmasas atkritumi un arī riepas. Turklāt jāatceras, ka stikls ir videi draudzīgs iepakojums, – videi bīstama ir tieši plastmasa, kas nesadalās vai sadalās ļoti lēni.

Līdz ar to likumprojekta autoriem ir sev jāuzdod jautājums – vai tiešām esam gatavi maksāt tik daudz par sistēmu, kas spēj savākt tikai niecīgu daļu no kopējā vidi piesārņojošo atkritumu daudzuma? Kāpēc par 30 miljoniem eiro mēs vāksim tieši PET un stikla pudeles, nevis pārējo plastmasas, kartona un stikla iepakojumu, kas atkritumos veido absolūtu vairākumu? Vēlos arī atgādināt, ka jau iepriekš tirdzniecības centros "Alfa" un "Origo" izmēģinājuma kārtā bija izvietoti depozīta automāti, tomēr cilvēki nesteidzās nodot izlietoto dzērienu iepakojumu. Tas parāda, ka dārgu automātu iepirkšana un uzstādīšana nesniedz garantiju, ka iedzīvotāji tik tiešām iepakojumu šķiros.

Šķirošanas punkti radīs jaunas darbvietas

Tas ir iemesls, kāpēc, manuprāt, būtu muļķīgi akli turēties pie rīcības plāna, kas izstrādāts pirms desmit gadiem. Saskaņā ar mūsdienu iespējām, tendencēm un cilvēku paradumiem ir iespēja radīt konkurētspējīgu un dzīvotspējīgu sistēmu.

Es piedāvāju uzlabotu dzērienu depozīta sistēmas versiju, kurā pēc iedzīvotāju iesaistīšanās intensitātes uzreiz būtu sajūtams labums un saruktu ne tikai PET pudeļu, bet visu sintētisko polimēru apjoms, kas patlaban netiek savākts un pārstrādāts. Ir jārada par dārgajiem taras savākšanas automātiem vairāk iekārojams burkāns. Mans piedāvātais risinājums būtu veidot arī plastmasas iepakojuma pieņemšanas punktus, jo šāda sistēma gadu gadiem jau veiksmīgi darbojas atkārtoti uzpildāmo stikla pudeļu savākšanā.

Šāds risinājums būtu lētāks, turklāt pieņemšanas punktu izveide ļautu radīt jaunas darbvietas, kas Latvijā, it īpaši lauku reģionos, kur brīvo vakanču ir mazāk nekā galvaspilsētā, būtu nozīmīgs faktors. Pamudinājums iedzīvotājiem izmantot modernos šķirošanas punktus sniegs materiālu labumu, jo, nododot tajos dažāda veida plastmasu un iepakojumu uz svara, būs iespēja par to saņemt naudu. Tas ir veids, kā ieviest modernu šķirošanas sistēmu, kas ne vien mudina iedzīvotājus, bet ir arī videi draudzīga.

Tāpēc, manuprāt, ziņa par to, ka dzērienu iepakojuma obligātās depozīta sistēmas likumprojekts ir iesprūdis varas gaiteņos, ir pozitīva. Mums vēl ir iespēja līdz šim sagatavoto pieeju pārstrādāt un izdarīt kaut ko patiesi vērtīgu un paliekošu. Latvija, izveidojot ilgtspējīgu un efektīvu atkritumu šķirošanas un savākšanas sistēmu, var būt arī iedvesmojošs piemērs citām valstīm.

Source

Tags

Vita Jaunzeme
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form