No darba atlaiž valdes locekli - topošo māmiņu
Pašlaik notiek tiesvedības process, kurā tiek skatīta kādas akciju sabiedrības bijušās valdes locekles prasība pret darba devēju. Izmantojot iepriekš minētās pretrunas likumdošanā, viņai tika uzteikts darbs, esot 11. grūtniecības nedēļā. Topošās māmiņas atlaišana no darba būtu pretrunā ar Darba likumu, taču darba devējs pastāv uz savu taisnību, uzskatot, ka Komerclikums šajā gadījumā ir pārāks.
Līdz šim AT Senāts pieturējies pie vērtējuma, ka uz valdes locekli nav attiecināmas Darba likumā ietvertās garantijas darba devējam. Pēc vairāku nozīmīgu AT spriedumu publicēšanas tiesību praktiķi ir uzsākuši diskusiju par Latvijā pastāvošā tiesiskā regulējuma AT Senāta skaidrojumu. Ņemot vērā valdes locekļa plašās atbildības robežas, šī situācija acīmredzami ir netaisnīga.
Analizējot minēto tiesas procesu, ir saskatāmi Latvijai saistošu ES normatīvo aktu pārkāpumi. Tā, piemēram, Eiropas Padomes 19.10.1992. direktīva Nr. 92/85/EEK nosaka vispārēju strādājošu grūtnieču, sieviešu pēcdzemdību periodā, kā arī to sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, atlaišanas aizliegumu. Arī Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) savos spriedumos ir noteikusi pamatojumu direktīvā nostiprinātajam aizliegumam - aizsargāt grūtnieces no psiholoģiskiem satricinājumiem, ko var izraisīt atlaišana no darba.
Eiropas Kopienu Tiesa: valdes loceklis ir darba ņēmējs
Piemērojot iepriekš minēto direktīvu, EKT ir skaidrojusi darba ņēmēja jēdzienu, norādot, ka darba attiecību būtiska iezīme ir - persona noteiktā laika posmā citas personas interesēs un šīs personas vadībā sniedz pakalpojumus, par kuriem tā saņem atalgojumu. Turklāt darba ņēmēja jēdzienam būtu jābūt vienotam visās ES valstīs - dalībvalsts tiesību sistēma nevar būt par attaisnojumu citas, grūtniecēm nelabvēlīgās kārtības piemērošanai. Šī pozīcija ir nostiprināta vairākos citos EKT spriedumos, kas pierāda tās svarīgumu un nemainīgumu.
Līdz ar to ir secināms, ka AT Senāta tiesiskā regulējuma interpretācija, ar ko valdes locekļiem tiek liegtas tiesības uz Darba likumā paredzēto aizsardzību, neatbilst EKT nostājai. Ņemot vērā darba ņēmēja jēdziena plašo interpretāciju Eiropas Kopienas tiesībās un šīs interpretācijas augstāko spēku pār dalībvalstī nostiprināto interpretāciju, ir pieņemams, ka 92/85/EEK direktīvas noteikumi ir attiecināmi arī uz grūtniecēm, kuras pilda valdes locekļa pienākumus. Tādējādi nav pieļaujama sievietes atlaišana no valdes locekļa amata grūtniecības periodā.
Tiek pieļauta tieša diskriminācija
Pieļaujot situācijas, kad grūtnieces ir atlaistas no valdes locekļa amata ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ, Latvija kā ES dalībvalsts pārkāpj arī vienu no tās fundamentāliem principiem - diskriminācijas aizliegumu. Eiropas Padomes direktīva 76/207/EEK, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības, izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, nosaka, ka vienlīdzīgai attieksmei pret vīriešiem un sievietēm ir jābūt arī atlaišanas gadījumā.
Svarīgākais secinājums - ir jāmaina nostāja
Šobrīd Latvijas tiesas spriež ar valdes locekļa nodarbinātības statusa saistītas lietas, balstoties uz AT Senāta pausto viedokli, saskaņā ar kuru valdes loceklis nav uzskatāms par Darba likuma subjektu, pat ja starp viņu un kapitālsabiedrību ir noslēgts darba līgums.
Autore uzskata, ka šai interpretācijai ir nepieciešams noteikt izņēmumus. Grūtniecēm Latvijā un ES ir piešķirts īpašs statuss. Atlaišana no darba var kaitēt grūtnieces garīgajai veselībai un izraisīt bīstamas sekas gan sievietes, gan bērna veselībai un pat dzīvībai. Ja starp valdes locekli - sievieti gaidībās un kapitālsabiedrību ir konstatējamas darba tiesiskās attiecības, tām ir piemērojams atlaišanas aizliegums.
Ja starp grūtnieci un kapitālsabiedrību nepastāv darba tiesiskās attiecības, bet grūtnieci atlaiž no valdes locekļa pienākumu pildīšanas grūtniecības vai cita ar grūtniecību saistīta iemesla dēļ, tiek pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību un Pamattiesību aizsardzības konvencijas
Līdz ar to, ņemot vērā, ka Latvijas tiesu interpretācija ir pretrunā ar EKT interpretāciju, būtu nepieciešams apsvērt iespēju mainīt Latvijas tiesu nostāju šajā jautājumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
