Vjačeslavs Dombrovskis, 'Certus': Kā Latvijai nokļūt uz pasaules IT kartes
Foto: LETA

IKT nozares attīstības iespējas un potenciāls pelnīti ir nonācis sabiedrības un politikas veidotāju uzmanības centrā. Saprotami, ka skats ir fokusēts uz galveno balvu – spēju pašiem radīt un pārdot gala produktus. Līdz ar to politikas veidotāji ir fokusējušies uz atbalstu tā saucamajiem jaunuzņēmumiem (start-up). Tieši šajā jomā tika operatīvi pieņemts Jaunuzņēmumu likums, kurš paredz ļoti labvēlīgu nodokļu režīmu jaunuzņēmējiem un viņu darbiniekiem, faktiski atbrīvojot viņus no darbaspēka nodokļiem.

Taču, neskatoties uz to, ar jauno produktu radīšanu viss neiet tik raiti, kā gribētos. Pirmkārt, šādu uzņēmumu ir maz. Labs veids, kā vērtēt to skaitu, – pēc reālās investoru intereses, proti, cik daudzi ir gatavi ieguldīt savu naudu kādas idejas tālākā attīstībā. Piemēram, 2016. gadā 77 darījumos Latvijas jaunuzņēmumos tika ieguldīti 44,2 miljoni eiro.[1] Otrkārt, ir ļoti skaidri vērojama tendence, ka jaunuzņēmumi, sasniedzot kādu līmeni un pieredzot veiksmi, migrē uz attīstīto valstu tehnoloģiskajiem centriem. Piemēram, Latvijas jaunuzņēmumu absolūtais līderis piesaistītā finansējuma ziņā – blokķēdes tehnoloģiju kompānija "Bitfury" – šobrīd ir globāla kompānija ar centrālo biroju Sanfrancisko, kuras saikne ar Latviju šobrīd ir drīzāk simboliska.

Šī tendence nav Latvijai unikāla. Arī igauņiem, kas gadiem ilgi mērķtiecīgi veidojuši savu IKT politiku un "E-Estonia" tēlu, iet diezgan līdzīgi. Jaunuzņēmumu skaits ir salīdzināms, lai gan igauņu idejas ir augstāk novērtētas – 2016. gadā Igaunijā bija noslēgti 42 darījumi, investīcijās piesaistot gandrīz 104 miljonus eiro. Arī Igaunijas pēdējo gadu galvenā veiksmes stāsta – "Transferwise" – centrālais birojs atrodas Londonā. Pamācošs ir arī Igaunijas gadsimta veiksmes stāsts – "Skype". Šo (Luksemburgā dibināto) uzņēmumu 2003. gadā izveidoja Niklass Zenstrēms un Januss Frīss. Jau 2005. gadā "Skype" tika pārdots "Ebay" par 2,6 miljardiem dolāru. Šī darījuma rezultātā tikai ap 150 miljoniem dolāru palika Igaunijā.

Veidojot IKT nozares attīstības stratēģiju, svarīgi izvērtēt jaunuzņēmumu piedāvātās iespējas un pienesumu. Veiksmīgi jaunuzņēmumi dod to, ko mēs varam nosaukt par "Porziņģa efektu". Izcili sasniegumi sniedz lepnuma sajūtu pašmāju cilvēkiem, pievērš pasaules uzmanību, uzliek mazo Latviju "uz kartes". Izcilnieki varētu izvēlēties izteikt pateicību savai valstij arī materiālā ziņā. Dažreiz šī pateicība var būt arī ļoti nozīmīga. Piemēram, "Skype" efekts ir bijis nozīmīgs, jo liela daļa līdzekļu tika novirzīta bijušo "Skype" IT inženieru (Jāna Tallina, Prīta Kasesalu un citu) dibinātajam investīciju fondam – "Ambient Sound Investments" (ASI). Pēc viena novērtējuma, apmēram puse šodienas Igaunijas tehnoloģiju un IT jaunuzņēmumu savu sākotnējo kapitālu ieguvusi tieši no ASI. Turklāt ASI ieguldīja ne tikai naudu, bet arī savu dibinātāju pieredzi un zināšanas, faktiski kļūstot par nozares mentoriem un audzinātājiem. Vienlaikus arī jāsaprot, ka izcilnieku pateicība nav nedz automātiska, nedz pašsaprotama – tā ir atkarīga no katra konkrēta indivīda un viņa attiecībām ar savu valsti. Un cerība uz izcilnieku pateicību diez vai varētu būt valsts attīstības politikas stūrakmens.

Līdz ar to ir apšaubāmi, ka stratēģija, kas vērsta "tikai" uz jaunuzņēmumu radīšanu, spēs panākt izrāvienu Latvijas IT nozarē. Veiksmīgi uzņēmumi ātri pārceļas uz pasaules tehnoloģiskajiem centriem, kļūstot par daļu no Sanfrancisko, Londonas un citu pasaules pilsētu veiksmes stāstiem.

Skaidrs, ka izrāviena scenārijs prasa izpratni par lielo bildi un reālistisku domāšanu. Aplūkosim vēl divus iespējamos ceļus.

Otrais (pirmais ir uz jaunuzņēmumiem orientēts) ceļš ir panākt izrāvienu, radot izcilu e-valsts stāstu. Lielā mērā tas ir bijis Igaunijas valsts politikas stūrakmens. Mazai, jaunai un pietiekami ambiciozai valstij ir milzīga priekšrocība – elastīgums un ātrums lēmumu pieņemšanā. Un igauņi šo savas valsts priekšrocību izmantojuši pilnībā, kļūstot par pirmajiem daudzās e-valsts jomās, sākot ar elektronisko samaksu par autostāvvietu un beidzot ar ambiciozu e-rezidences projektu. Privātā sektora uzņēmumi ar laiku izdomā, kā dažādas savas e-valsts iniciatīvas pārvērst tirgus produktā un pārdot tālāk.

Diemžēl Latvijas e-valsts stāsts veidojies nedaudz citāds. E-skola un e-veselība šobrīd ir tās galvenās vizītkartes. Vērtēt, kāpēc notika tā, kā notika, nav šī raksta mērķis, bet tāds nu ir fakts. Kaut kas nav kārtībā ar Latvijas e-valsti kopumā, bet jo īpaši ar publisko iepirkumu e-projektu organizēšanas procesu. Un, kamēr iemesli nav pārliecinoši diagnosticēti un sistēma reformēta, to nevar uzskatīt par ticamu IKT nozares izrāviena dzinējspēku.

Visbeidzot, trešais ceļš. 4. digitālās revolūcijas galvenie spēlētāji un virzītāji ir pasaules tehnoloģiskie giganti, tādi kā "Microsoft", "Google", "Facebook" un vairāki citi. To galvenais resurss ir cilvēks. Pārsvarā cilvēkkapitāls tiek smelts tā galvenajās koncentrācijas vietās, bet ne tikai. Starptautiskajiem IT uzņēmumiem ir divi galvenie iemesli savu pārstāvniecību izvēlē – būt tuvāk klientiem vai būt tuvāk darbaspēkam. Skaidrs, ka nozīmīgu klientu Latvijā nav. Varētu būt tikai darbaspēks – programmētāji, kodētāji, IT speciālisti.

Šis trešais ceļš būtībā ir meistara–mācekļa attiecības. Mēs piedāvājam Latvijā dzīvojošo speciālistu iesaisti globāla mēroga projektos, saprotot, ka "meistars" saņems lauvas tiesu atlīdzības par pabeigto projektu un "mācekļa" daļa būs salīdzinoši maza. Bet "māceklim" šis atalgojums būs ievērojami augstāks, nekā strādājot restorānā par viesmīli. Un no tā nomaksātie nodokļi – ar kuru palīdzību būs iespējams atļauties labāku izglītību un veselības aprūpi – arī būs ievērojami augstāki. Bet, pats galvenais, ar laiku māceklis daudz ko iemācīsies. Un daži īpaši uzņēmīgi "mācekļi" ar laiku pat varētu pārsniegt savus "meistarus", izveidot savu uzņēmumu, iziet pasaules arēnā.

Kā tad izskatīsies šis ceļš, un kas tajā jādara? Skaidrs, ka starptautiskie uzņēmumi (dēvēti "multinational companies") meklē izdevīgumu, tostarp zemākas izmaksas. Mēs kvalificējamies. Darba samaksa Latvijas IT sektorā ir būtiski zemāka nekā tādās valstīs kā ASV, Lielbritānija un pat Īrija. Taču viņi meklē arī ievērojamas darbaspēka rezerves. "Certus" analīze liecina, ka lokācijas (pilsētas) nokļūst uz pasaules kartes tad, ja IKT nozares absolventu skaits pārsniedz 3000 cilvēku gadā. 2016. gadā Latvijā šis skaits bija vien 656. Prognozes liecina, ka 2022. gadā būs vēl mazāk – vien 622 absolventi.

Kā tikt līdz 3000 IKT nozares absolventiem gadā? No tā, vai tuvākajos gados spēsim sniegt atbildi uz šo jautājumu, arī ir atkarīgs, vai piedzīvosim izrāvienu IT nozarē.


[1]Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022. Domnīca "Certus".

Source

Tags

Certus Microsoft Vjačeslavs Dombrovskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form