Vjačeslavs Dombrovskis, 'Certus': Vai tiksim līdzi starptautisko nodokļu revolūcijai
Foto: LETA

2016. gada 30. augustā Eiropas Komisijas (EK) komisāre Margrēte Vestagere paziņoja, ka ASV tehnoloģiju gigantam "Apple" jāatmaksā Īrijai milzīgs nodokļu parāds – 13 miljardi eiro – tikpat, cik ir Īrijas veselības aprūpes gada budžets. Tomēr Īrijas valdība atteicās iekasēt šo naudu no tehnoloģiju giganta. Kāpēc? Kas īsti notika?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šis gadījums sniedz lielisku iespēju ielūkoties Īrijas valsts veiksmes stāstā un starptautiska uzņēmuma lēmumu pieņemšanas motivācijā, bet, galvenais, tas dod vērtīgu mācību par to, kā piesaistīt ne tikai rūpniecības investīcijas, bet arī starptautisko tehnoloģisko uzņēmumu interesi, kas īpaši svarīgi ir globalizētās digitālās ekonomikas pasaulē.

Īrija ir viena no tām retajām valstīm, kam izdevies visai īsā laikā pārtapt no samērā atpalikušas valsts, kāda tā bija 1980. gados – ar zemu ekonomisko izaugsmi, augstu bezdarba līmeni (līdz pat 20%) un noturīgu izbraucošo iedzīvotāju skaitu –, par vienīgo Eiropas valsti, kura piedzīvojusi kaut ko līdzīgu "Āzijas tīģeru" veiksmes stāstiem. Īrijai izdevās atrast izaugsmes formulu, kura bija balstīta spējā piesaistīt starptautiskas ārvalstu kompānijas, pārsvarā no ASV. Tā pozicionēja sevi ASV un Eiropai kā "gateway country" jeb savienotājvalsti.

Angļu valodas zināšanas, izdevīga ģeogrāfiskā pozīcija, zemie nodokļi (īpaši uzņēmuma ienākuma nodoklis 12,5% apmērā) un īpašais režīms intelektuālajām īpašumtiesībām šo pozīciju nostiprināja.

Tā 1980. gadā Īrijā parādījās "Apple", kas šodien nodarbina jau 5500 cilvēkus – ievērojami vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī (izņemot Lielbritāniju).[1] Kāpēc "Apple" izvēlējās tieši Īriju? Droši vien tam bija vairāki iemesli. Bet 2016. gadā Eiropas Komisija secināja, ka no 1991. līdz 2007. gadam Īrija ir mākslīgi samazinājusi "Apple" nodokļu saistības un, lai gan visi nacionālie likumi ir ievēroti, tā šādi ir pārkāpusi ES konkurences tiesības, sniedzot valsts atbalstu "Apple". Valsts atbalsts EK izpratnē veidojās tiešā saistībā ar Īrijas īpaši labvēlīgo likumdošanu intelektuālo īpašumu jomā. "Apple" ir noliedzis valsts atbalsta saņemšanu, pārmetot EK fundamentālu izpratnes trūkumu par uzņēmuma globālajām biznesa operācijām.[2] Savukārt Īrija ir atteikusies pieņemt no "Apple" EK piespriesto maksājumu, norādot, ka uzņēmums nav pārkāpis nevienu Īrijas likumu.

"Apple" Īrijā izvietojis tādus stratēģiskos aktīvus kā datu centri un ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas Eiropā.[3] Tiek lēsts, ka kopumā zemo nodokļu valstīs uzņēmums pārvalda ap 246 miljardiem ASV dolāru.[4] Protams, "Apple" nav vienīgais. "Intel", "Facebook", "Google", "Paypal", "Dell", "Pfizer", "Hewlett Packard" – kopumā 700 ASV uzņēmumi, no kuriem daudzi darbojas augsto tehnoloģiju jomā, ir izvēlējušies investēt tieši Īrijā, divdesmit gadu laikā veicot investīcijas 270 miljardu ASV dolāru apmērā un radot 130 000 darbvietu.[5] Īrijai ir izdevies piesaistīt vairāk ASV uzņēmumu nekā Brazīlijai, Krievijai, Indijai un Ķīnai kopā!

2007. gada finanšu krīze tieši starptautisko tehnoloģiju kompānijām nāca ar papildu blakni – spiediens uz valstu budžetu lika uzdot jautājumus par starptautisko uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, jo uzņēmējdarbība, it īpaši tehnoloģiju jomā, bija kļuvusi ļoti globalizēta, bet nodokļu sistēmas joprojām bija ļoti lokālas. Rezultātā 2013. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) iniciēja BEPS (base erosion and profit shifting) procesu, kurā tagad iesaistījušās jau ap simt valstīm. Kas ir BEPS? Dažos vārdos – tā ir revolūcija starptautisko nodokļu jomā, kur gandrīz simt gadus pastāvējusī sistēma faktiski tiek pārbūvēta no jaunā. Un tas, kas 2016. gadā noticis ar "Apple" Īrijā (un ar daudziem citiem lieliem starptautiskiem uzņēmumiem), ir daļa no BEPS iniciatīvas.

Vai BEPS ir pielicis punktu "Apple" un citu tehnoloģisko uzņēmumu stāstam Īrijā? Visticamāk, nē.

Pagājušā gada beigās ASV apstiprināja vērienīgas izmaiņas nodokļu politikā, cita starpā samazinot ASV uzņēmuma nodokļa repatriācijas likmi no 35% līdz 15,5%.[6] "Apple" uz to ir reaģējis ar paziņojumu, ka atbilstoši jaunajai likumdošanai uzņēmums plāno samaksāt ASV budžetam papildu 38 miljardus ASV dolāru, investēt vēl 30 miljardus dolāru nākamo piecu gadu laikā un radīt papildu 20 000 darbvietu tieši ASV.[7]

Un kā tad ar Īriju? Tā ir atcēlusi intelektuālā īpašuma nodokļu režīmu, ar kura palīdzību "Apple" varēja samazināt savas nodokļu saistības. Īrijas valdība ļoti aktīvi ir iesaistījusies OECD BEPS izstrādes procesā. Tā ir ieviesusi izmaiņas savā starptautisko nodokļu stratēģijā (jā, Īrijai ir šāda stratēģija!)[8] un paziņojusi par jaunu nodokļu instrumentu augsti tehnoloģisko ārvalstu investīciju piesaistē – tā saucamo zināšanu attīstības kasti (knowledge development box jeb KDB).[9] Īrijas KDB tiek pozicionēts ka pasaules pirmais intelektuālo tiesību nodokļu režīms pasaulē, kas atbilst OECD BEPS jaunajām prasībām. Sakritība vai nē, bet, neskatoties uz EK uzrēķinu, "Apple" ir paziņojis par plāniem investēt 1 miljardu ASV dolāru jaunajā datu centrā Īrijā.[10]

Ko no šī stāsta varētu mācīties Latvija? Pirmkārt, tas ir būtisks ieskats ekonomikas attīstībā. Lielus panākumus ir guvušas tās valstis, kuras domājušas ar savu galvu un rīkojušās neordināri.

Otrkārt, ja vēlamies sākt spēlēt "augstākajā līgā" un uzsākt jēgpilnas sarunas ar lielām starptautiskām tehnoloģiju kompānijām, reāli jāizvērtē šo uzņēmumu intereses. Līdz šim ārvalstu investoru piesaistē Latvija galvenokārt ir guvusi zināmus panākumus rūpniecības investīciju jomā, kur biznesa modeļi ir samērā vienkārši. Viens no galvenajiem jautājumiem, kas investorus patiesi interesē rūpnieciskajā ražošanā, ir uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes apmērs, amortizācijas noteikumi un jebkuras īpašās atlaides, kas kopā veido tā saucamo efektīvo UIN likmi, proti, reālo samaksāto nodokli uz katru repatriētās peļņas eiro.

Sarunās ar globālajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, it īpaši tehnoloģiju jomā, jautājumi un intereses būs pavisam citas. Diez vai tos īpaši interesēs, cik ātri un cik lielā mērā iespējams norakstīt investīcijas pamatlīdzekļos. Bet tie noteikti vērtēs, vai, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) demonstrē pietiekamu izpratni par starptautiskā biznesa niansēm, sarežģītām piegāžu ķēdēm, "lielajiem datiem" (big data), intelektuālajām īpašumtiesībām, par tā saucamajām transferta cenām, par OECD BEPS procesu un jaunajām prasībām. Galu galā tie vērtēs arī VID spēju komunicēt angļu valodā.

Līdz ar to, ja vēlamies pretendēt uz ekonomikas izrāvienu, jāsaprot, ka jāizvirza sev ievērojami augstākas prasības, arī nodokļu administrēšanas kompetences jomā.


[1]https://www.apple.com/ie/job-creation/

[2]https://www.economist.com/news/business/21706238-european-commissions-huge-penalty-against-apple-opens-up-new-front-war-tax

[3]https://itif.org/publications/2016/09/07/why-europes-apple-decision-misguided-and-what-it-means-ireland-tech

[4]https://www.theguardian.com/technology/2018/jan/17/apple-cash-tax-jobs

[5] Dati uz 2015. gadu. https://www.theguardian.com/world/2015/mar/05/ireland-attracts-soaring-level-of-us-investment

[6]http://money.cnn.com/2017/12/27/technology/apple-cash-tax-reform/index.html

[7]https://www.apple.com/newsroom/2018/01/apple-accelerates-us-investment-and-job-creation/

[8]http://www.budget.gov.ie/Budgets/2016/Documents/Update_on_Irelands_International_Tax_Strategy_pub.pdf

[9]https://www2.deloitte.com/ie/en/pages/tax/articles/ireland-in-a-post-beps-world.html

[10]<https://www.reuters.com/article/us-apple-ireland/irish-court-gives-1-billion-apple-data-center-green-light-idUSKBN1CH1EC

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form