Likmes, kas tiek liktas uz Kučinska valdības nodokļu reformu, sāk strauji celties.
Tā jau vairs nav vienas ministres iniciatīva, jo pagājušajā nedēļā spēlē skaidri un nepārprotami iesaistījies pats valdības vadītājs. Viņš norādīja, ka "nodokļu reformai jāsāk darboties 2018. gada 1. janvārī". Savu reputāciju nodokļu reformā ieguldīja arī Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kurš uzsvēra, ka iecerētā nodokļu reforma pacels IKP ikgadējo izaugsmi par vienu procenta punktu gadā periodā līdz 2021. gadam, kas ievērojams temps. Viņš arī norādīja, ka nodokļu reformas vārdā var samierināties ar budžeta deficītu līdz 2%![1]
Nodokļu reforma faktiski ir kļuvusi par Kučinska valdības galveno, redzamāko, konkrētāko reformu. Ja šī reforma izgāzīsies, uzreiz radīsies jautājums – vai šai valdībai ir morālas tiesības turpināt savu darbu?
Šā gada rudenī, kad Saeima diskutēs par nodokļu reformas nākotni, jautājums vairs nebūs tikai par nodokļu politiku kā tādu – līdz Saeimas vēlēšanām būs palicis mazāk nekā gads. Daudzi jau šobrīd labi saprot, ka jautājums vairs nav tikai par nodokļiem, bet par koalīcijas partiju nākotni. Nodokļu reformas liktenis varētu iezīmēt arī nākamas koalīcijas sastāvu.
Šis ir nopietns izaicinājums tiem, kas pēc būtības vēlas panākt pāreju uz labāku nodokļu regulējumu, nevis darbojas politisku motīvu vadīti. Arvien grūtāk sanāk atdalīt diskusiju par nodokļu politikas saturu no politiskajām batālijām.
Centīšos atdalīt mītus par nodokļu reformu no svarīgiem jautājumiem par tās būtību.
Mīti
1. Nodokļu reforma radīšot milzīgu robu valsts budžetā
Labākajā gadījumā tā ir puspatiesība. Piedāvātā nodokļu reforma ir apjomīga un nezinātājam tajā grūti orientēties, izraut no konteksta kādu ciparu un pielikt tam skaļu virsrakstu – viegls un lēts triks. Bet pēc būtības reforma sastāv no diviem vaļiem: nulles uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) reinvestētai peļņai un darbaspēka nodokļa samazināšana. Pirmais "maksā" 188 miljonus eiro, bet otrais – 273 miljonus eiro.[2] Pieliekot klāt citus ar reformu saistītus izdevumus 66 miljonu eiro apmērā, saņemsim 527 miljonus eiro. Tieši ar šo iespaidīgo it kā "budžeta robu" tiek biedēta sabiedrība.
Kā ir patiesībā?
Pirmkārt, UIN "valis" 188 miljonu eiro apmērā patiesībā budžetam NEKO nemaksā, jo tas ir pārcelts maksājums. Nodokļu slogs uzņēmumiem netiek mazināts, taču tos motivē ieguldīt uzņēmuma attīstībā, un līdz ar to peļņas izmaksa tiek atlikta. Šādu soli ir pilnīgi attaisnojami finansēt ar īstermiņa budžeta deficīta palielināšanu, un Finanšu ministrija to arī plāno darīt.
No 527 miljoniem atņemot 188, paliek 339 miljoni eiro, no kuriem 136,6 miljoni eiro tiks "nosegti", pateicoties straujākai ekonomikas izaugsmei, kas tiks panākta, pateicoties reformai. Šādu prognozi faktiski jau ir izteikusi Latvijas Banka. Paliek vēl 202,4 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa tiks kompensēta ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem – to ir apņēmusies veikt Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests.
Rezultātā paliek 64,6 miljoni eiro – cipars, kas tuvāks reālajam "robam", kas varētu rasties reformas gaitā un ko Finanšu ministrija plāno kompensēt ar citu nodokļu palielināšanu. 64,6 miljoni, nevis 527 miljoni, kuri, protams, skan iespaidīgāk.
2. Nodokļu reforma esot tikai uzņēmēju interesēs, galvenie ieguvēji būšot darba devēji
Šāds apgalvojums ir klaji maldinošs. Sāksim ar nulles UIN reinvestētai peļņai – tas pārcels peļņas izmaksu uz nākotni, taču nekādā veidā nemazinās uzņēmuma nodokļa apmēru, kuru maksāt ir komersanta pienākums. Drīzāk pretēji.
Savukārt no IIN samazinājuma galvenie un vienīgie ieguvēji 2018. gadā būs darba ņēmēji. Darba devēji sākotnēji nesaņems absolūti neko. Vidējā termiņā (dažu gadu laikā) ieguvumi no zemākiem darbaspēka nodokļiem sadalīsies starp darba devējiem un darba ņēmējiem darba piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības rezultātā. Bet tas nemaina faktu, ka reformas ieviešanas gadā darba ņēmēji būs vienīgie ieguvēji.
Jā, uzņēmēju organizācijas pilnībā atbalsta reformu. Bet varbūt īstais iemesls ir to pārliecība, ka reforma labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbību un valsts ekonomiku? Un vai tas ir kas slikts?
3. Nodokļu reforma nesamazināšot ienākumu nevienlīdzību
Šo var apgalvot tikai tie, kas neprot rēķināt. Faktiski reforma piedāvā ieviest augstāku nodokļu likmi darba ņēmējiem ar augstākiem ienākumiem, un būtiski samazināt efektīvu IIN likmi darbiniekiem ar zemiem ienākumiem (caur neapliekama minimuma palielināšanu).
4. Nodokļu reforma izraisīšot ievērojamu inflāciju, kura "noēdīšot" visu ieguvumus
Runa ir par pieteikto akcīzes nodokļu palielināšanu degvielai un alkoholam, kas dos papildu 46 miljonus eiro budžetam. Un te atkal ir problēmas ar matemātiku. 46 miljonu eiro vērts akcīzes nodokļu palielinājums nevar "noēst" darbaspēka nodokļu samazinājumu (kuru reformas pirmajos gados visu saņems darba ņēmēji) 273 miljonu eiro vērtībā! Šie cipari vienkārši neiet kopā.
Tagad par degvielas akcīzes nodokļa it kā izraisīto "ievērojamo inflāciju". Pēc šīs loģikas, degvielas cenas prognozētajām kāpumam par orientējoši pieciem centiem būs efekts uz inflāciju, jo degviela tiek izmantota vairāku preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Cik ievērojama inflācija? Matemātika ir sekojoša. Lai apmēram 5% degvielas cenas kāpums dotu 2,5% lielu preces cenas pieaugumu, nepieciešams, lai degvielas īpatsvars kopējās izmaksās būtu 50%. Cik daudz ir šādu preču? Viens piemērs – SIA "Rīgas Satiksme" biļetes pašizmaksā degvielas īpatsvars ir tikai 6%. Līdz ar to efekts uz brauciena cenu varētu būt 1/3 no viena eiro centa.
5. Nodokļu reforma sagraus pašvaldības
Diskusija par to, cik dažādu pašvaldību fiskālas spējas ir samērotas ar to pienākumiem iedzīvotāju priekšā, ir ļoti gara un sarežģīta. Un tomēr piedāvāšu vienu salīdzinājumu. Rīgas pašvaldības budžets uz vienu iedzīvotāju šogad plānots 1 240 eiro apmērā. Bet Viļņas pilsētas budžets uz vienu iedzīvotāju – 941 eiro apmērā. Bet pat ar tik nelielu fiskālo resursu Viļņa attīstās tik strauji, ka pārskatāmajā nākotnē Rīga varētu zaudēt Baltijas metropoles statusu. Uzskats par Latvijas fiskāli trūcīgajām pašvaldībām ir pārspīlēts.
6. Nodokļu reforma nav nopietni pārdomāta
Kā nesen argumentēja viens komentētājs, Pasaules Bankas nodokļu pētījums redz esot uz vairāk nekā trīssimt lapaspusēm, bet Finanšu ministrija neko līdzīgu nav parādījusi. Taču ikviens var iepazīties ar Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pamatnostādņu 313 lapaspušu garo pielikumu Nr. 1. Katrs var pats pārliecināties, ka tajā izklāstītais nav "ūdens". Nodokļu politikas reformas izstrādē tiešām bija ieguldīts milzīgs darbs.
Izaicinājumi
Nepārprotami, diskusija par reformas saturu un gaidāmo rezultātu ir nepieciešama. Ir ļoti svarīgi atdalīt sēklas no pelavām, un sarunu par nodokļu reformas saturu no politiskajām sacīkstēm. Gribu apstāties tikai pie diviem no daudzajiem būtiskajiem jautājumiem, par kuriem ir nepieciešams spriest.
1. Pievilcība ārvalstu investīcijām apstrādes rūpniecībā
Piedāvātā reforma samazinās Latvijas pievilcību šādām ārvalstu investīcijām, jo mūsu tā saucamā efektīvā UIN likme kļūs ievērojami augstāka nekā Lietuvā. Ar automatizācijas un robotizācijas procesiem UIN efektīvām likmēm būs arvien lielāka nozīme, investoriem lemjot par ražošanas uzņēmumu izvietošanu. Darba vietas apstrādes rūpniecībā ir svarīgs balsts tieši reģionu labklājībai. Ir iespējami dažādi risinājumi. Jaunā režīma attiecināšana tikai uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nopietnāki UIN atvieglojumi reģionālajām industriālajām zonām, zemāka efektīva likme uzņēmumiem, kas apņemas regulāri izmaksāt dividendes – tie ir daži no iespējamiem risinājumiem.
2. Tranzīta koridora konkurētspēja
Dīzeļdegvielas cena ir svarīgs konkurētspējas faktors gan dzelzceļa, gan autopārvadātāju konkurētspējai, pirmkārt, salīdzinot ar Lietuvu. Piemēram, autopārvadātājiem degvielas cena var sasniegt 40% no kopējām izmaksām. Uz doto brīdi akcīzes nodokļi dīzeļdegvielai Latvijā un Lietuvā ir līdzīgi. Arī abu valstu tranzīta koridoru tarifu ziņā pastāv paritāte. Ir risks, ka dīzeļdegvielas cenas pieaugums pat tikai par 5% var izjaukt šo trauslu līdzsvaru un samazināt valsts ieņēmumus no tranzīta pakalpojumu eksporta. Šis risks rūpīgi jāizvērtē.
[1] http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/nodoklu-reformas-varda-latvijas-banka-gatava-samierinaties-ar-budzeta-deficitu-lidz-2.a226221/
[2] Turpmāk izmantosim 2018. gada Finanšu ministrijas prognozētus skaitļus.