Vjačeslavs Dombrovskis: No kā baidās Andris Ameriks?
Foto: LETA

Pirms dažām nedēļām Andris Ameriks satraucies ziņoja, ka Reformu partija piesaistījusi starptautiskus neatkarīgus ekspertus – Pasaules Banku, lai veiktu pētījumu par visu valsts ostu darbību un pārvaldi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Amerika kungs, viss ir pareizi, satraukties vajag, bet ne jau par pētījumu. Atgādināšu dažus faktus, ja pašam Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam tie piemirsušies.

Tallinas osta Igaunijai ienes peļņu, ar ko mums pietiktu, lai indeksētu pensijas

Amerika kungam arvien patīk piesaukt Rīgas brīvostas augošo kravu skaitu. Tik ļoti patīk, ka aizmirsies, ka ne jau pats ar Loginova kungu kravas krauj - tie ir ostas uzņēmēji, kas strādā, un tā ir ekonomikas augšupeja, kas atspoguļojas šajos rādītājos.

Nē, Amerika kungam nekādā gadījumā arī nevajadzētu pašam kaut ko mēģināt kraut, pietiek Latvijai jau ar vienu tādu Ventspils brīvostas valdes locekli Aivaru Lembergu, kam tur, kā sagadījies, kā ne, astoņos no vienpadsmit Venstpils brīvostas termināļiem pieder kapitāldaļas.

Taču ir lieta, kas Andrim Amerikam gan būtu jādara - brīvostas peļņa jāinvestē tās attīstībā. Kamēr viņš dižojas, ka pēdējo 11 gadu laikā RBO attīstībā ieguldīti 80 miljoni latu, tikmēr Tallina pēdējo 4 gadu laikā ostā ieguldījusi gandrīz 130 miljonus latu. Turklāt Tallina, atšķirībā no RBO, kas visu peļņu patur sev, ik gadu pārskaita Igaunijas valsts budžetā ievērojamu peļņas nodokli. Tā 2011. gadā Tallina savas valsts budžetā ieskaitīja 39,5 miljonus latu, ar ko Latvijai pietiktu, lai, piemēram, noindeksētu pensijas. Nemaz nerunājot par nodokļiem, ko valstij maksā Tallinas ostas uzņēmēji. Turklāt Tallinas ostas uzņēmējiem Igaunijai jānomaksā augstāki nodokļi, jo, atšķirībā no RBO, tai nav piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Tā nu rodas skaļš jautājums, kas izriet no vienkāršas matemātikas - kā tas iespējams, ka RBO, kurai valsts ļauj paturēt visu peļņu, lai tā to ieguldītu attīstībā, tajā investē vismaz divreiz mazāk nekā Tallinas osta, kas pat pie mazāka kravu apjoma spēj vēl valsts budžetā ieskaitīt teju 40 miljonus latu. Amerika kungs, kur ir tā nauda? Cik noprotams, tā vietā, lai attīstītu ostas infrastruktūru, daļa peļņas aizgājusi, piemēram, luksus klases automašīnu iegādei, kas pēc tam par niecīgu samaksu iznomātas darbiniekiem.

Bet kurās kabatās atrodas pārējā nauda? Pat, ja šīs peļņas vienkārši nav, Pasaules Bankas pētījums palīdzēs saprast, kāpēc mēs nespējam saimniekot tāpat kā kaimiņvalstis, un jums būtu jāpriecājas, ka valsts ir gatava šo izšķirīgo pētījumu apmaksāt.

Šaubu ēna

Vēl būtu jāsatraucas par mākoni, kas draudīgi velkas ap Latvijas brīvostu reputāciju. Pavisam nesenā pagātnē nopietns ostu investors Tautsaimniecības komisijas sēdē kādas Latvijas rietumu pilsētas ostas valdes pārstāvi nosauca par Lordu Voldemortu. Varētu smieties, ja vien tas nebūtu pārāk bēdīgi. Diemžēl Rīgas un Ventspils brīvostas ir izpelnījušās starptautisku neslavu ar necaurskatāmību lēmumu pieņemšanas procesos, ko neoficiāli atzinuši vairāki uzņēmēji, oficiālā vēstulē premjeram un ministriem pārmetusi Amerikas Tirdzniecības palāta un savā pētījumā atzinusi Ārvalstu investoru padome.

Tam visam vēl piepulcējot KNAB vērtētos un plašsaziņas līdzekļos plaši atspoguļotos iespējamos interešu konfliktu gadījumus, Konkurences padomes lēmumus, ar kuriem Rīgas brīvosta trīsreiz sodīta par dominējoša stāvokļa izmantošanu, kā arī vairākas ierosinātās lietas Eiropas Komisijā par konkurences noteikumu pārkāpšanu, nemaz nerunājot par neskaitāmām administratīvajām tiesvedībām, jautājums par to, kas patiesībā notiek brīvostas saimniecībā, kļūst arvien svarīgāks.

Galu galā, Amerika kungs, ja Pasaules Bankas pētījums pierādīs, ka šeit viss ir kārtībā, priecājieties! Mūsu rīcībā būs neapgāžams pierādījums, ar ko šādas runas un sūdzības noraidīt un atveseļot brīvostas reputāciju, piesaistot jaunus investorus.

Dramatiski kritušies konkurētspējas rādītāji

Un tas nebūt nav viss. Kliedzošākais, par ko Andris Ameriks nerunā, ir Pasaules Bankas ikgadēji veidotais loģistikas indekss, kas ir nozīmīgs investoru uzņēmējdarbības plānošanas instruments. Latvija dažu gadu laikā ir noslīdējusi no 37. uz 76. vietu.

Savukārt jaunākajā Pasaules ekonomikas foruma publicētajā konkurētspējas pasaules mērogā indeksā Latvijas ostas infrastruktūras vērtējums ir 51.vietā. Tajā pašā laikā Igaunijas - 18.vietā, Lietuvas - 44 vietā.

Šie rādītāji skaidri parāda, ka Latvija dramatiski zaudē konkurētspēju izšķirīgā tautsaimniecības nozarē un nespēj pārvaldīt resursus, par kuriem mūs apskauž lielākā daļa Eiropas valstu.

Padoms saimniekam

Ceru, ka esmu nedaudz nomierinājis Amerika kunga satraukto prātu. Galu galā, katrs labs saimnieks un uzņēmuma vadītājs atzīs, ka neatkarīgs un visaptverošs audits reizi desmit gados tik milzīgā saimniecībā kā Rīgas brīvosta ne tikai atmaksājas, bet veicina nākotnes peļņu. Pasaules Bankas pētījums būs pirmais neatkarīgu ekspertu izvērtējums par visām Latvijas ostām, un tam ir liela nozīme, lai saprastu, kā mēs pārvaldām savus ostu resursus.

Varu galvot, ka, ja šāds neatkarīgs audits būtu veikts Andra Amerika pārvaldītajā un bēdīgi slavenajā SIA "Rīgas Nami", nekādas finanšu mahinācijas nebūtu iespējamas, un Amerika kungam nebūtu jāvaino savi grāmatveži, kuriem tik ļoti uzticējies.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form