Trīs gadu laikā valdība plāno faktiski likvidēt labvēlīgu nodokļu režīmu mazajam biznesam un uzņēmējdarbības iesācējiem. Nodokļu režīmi pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem, autorhonorāru saņēmējiem tiks pakāpeniski ierobežoti un pielīdzināti vispārējam nodokļu režīmam. Tātad – tās pašas ienākumu nodokļa likmes, tās pašas sociālā nodokļa likmes.
Valdības piedāvātie grozījumi skars 211 tūkstošus cilvēku (92 tūkstošus pašnodarbināto, 39 tūkstošus autoratlīdzības saņēmēju un vairāk nekā 80 tūkstošus mikrouzņēmumos nodarbināto).1 Trīs gadu laikā šo cilvēku nodokļu saistības pakāpeniski, bet ļoti būtiski pieaugs.
Saskaņā ar valdības oficiālo versiju tas viss tiek darīts, jo šie nodokļu režīmi "tiek plaši izmantoti nodokļu optimizācijas nolūkos", kā arī, lai nodrošinātu šo cilvēku sociālo aizsardzību.2 Vai šie ir īstie iemesli?
Vai tomēr valdība sper vienu izmisīgu soli pēc otra, lai kaut kā aizbāztu caurumus budžetā? No vienas puses, mums ir skaists žests – sociālā nodokļa samazinājums par vienu procenta punktu (no trīsdesmit pieciem), kas valsts budžetam ikgadēji maksās apmēram 82,4 miljonus eiro. Bet, no otras puses, "alternatīvo nodokļu" režīmu faktiskā likvidācija, sākot ar 2023. gadu (kad viss stāsies spēkā pilnā apjomā), valsts budžetā ienesīs vairāk nekā divas (!) reizes vairāk – 167 miljonus eiro gadā.
Taču reālie zaudējumi valsts tautsaimniecībai un labklājībai būs daudz lielāki! Jo tiek plaši uzskatīts, ka uzņēmējdarbība ir būtisks sabiedrības veselības un labklājības virzītājspēks un arī nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks. Tā veicina inovācijas, kas vajadzīgas ne tikai, lai izmantotu jaunas iespējas, veicinātu produktivitāti un radītu darbvietas, bet arī – lai palīdzētu risināt dažas no smagākajām sabiedrības problēmām.
Veselīga tautsaimniecība nav statiska. Tās ekosistēmā notiek vētraina ideju, cilvēku, biznesa aprite. Jaunie uzņēmēji met izaicinājumus esošajiem, izmēģina un ievieš jaunas biznesa idejas. Nedaudzi veiksmīgie nogāž "vecos", ieņem viņu vietu, turpina cīņu par turpmāku izaugsmi. "Nogāztie" cenšas veidot biznesu no jauna, mācoties no kļūdām. Šī dinamika un nepārtrauktais atjaunināšanās process ir veiksmīgas tautsaimniecības pazīme. Šīs aprites izjaukšana, apgrūtināšana – tas novedīs pie slimības, pie ekonomikas stagnācijas.
Tāpēc gudras valdības visādi veicina uzņēmējdarbību un mazo biznesu, jo saprot – jo neatlaidīgāki un dinamiskāki ir "mazie", jo stiprāki un noturīgāki ir tautsaimniecības vidējie un lielie uzņēmumi. Tas nozīmē, ka ekonomika ir stiprāka un konkurētspējīgāka, kā rezultātā – augstāka iedzīvotāju labklājība. Un viens no galvenajiem uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentiem ir vienkāršotas un labvēlīgas nodokļu režīma sistēmas radīšana mazajam biznesam un uzņēmējdarbības iesācējiem.
Tāpēc Latvijas valdības vēlme pilnībā izlīdzināt nodokļu režīmus "mazajiem" un "lielajiem" ir, mazākais, tuvredzīga. Pat absurda un kaitīga. Vai tad tiešām šos režīmus plaši izmanto nodokļu optimizācijas nolūkos, kā apgalvo valdības pārstāvji?
Jau daudzus gadus Rīgas Ekonomikas augstskola Globālā uzņēmējdarbības monitoringa (Global Entrepreneurship Monitor) starptautiska konsorcija ietvaros veic uzņēmējdarbības monitoringu.3 Pirms vairākiem gadiem es personīgi ieviesu šo projektu Latvijā un vadīju to. Tad nu, lūk, saskaņā ar pēdējiem monitoringa datiem (2019. gads) vairāk nekā 186 tūkstoši cilvēku mūsu valstī ir "uzņēmēji agrīnajā stadijā". Tas ir, ĪSTI uzņēmēji, nevis kaut kādi "nodokļu optimizētāji". Un lielākā daļa no viņiem (68%) nodarbojas ar uzņēmējdarbību, lai "nopelnītu iztikai"!
Kādai jābūt mikrouzņēmumu nodokļa sistēmai?
1. Tai jābūt maksimāli vienkāršai lietošanā. Tādai, lai uzņēmējs, īpaši, ja viņš tikko uzsācis biznesu, varētu tikt galā ar nodokļu aprēķināšanu un samaksu pats, neizmantojot grāmatveža pakalpojumus.
2. Nepieciešama atšķirīga pieeja trim galvenajām uzņēmēju grupām. Ir uzņēmēji, kas nodarbojas ar standartizētu preču ražošanu (arī lauksaimniecībā) vai pārdošanu ar salīdzinoši augstām uzņēmējdarbības izmaksām. Tad ir amatnieki un radošo profesiju pārstāvji, kas rada autordarbus vai nodarbojas ar jaunradi – ar salīdzinoši vidēji augstām uzņēmuma izmaksām. Un, visbeidzot, ir uzņēmēji, kuri sniedz profesionālus pakalpojumus ar salīdzinoši zemām izmaksām.
3. Nodokļu režīmam jābūt pietiekami labvēlīgam, lai radītu aktīvu uzņēmējdarbības sektoru un uzturētu normālu "asinsriti" ekonomikā. Proti, nodokļu likmēm viennozīmīgi jābūt zemākām nekā "pieaugušajam" biznesam. Vēlams arī uzbūvēt tādu nodokļu sistēmu, kas nodrošinātu maksimālu labvēlību jaunā biznesa uzsākšanai, bet samazinātu šo labvēlību vairāk pieredzējušam biznesam.
4. Svarīgi arī nepārspīlēt ar labvēlību, lai neatturētu mazo uzņēmēju no vēlmes attīstīties un augt, pārejot uz standarta nodokļu režīmu.
5. Sistēmai jābūt izturīgai pret iespējamiem vidējo un lielo uzņēmumu mēģinājumiem izmantot to ļaunprātīgi – savu nodokļu saistību samazināšanai.
6. Jāsaprot, ka ne visi biznesa iesācēji un mazie uzņēmēji spēs attīstīties tik tālu, lai pārietu vispārējā nodokļu režīmā. Daudziem uzņēmējiem tas varētu prasīt vairākus gadus. Un daži, varbūt pat daudzi, varētu palikt "mazajos" visu savu mūžu. Tā ir pieņemama cena par dinamisko uzņēmējdarbības sektoru. Tāpēc skaidri jānosaka uzņēmēju nodokļu saistības (un no tām izrietošās tiesības), arī valsts sociālās apdrošināšanas jomā. Jāpiebilst, ka uzņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas paketi var neveidot pēc viena šablona ar darba ņēmēju apdrošināšanu. Vienīgais obligātais elements ir – dalība "paaudžu solidaritātē", proti, pensiju sistēmas 1. līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā, ja tāda ir iekļauta VSAOI.
Analizējot citu valstu nodokļu režīmus, uzskatu, ka vismodernākais un pieminētajiem principiem atbilstošākais ir Francijas mikrouzņēmumu nodokļa modelis. Tieši to mēs kopā ar kolēģiem iesakām izskatīšanai Saeimai un Latvijas sabiedrībai.
1 Finanšu ministrijas dati par 2019. gadu.
2 Anotācijas valdības piedāvātajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumam.
3 Global Entrepreneurship Monitor: 2019/2020 Global Report. Pieejams: https://www.gemconsortium.org/report/gem-2019-2020-global-report
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
