Ja kāds lolo cerības, ka premjers ir mainījies un, kā viņš pats saka, visu darīs citādi, lai pamostas un atceras viņa neseno dramatisma un draudu pārpildīto paziņojumu, ka valstī darbojas bijušo un esošo specdienestu banda. Saprotu, ka jaunās valdības darbības ekonomiskie aspekti tiks analizēti un kritizēti, bet tas viss notiks jau PĒC pieņemto likumu un lēmumu stāšanos spēka.
Ir vēl kāds aktuālo notikumu aspekts, par kuru pagaidām neviens neruna. Šeit es domāju "Godmaņa pašiznīcināšanas efektu" un proti: veiksmīgas organizācijas, kur uzsāka darboties Godmanis, neizbēgami bankrotē. Ja kāds atceras, Tautas Fronte savulaik baudīja milzīgo visu tautību iedzīvotāju atbalstu, bet pēc Godmaņa intensīvas darbības tajā LTF autoritāte kritusies tik zemu, ka tās kandidāti pat netika ievēlēti 5.Saeima. Uz laiku politiskais neveiksminieks pievēršas reālam biznesam, tomēr ilgi tur neaizkavējas un atrada mierinājumu pie mikrofona. Pirms 7.Saeimas viņš iestājas apvienības "Latvijas ceļš" rindās un kļuvis par parlamenta deputātu. Bet pēc 8.Saemas priekšvēlēšanu kampaņas, kur priekšplānā dižojas tautas bārdainais bieds, varenais "Latvijas ceļš" pazuda no publiskas telpas. Šobrīd ceļinieki piesūkušies LPP plašajiem resursiem un atkal iefiltrējušies Saeimā. Un nu LPP/LC apvienības reitings noslīdējis līdz stabili mikroskopiskiem skaitļiem. Vai tas nozīmē, ka arī Šlesera lolojums tagad krīt nebūtībā?
Ja tā, tad man ir ļoti žēl. Tāpēc, ka LPP vēl iepriekšēja sasaukuma Saeimā uzsākusi, manuprāt, svēto darbu par Latvijas krievu politisko integrāciju nacionālajās partijās. Šī procesa nozīmi politoloģi un analītiķi palaiduši garām, bet tieši politiskā integrācija ir tas instruments, kas spēj neitralizēt starpnacionālo spriedzi valstī. Vai līdz šim nav saprotami, ka cittautieši neatteiksies no savas mātes valodas un vēsturiskas kultūras (runas par etnisko integrāciju ir tīrais blefs), toties valstī notiekošo politisko procesu pozitīva izpratne ir ļoti elastīga kategorija. Tā spēj radīt tādu gaisotni, ka zudis pamats tā saucamo kreiso partiju eksistencei. (Starp citu, nav viņi nekādi kreisie: pēc politiskiem un ekonomiskiem nostādnēm "Saskaņas centrs" un PCTVL ir labējas partijas. Tikai viņi apkalpo citas tautības kapitālistus. Vienīgais kreisais spēks parlamentā ir Sociālistiskā partija, bet tā tik tālu saplūdusi ar saskaņiešiem, ka jau zaudējusi individuālas pazīmes.)
Bet turpinot par LPP uzsākto politisko integrāciju. Pozitīvs rezultāts bija manāms jau 8.Saeimas vēlēšanu kampaņā. Latgalē, reģionā, kas nepārprotami ir viskrieviskākais visā Latvijā, personīgi par Šleseru nobalsoja divas reizes vairāk vēlētāju, nekā par saskaņiešu līderu Ušakovu. Nemanāmi un organiski LPP rindās ieplūda Gavrilova Krievu partija ar tai pieslējušam nelielam krievu sabiedriskam organizācijām. LPP ietvaros tika izveidots eksteritoriālais "Krievu Centrs", kas ļoti lēni un piesardzīgi uzsācis aģitācijas darbu krievu vidū. Attīstoties procesam varēja sagaidīt, ka saskaņiešu un bitenieku elektorāts sarūktu vēl vairāk. Bet! Nostrādājis "Godmaņa efekts". Pieaugot Godmaņa ietekmei LPP/LC, manāmi sarūk apvienības atbalstītāju skaits. Cēls politiskās integrācijas strautiņš apsīcis. Nu jau dzirdamas runas par "Krievu Centra" likvidāciju. Ļoti žēl.
Ļoti žēl arī, ka, politisko analfabētu mudināts, "visas tautas prezidents" pacilāta balsī runā par labējo spēku konsolidāciju, tādējādi uzkurinot tā kā pierimušo starpnacionālo attiecību nejēdzību. Šai kontekstā atgādinu, ka iepriekšēja valdība krita viena krieva dēļ.