Kamēr tā saucamajā nacionālajā flangā "vārdu lauzēji, nodevēji un zagļi" (pēc Jaunā Laika definīcijas) aktīvi šķeļas un pārgrupējas, bet būtībā brūk čupiņā, krievu pārstāvēto partiju vadoņi klusītiņām uzsākuši procesu, kas varētu vainagoties ar vienotas frontes izveidi.
Izskatās, ka apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), Tautas saskaņas partijas (TSP), A.Rubika Sociālistiskās partijas un A.Vidavska Daugavpils pilsētas partijas būvēts konglomerāts iecerēts nevis nākamgad gaidāmajai cīņai par varu pašvaldībās (tur visdrīzāk Vidavskis piesliesies Šlesera komandai), bet Eiroparlamenta vēlēšanām. Ja tas tiešam izdosies, tad Latvijas krievus Eiropas Parlamentā pārstāves divi deputāti – T.Ždanoka un B.Ciļevičs. Pirmo signālu devusi tagadēja EP deputāte Ždanoka. Motīvi šeit ir skaidri – viņa jau ir nogaršojusi Briseles maizīti (kā stāsta, pusi no savas algas viņa ziedo PCTVL uzturēšanai), viņai izdevās izveidot Eiropas mērogā darbojošās sabiedriskas organizācijas, kur apvienojušies Rietumeiropas krievi un no Padomju Savienības un Krievijas izbraukuši dažādu tautību pārstāvji, no EP tribīnes viņa vēsti par Latvijas krievu problēmām, un vispār viņa sagādāja daudz nepatīkamo mirkļu nacionāli noskaņotiem no Latvijas ievēlētiem deputātiem (kuri, starp citu, izrādījušies ļoti vāji). Pēc šiem signāliem krieviski rakstošas avīzēs tiek drukāti piesardzīgie raksti, kur varbūtības formā izskatīts jautājums par iespējamo PCTVL atkārtoto apvienošanos ar TSP "nodevējiem". Atgādināšu, ka iepriekšējo apvienību PCTVL veidoja T.Ždanokas "Līdztiesība", J.Jurkāna TSP un A.Rubika Socpartija. Tas bija spēcīgs bloks, kuru atbalstīja teju ceturta daļa iedzīvotāju. Bet 2003.gadā, stipri gribot tikt valdībā, Jurkāns ar tik pat stipri varas kāriem līdzbiedriem nolēma izstāties no PCTVL (ar ko izpelnījas nodevēja iesauku). Drīz pēc Jurkāna apvienību pameta arī Rubiks. Un kaut lai saglabātu zīmolu, steidzīgi bija sastiķēta partija "BITE" ar J.Plineru priekšgala, kopš tā laika PCTVL dziesma un kaujiniecisks lozungs "Krievi nāk!" skan gaužām klusi. Savukārt Jurkānu sagaidīja liels abloms – valdībā viņu nepaņēma, bet "paņēma un uzmeta". Turklāt, sagādājis lielas galvassāpes savas partijas sponsoriem, Jurkāns zaudējis atbalstu arī no viņu puses. Skaidrs arī, ka šādā situācijā bija jāglābj, kas glābjams, un sponsori izvēlējušies piesardzīgo S.Dolgopolovu ar viņa "Citu politiku". Uz "Citas politikas" bāzes tika izveidots politisks spēks ar nevisai veiksmīgu nosaukumu Saskaņas Centrs, kuru priekšgalā bija ielikts simpātisks, bet nepieredzējis N.Ušakovs. Punktu šķiršanas procesam pielika PCTVL draudzība ar radikālo uzskatu paudēju barkašovieti J.Osipovu. Ar to ieskatu nesenajā vēsturē beidzam. EP deputātu vēlēšanas ir ārkārtīgi svarīgs moments krievu partiju darba. Kaut viņu ekonomiskas nostādnes praktiski neatšķiras no nacionālo partiju programmām, politiskie lozungi un prasības, tā teikt, humanitārajā jomā būtiski atšķiras. Tas arī vieno gan PCTVL, gan Saskaņas Centra savstarpēji naidīgi noskaņotus politiķus. Arī izpratne, ka bez Briseles palīdzības neizdosies realizēt pamatmērķus, liks viņiem pārvarēt nepatiku un apvienoties, izveidojot kopējo sarakstu. Visticamāk, pievienojot vēl kādu sabiedrisko organizāciju, tas būs nepartejisks saraksts ar lozungu ķipa "Vienlīdzīgas tiesības vienotā Eiropā" vai "Eiropa bez apatrīdiem". Latvijas kvota ir 8 deputāti – tātad pretendentu sarakstā ieraudzīsim 16 kandidātus. To vidu obligāti būs Ždanokas, Ciļeviča un Rubika uzvārdi. Dabisks jautājums – ko Eiropā darīs Rubiks? – praktiski neprasa atbildes. Un ņemot vērā, ka vienam kandidātam jāsavāc ap 12% vēlētāju balsis (vienots krievu bloks var nodrošināt 25-26%), Latvijas krievus Eiropas Parlamentā pārstāves vismaz divi deputāti. Neoficiāla informācija liecina, ka sarunas jau ir sākušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit