Sestdien pabiju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) ikgadējā, šoreiz jau 10. konferencē. Viss redzētais un dzirdētais krasi kontrastēja ar iepriekšējo pieredzi. Un tas liek domāt, ka šodienas apvienību raksturo nevis Giļmana ekstravagantie izteikumi vai dīvainas puspagrīdnieka Kotova aktivitātes, bet nopietnie programmatiskie uzstādījumi un tās biedru gatavība pārmaiņām. Zālē nebija dzirdami ne šovinistiski saukļi, ne pretvalstiski aicinājumi. Arī ilggadīgās partijas "Līdztiesība" (kas izveidota uz bēdīgi slavenas "Interfrontes" drupām) vadītājas, PCTVL līderes un Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas, kā arī citu referentu formulējumi bija elastīgi, bez ierastiem histēriskiem izlēcieniem nacionālo spēku virzienā. Valdošajām aprindām adresētā kritika skanēja daudz saudzīgāk, nekā dažu čatotāju izteikumi šajā portālā. Tajā pašā laikā visi runātāji pauda stingru apņēmību arī turpmāk aizstāvēt krievu un citu minoritāšu tiesības. Par būtiskāko konferencē kļuva sabiedrībai piedāvātā "kreisā alternatīva". Tās sakarā derētu ielūkoties apvienības neilgajā vēsturē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
PCTVL tika izveidota 1998.gadā. Tajā apvienojās T.Ždanokas "Līdztiesība", J.Jurkāna Tautas saskaņas partija (TSP) un no cietuma iznākušā A.Rubika Latvijas Sociālistiskā partija (SPL). Pašvaldību velēšanās iegūtie 16 mandāti Rīgā un 25 vietas 8.Saeimā pierādīja apvienības potenciālo spēku. Maskavas neslēptā labvēlība arī darīja savu. Bet partneru nespēja izstrādāt kopējo ideoloģiju un principiāli atšķirīgas darbības metodes (līdztiesībnieku klajā agresivitāte, saskaņiešu oportunisms un sociālistu piesardzība) izraisīja nepārvaramas pretrunas. Un 2003.gadā jurkānieši, bet pēcāk arī sociālisti pameta apvienību. Politisko krahu pastiprināja TSP "piecīša" dezertēšana, pēc kura krievvalodīgo vidū TSP viennozīmīgi tiek uztverta kā nodevēja.

Šo politisko likstu rezultātā seju daudzmaz saglabājis no TSP rindām izslēgtais S.Dolgopolovs, kas izveidoja partiju "Jaunais Centrs" (JC), un no TSP aizgājušais J.Pliners, kas kļuva par partijas "Brīvā izvēle tautu Eiropā" (BITE) dibinātāju un priekšsēdi. Pliners ar savu "bišu stropu" nekavējoties pieslējās "Līdztiesībai", tādējādi saglabājot PCTVL iestrādāto brendu. Savukārt Dolgopolovs izvēlējās ceļu, kas, manuprāt, paver principiāli jauno iespēju zem viena liberālas ekonomikas karoga apvienot gan cittautiešus, gan latviešus. (Jāņem, protams, vērā Dolgopolova personīgās īpašības un viņa prasmi strādāt ar cilvēkiem.)

Pēdējo pašvaldību vēlēšanu iznākums apstiprināja JC, kā arī PCTVL pareizo izvēli. Turpretim TSP izgāšanās pierādīja, ka krievvalodīgo vēlētāju acīs jurkānieši zaudējuši jebkādu autoritāti. Un tad TSP pārņēma panika. Un tad sākās interesantas lietas. Nezinu, kam šī ideja iešāvās prātā, bet kāds (mājieni norāda uz Smilšu ielas baņķieriem) nolēmis, ka JC un TSP ir jāapvienojas. Tas arī ir noticis. Un, lūk, sekas. Ja līdz šim PCTVL un JC darbības principi (vieni naidīgi klaigā, bet otri risina lietas pragmatiski) netraucēja šiem politiskajiem spēkiem attīstīties, tad jaunizveidotais "Saskaņas Centrs" (SC) (kurā, klāt nākot sociālistiem, salīdzinot ar JC nostāju, gandrīz uz pretējo polu novirzījās politiskie akcenti) skaidri notēmēja uz PCTVL elektorātu. Sākās primitīva savstarpēja skandalēšana (to varēja vērot arī krievu Delfu apmeklētāji), kas savu apogeju sasniedza Rēzeknē – PCTVL deputāta balsojums izšķīra TSP pārstāvja likteni un nabadziņš zaudēja mēra amatu. Arī svārstīgie SC reitingi liecina par saskaniešu stāvokļa nopietnību.

Tomēr Saeimas vēlēšanas ir pavisam tuvu, un abi bloki nolēmuši aktivizēt darbu ar vēlētājiem, lai neļautu konkurentiem pārņemt iniciatīvu. Saskanieši pievērsās "krievu jautājumam" – gatavo likumprojektu par krievu valodas atzīšanu par minoritātes valodu (Kāpēc tikai krievu? Latvijā dzīvo sešas lielas minoritāšu grupas.), bet "bites" sastiķējuši jaunu programmu - "kreiso alternatīvu", kas tika prezentēta konferences dalībniekiem. Nestrīdēšos, vai piedāvātā programma tiešām ir kreisa vai tikai liberāla ar akcentētiem sociālajiem jautājumiem (kas gan tagad tā nedara?!), bet skaidri redzams, ka PCTVL atteikusies no kailām cilvēktiesībām savas politiskās darbības pamatā un spērusi soli civilizētas partijas virzienā. Neesmu apvienības piekritējs, arī tās vadoņu straujās kustības sabiedriskajā telpā itin bieži mani kaitina, bet, kopumā raksturojot sestdienā redzēto, jāatzīst, ka PCTVL ir labi organizēts, disciplinēts, ar pārdomāto ideoloģiju apbruņojies politisks spēks.

Visbeidzot, tēvišķas piezīmēs vietā: ja jau jūs, cilvēki, esat nolēmuši kļūt par varas partiju un sociālajā jomā gatavi pārstāvēt arī valdības aizmirstos latviešus, tad parūpējieties arī, lai jūsu organizētie pasākumi ritētu zem valsts karoga. Nesaku, ka jums būtu jādzied Latvijas himna (šai auditorijā tas gan būtu pārāk šerpi), bet izprast latviešiem pieņemamas ideoloģijas pamatus derētu gan.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form