Mēs atrodamies tādā posmā, kad cilvēki, īpaši jaunieši, vēlās lai būtu izvēle: izmantot automašīnu vai nē. 20 - 30 gadus veci "Y" paaudzes pārstāvji, tā sauktā Milleniāļu paaudze, atšķirībā no viņu priekšgājējiem, retāk vēlās kaut ko iegūt sev īpašumā. Pētījumi rāda, ka mūsdienās jauniešiem vienīgais vērtīgais priekšmets ir viedtālrunis, un transporta nākotne ir atkarīga nevis no personīgās automašīnas, bet no mobilitātes, kā pakalpojuma.
Esmu pārliecināts, ka šobrīd sabiedrībā ir pieprasījums pēc alternatīvas personīgajai automašīnai, un daudzas Eiropas pilsētas atbild uz šo izaicinājumu. Personīgās automašīnas drīz pazudīs. Privātās automašīnas izmantošana pilsētās, mūsdienās vienkārši nav racionāla.
96% no laika automašīna vienkārši stāv uz ielas, netiek izmantota un nolietojas. Tai pašā laikā, kamēr privāto automašīnu izmanto viena persona vai ģimene, koplietošanas automašīna var būt noderīga sešdesmit cilvēkiem.
Mobilitātes revolūcija jau notiek un tā tikai paātrināsies. Mēs to redzam no Rīgas piemēra, jo tikai trīs gadus atpakaļ "Carguru" bija automašīnu koplietošanas pakalpojuma aizsācējs pilsētā, bet tagad to, kas ir automašīnu koplietošana zina vairākums iedzīvotāju. Pieprasījums pēc pakalpojuma aug, un jauni mobilitātes servisi parādās kā sēnes pēc lietus.
Kad automašīnu koplietošana kļūs vēl pieejamāka un pilnībā aizstās personīgo automašīnu? Lielā mērā tas ir atkarīgs no pilsētas politikas. Šī gada sākumā no 27 pilsētām, kas tika nominētas balvai par mobilitātes attīstību pilsētā un atbalstu auto koplietošanai likumdošanas līmenī - 2020 CARSHARE CITY AWARDS, Genta un Milāna kļuva par uzvarētājām, aiz viņām sekoja Bergena, Brēmene, Ljubljana, Lisabona, Minhene, Vankuvera, Parīze un Madride. Atbalsts alternatīvajam transportam kļūst par daļu no pilsētas attīstības un infrastruktūras optimizācijas plāna.
Galvenokārt auto koplietošana tiek atbalstīta ar bezmaksas pašvaldības autostāvvietām, elektroautomobīļu uzlādes stacijām, kā arī iedalot budžetu reklāmas kampaņām, kas vērstas uz alternatīvo transporta veidu: velosipēdu, sabiedrisko transportu, automašīnu koplietošanas, pastaigu u.c. popularizēšanu.
Brēmenes iedzīvotāji ir sajūsmā par automašīnu koplietošanu. Statistikas dati rāda, ka 79% Brēmenes automašīnu koplietošanas pakalpojuma lietotājiem nav savas personīgās automašīnas. Tādējādi viņu mobilitātes modeļa pamatā ir pastaigas, koplietošanas automašīnu izmantošana, riteņbraukšana un sabiedriskais transports, utt. Pilsētai vairs nav nepieciešamības veidot jaunas autostāvvietas pilsētā, kā arī automašīnu koplietošanas lietotāji bieži veicina vietējo ražotāju atbalstu, savus pirkumus izdarot nevis lielajos tirdzniecības centros, kas atrodas ārpilsētā, bet gan vietējos veikalos un tirgū.
Genta pēdējo piecu gadu laikā ir trīskāršojusi automašīnu koplietošanas lietotāju skaitu. Gentas pašvaldība visā pilsētā ir izveidojusi plašu reklāmas kampaņu ar lozungu - "Ja Tu vēlies pienu, Tu taču nepērc govi"; "lai noskatītos futbola spēli, Tu taču neaizdomājies par stadiona iegādi"; "Tu taču nepirksi alus darītavu, lai iedzertu alu."
Minhenē mobilitātes attīstības plāns paredz to, ka līdz 2050 gadam velosipēdi un daudz efektīvāks sabiedriskais transports kļūs par normu un pat izbraucieniem ārpus pilsētas iedzīvotāji izmantos koplietošanas automašīnu.
"Smart City Mobility" plāns Helsinkos, pārliecinoši prognozē: "Nākotnes Helsinku iedzīvotājam automašīna nepiederēs." Helsinki pāriet uz elektrisku sabiedrisko transportu, atbalsta automašīnu koplietošanu un citus alternatīvā transporta veidus.
Sarakstā iekļautajās pilsētās izmaiņas ir notikušas samērā viegli, jo valdība likumdošanas līmenī ir par jauno mobilitāti, atbalstot alternatīvos transporta veidus, tādējādi ievērojami samazinot CO2 izmešus un veidojot pilsētu drošāku iedzīvotājiem.
Citos gadījumos, piemēram Londonā, kas platības ziņā ir 5 reizes lielāka par Brēmeni, ir grūti sniegt kādas prognozes. Neskatoties uz to Londonas transporta departamentam ir optimistisks mērķis, līdz 2041 gadam, 80% no braucieniem iedzīvotāji veiks izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, koplietošanas automašīnas u.c. Daudzām jaunajām augstceltnēm nebūs izveidotas iedzīvotāju autostāvvietas; galvenās pilsētas maģistrāles tiks pārveidotas par bulvāriem; arvien vairāk vietas piešķirs veloceliņiem. Pašvaldības savukārt garantēs alternatīvas privātajam autotransportam, ieskaitot solījumu, ka koplietošanas automašīnas būs pieejamas 3 minūšu gājiena attālumā.
Pat Mumbajas pilsētā, kur visi mūžīgi stāv sastrēgumos un ir iespiesti automašīnās, ir sācies anti-auto lobijs, kas gūst arvien lielāku popularitāti.
Ir desmitiem tādu pilsētu, no kurām mēs varam ņemt piemēru. Rīgā iedzīvotāji regulāri sastopas ar autostāvvietu trūkumu guļamrajonos. Jaunceltnēs tiek piedāvāts ierobežots autostāvvietu skaits. Bieži vien iedzīvotāji automašīnas uzturēšanai tērē daudz vairāk, nekā viņi tērētu automašīnu koplietošanai, tajā pašā laikā Rīgas ielas ir pārpildītas ar automašīnām. Kad Rīga pievērsīs uzmanību kaimiņu zemju un citu Eiropas pilsētu piemēriem, kurās šāda veida problēmas tiek risinātas ar automašīnu koplietošanas palīdzību?
