Vladimirs Reskājs: Ceļu fonda cauro maisu mēģina lāpīt ar nodevu plāksteri
Foto: LETA

Pagājušā gadā novembrī Saeimas deputātu vairākums izlēma sagādāt "dāvanu" Latvijas autopārvadātājiem un ieviest jaunu autoceļu nodevu jeb "eirovinjeti". Jaunā nodeva, kas stāsies spēkā ar 1. jūliju, skars gandrīz visus Latvijas transporta uzņēmumus, tai skaitā starptautisko kravu autopārvadātājus, kam vajadzēs rēķināties ar papildu izdevumiem līdz pat 925 eiro gadā par vienu transportlīdzekli. Latvijas vidējam autoparkam ar 5 mašīnām tas nozīmē līdz 4625 eiro lielus papildu gada izdevumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ne visam jābūt kā Eiropā

Ceturtdien, 19 jūnijā, plenārsēdē debatējot par nodevas atlikšanu līdz 2016. gada 1. janvārim, no nodevas atbalstītājiem izskanēja arguments, ka tā jāievieš, jo ir ieviesta gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs. Nodevas atbalstītāji arī uzsver, ka tas palīdzēs sakārtot mūsu ceļu infrastruktūru uz citu valstu pārvadātāju rēķina. Tomēr iedziļinoties detaļās, izskatās, ka lielākie zaudētāji no jaunās nodevas būsim mēs paši. Diemžēl lielākā daļa tautas pārstāvju pat neaizdomājas, ka mums ne vienmēr jācenšas panākt Eiropu it visā. Ir gadījumi, kad būt atšķirīgiem nozīmē palīdzēt mūsu uzņēmējiem saglabāt un attīstīt savu biznesu.

Jāizmanto jau esošie līdzekļi

Pārvadātāji piekrīt - infrastruktūras sakārtošana un ceļu kvalitāte Latvijā šobrīd ir ļoti akūta. Nauda ceļu uzturēšanai patiešām ir jāmeklē, tomēr mulsinošs ir fakts, ka ceļu vajadzībām pilnā mērā netiek izmantotas tās iespējas, ko dod jau šobrīd esošie nodokļi. Ja līdzekļi tiktu novirzīti sākotnēji paredzētā apjomā, taču naudas vienalga pietrūktu, eirovinješu ieviešana jau tagad būtu nepatīkams, taču saprotams solis. 

Tomēr ieņēmumi no eirovinjetēm būs salīdzinoši nelieli, tāpēc rodas jautājums - vai ieņēmumi no šīs nodevas atsvērs konkurētspējas kritumu Latvijas autopārvadātājiem?

Situācijā, kad vismaz 75% no ceļiem paredzētās naudas šobrīd tiek novirzīti citām pozīcijām, nav pamata ieviest jaunu nodevu līdz brīdim, kamēr netiks sakārtots autoceļu fonda finansēšanas modelis. 2013. gada budžeta likumā autoceļu fondam bija paredzēti vien aptuveni 20% no ekspluatācijas un aptuveni 8% no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa. Nav brīnums, ka komersanti, kas nodarbojas ar kravas pārvadājumiem pauduši neapmierinātību ar to, ka nu būs jāmaksā vēl viens ceļu nodoklis, kas tāpat pazudīs budžeta dzīlēs.

 Nozare nav gatava

Pati par sevi ideja par eirovinjetēm ir atbalstāma, jo paredzēta valsts galveno autoceļu uzturēšanas un attīstības, kā arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai. Palicis maz valstu, kur par ceļiem nav jāmaksā. Taču šobrīd nozare tam nav gatava. Ukrainas notikumu un būtisko izmaiņu TIR karnešu sistēmas izmantošanā dēļ, saasinājās konkurence un nokrita cenas pārvadātāju pakalpojumiem. Nozarei jāļauj pārdzīvot šos triecienus pirms uzlikt vēl jaunus apgrūtinājumus.

Pie esošā modeļa un Latvijas tranzīta nozares specifikas jauna nodeva ne tikai nesasniegtu mērķi, bet arī samazinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā jau tā šobrīd sarežģītajā situācijā. Arī Satiksmes ministrs ir teicis, ka mums jāturpina uzlabot konkurētspēja salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem, lai mēs šajā konkurences cīņā uzvarētu. 

Taču rīcība šobrīd liecina par pretējo. Igaunijā un Lietuvā uzņēmēji atsevišķu ceļa nodokli nemaksā - tas ir iekļauts degvielas cenā. Savukārt eirovinjetes ieviestas tikai Lietuvā, bet Igaunija nesteidzas ar to ieviešanu. Aprēķini rāda, ka jaunā nodeva būtiski ietekmēs tieši Latvijas autopārvadātājus, jo tie maksās 80 līdz 85% no kopējā nodevas apmēra, kamēr ārvalstu pārvadātāji tikai 15 līdz 20%.

Arī Valsts kontrole savā atzinumā norādījusi, ka nav skaidrs, kāpēc nodeva netiek ieviesta no 2016. gada, kā tas sākotnēji tika paredzēts. Tāpēc jaunās nodevas atlikšana vēl uz pusotru gadu ir loģisks solis, kas dotu laiku savest kārtībā ceļu infrastruktūras uzturēšanas finansēšanas sistēmu, lai tā ir gan efektīva, gan nesamazina mūsu uzņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem un galveniem konkurentiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Eiropas Savienība Igaunija Saeima Satiksme Ukraina Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form