Vladislavs Gurmans: Laiks aptvert, ka digitālā telpa šobrīd ir vēl viena fronte
Foto: Privātais arhīvs

Ja vien pirms aptuveni mēneša kibernoziedznieku aktivitāti veicināja straujā digitalizācija, tad šobrīd labu augsni tai veidojušas arī izmaiņas Eiropas ģeopolitiskajā situācijā un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Pēdējās nedēļās "Cert.lv" regulāri ziņo par augsto apdraudējuma līmeni Latvijas kibertelpā un dažādiem uzbrukumiem, kas tiek veikti pret uzņēmumiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka kibertelpa šobrīd ir vēl viena aktīva fronte, bet kāpēc uzņēmumi aizvien ir kūtri, kad runa ir par IKT risinājumu stiprināšanu?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvija nav izņēmums – kibernoziedznieku aktivitāte zeļ visā pasaulē. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2021. gada ziņojumu par globālajiem riskiem, kiberriski pēdējos gados ir bijuši starp pieciem lielākajiem uzņēmējdarbības draudiem, ierindojoties līdzās infekcijas slimībām (ar to saprotot, piemēram, pandēmiju), ekonomiskām krīzēm un ārkārtējiem laikapstākļiem.

Savukārt jaunākais globālās drošības risinājumu kompānijas "Fortinet" ziņojums par populārākajiem draudiem pasaules kibertelpā liecina, ka lielākos apdraudējumus uzņēmumiem šobrīd rada botneti jeb robotu tīkli – uzlauztu ierīču tīkls, ko kibernoziedznieki to izmanto ļauniem nolūkiem bez ierīču īpašnieku ziņas – spama izplatīšanai, pikšķerēšanai, ļaunatūru izplatīšanai u.tml. nolūkiem. Nozīmīgu apdraudējumu rada arī šifrētājvīrusi, kuru aktivitāte aizvien vērtējama kā augsta. Turklāt novērots, ka šie vīrusi nodara arvien lielākus zaudējumus, šifrējot un liedzot piekļuvi failiem, cita veida informācijai, kas glabājas skartajā ierīcē.

Strādāt, glabāt konfidenciālu informāciju u.c. datus šādā ekosistēmā nozīmē būt nemitīgu apdraudējumu epicentrā, un ir skaidrs, ka IKT sistēmu sistemātiskai nostiprināšanai ir jābūt visu uzņēmumu dienaskārtībā. Tomēr diemžēl, kā liecina "Bite" un "Norstat Latvija" veiktās uzņēmumu aptaujas* dati, tikai 35% no aptaujātajiem uzņēmumiem šogad plāno investēt IKT risinājumos. 34% to neplāno darīt, bet 31% vēl nezina, vai ieguldīs IKT risinājumos, jo šķēršļus rada energokrīze un kopējā inflācija.

Manuprāt, stabilu un drošu IKT risinājumu nozīme aizvadītā mēneša laikā ir tikai palielinājusies. Kāpēc? Pirmkārt, tā, protams, ir skaudrā drošības situācija kibertelpā, kas prasa konsekventi stiprināt IKT drošības vairogu. Nevis rīt vai nākamgad - bet tagad un tūlīt. Bet ne tikai. Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, daudzi uzņēmumi nolēma aiziet no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, kas realitātē nozīmē pārorientēt uzņēmējdarbību, meklēt citus eksporta tirgus, jaunus sadarbības partnerus u.tml. Šajos procesos IKT risinājumi ir izšķiroši, lai nezaudētu laiku un spētu pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Tikpat būtiskas ir arī darbinieku zināšanas par kiberrisku veidiem, kibernoziedznieku metodēm un rīcību brīžos, kad nācies kļūt par uzbrukuma mērķi. Jo tieši tādas, šķietami nebūtiskas kļūdas kā, piemēram, nepazīstamu interneta vietņu vai e-pasta pielikumu atvēršana noved pie ievērojami lielākām problēmām, kas pēcāk apdraud biznesa procesus. Tā kā kibertelpa nemitīgi attīstās, uzņēmumu vadītājiem būtu jāvelta resursi regulārai darbinieku izglītošanai šajā jomā, ieviešot to kā sava veida tradīciju. Piemēram, pasaulē izplatītas ir kļuvušas darbinieku kiberveselības pārbaudes, veicot kontrolētu pseido-pikšķerēšanas kampaņu. Tās gūst popularitāti arī Latvijā, un arī "Bite" darbinieku vidū esam veikuši līdzīgas pārbaudes.

Jāuzsver arī, ka tikpat daudz mājas darbu IKT risinājumu uzlabošanā ir arī valsts uzņēmumiem un valsts sektoram kopumā, kas, laikam ejot, lielu daļu sava darba ir "pārcēlis" uz digitālo vidi. Tātad – ikviens apdraudējumus digitālajā vidē skar arī valsts sektoru. To apliecina arī "Cert.lv" publiski sniegtā informācija. Piemēram, martā ziņots, ka novērota pikšķerēšanas e-pastu izsūtīšana valsts pārvaldes darbiniekiem, lai piekļūtu viņu iekārtām un arī sensitīvai informācijai. Bet lielāko risku rada tas, ka šajās iestādēs trūkst IT darbinieku.

Tiesa, jāteic, ka ne tikai valsts sektorā, bet arī privātajā biznesā, tieši pēdējais ir viens no iemesliem, kādēļ IKT kļūst par ārpakalpojumu, kas daudziem gala rezultātā ir pat finansiāli izdevīgāk. Proti, "Bite" IKT komandas eksperti ir aprēķinājuši, ka, izvēloties IKT kā ārpakalpojumu, uzņēmumi gadā var ietaupīt līdz 30% operatīvo izmaksu.

Ņemot vērā šī brīža apstākļus, ir laiks aptvert, ka kibertelpa ir vēl viena aktīva fronte, kur, aizsardzībā pret dažādiem uzbrukumiem, vienīgais palīgs ir integrēti IKT risinājumi, kuru aktualitāte nekad neizzudīs. Nevar domāt, ka visi tos šobrīd masveidā ieviesīs, taču ceru, ka uzņēmumi un valsts sektors, nevis nogaidīs, bet gan proaktīvi rīkosies, novēršot jebkādu IKT sistēmu ievainojamību.

*Aptauja veikta 2022. gada februārī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija" un aptaujājot vairāk nekā 300 uzņēmumus visā Latvijā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form