Vladislavs Gurmans: Telekomunikāciju tirgus Latvijā – quo vadis?  (31)

Spožums, jo Latvija regulāri gozējas dažādu interneta ātrumu topos, kuros mēs neredzam tādas attīstītās valstis kā Vācija, Francija, Austrija utt. Attīstītā datu pārraides / interneta infrastruktūra veicina jaunu IT start-up / risinājumu (piemēram, "Infogr.am" un "Prezi" apvienošanās) un biznesa iespēju rašanos. Piemēram, dažādu IT servisu "back-ofisu" bāzēšana Latvijā, bet realitātē tie apkalpo klientus Ķīnā, Austrālijā, ASV un citur.

Posts, jo šķiet, ka Latvijas patērētājs ir teju nepiesātināms ar ātruma griestiem un prasībām - pat no mobilo datu pārraides sagaidot teju optiskā interneta kvalitāti un ātrumu. Kaut gan tās ir divas dažādas tehnoloģijas.

Mobilo datu pārraides signāls "ceļo pa gaisu", pa ceļam saskaroties ar dažādiem šķēršļiem (ģeogrāfiskais reljefs, arhitektūras elementi, citi signāli, liels ierīču daudzums vienas bāzes stacijas apkaimē). Tādēļ pēc būtības vienīgais ātrums, ko reāli var garantēt, ir datu pārraide ne mazāk kā 64 Kbit/s, kas, protams, daudzos iedveš mērenas šausmas (faktiski, tas nozīmē, ka stundas laikā varēs lejupielādēt 29 MB, lēnā garā un vienkāršotā skatā atvērt e-pastus, iespējams, lasīt ziņas).

Tikmēr optiskais internets ir teju "ātrgaitas šoseja", kur datu pārraidi nekas netraucē un ar maksimālo ātrumu līdz 1 Gbit/sekundē vai pat vairāk. Turklāt pakalpojuma sniedzējam jāgarantē vismaz 20% no solītā maksimālā ātruma. Kaut gan filmas var netraucēti tiešsaistē straumēt pat ar 10 Mbit/s.

Daļēji šo situāciju – ar augstām klientu prasībām - ir radījuši paši telekomunikāciju operatori. Proti, vecajā Eiropā optiskās tehnoloģijas ieviešana ir bijusi un arvien ir dārga un lēna, tāpēc galu galā interneta lietotāji bieži mazjaudīgā DSL pārgāja uz mobilo datu pārraidi, priecājoties par jebkuru uzlabojumu. Tikmēr Latvijā salīdzinoši ātri un par zemām izmaksām klientam kļuva pieejama optiskā infrastruktūra, nostiprinot priekštatu par to, kādam "ir jābūt īstam internetam". Šīs gaidas tagad tiek pārliktas arī uz mobilo datu pārraidi un mobilo sakaru operatoriem, kas spiesti vairāk ieguldīt torņos un bāzes stacijās.

Turklāt pašlaik tehnoloģijas mainās ļoti strauji – līdz galam visur nav pieejamas 4G vai 4.5G iekārtas un tīkli, kad jau runā par 5G. Lielākajai daļai operatoru šis izmaksas par pakalpojumiem, kas reāli klientiem varētu kļūt pieejami vien pēc četriem pieciem gadiem, ir jau tagad.

Tieši tehnoloģijas un iekārtas ir dārgākā ikviena telekomunikāciju operatora izmaksu daļa. Un, ja runājam par mobilo datu pārraidi, tad Latvijā faktiski tiek izmantotas līdzvērtīgas iekārtas kā jebkurā Rietumeiropas valstī.

Proti, katrs tornis, bāzes stacija, serveri itin viss – tās ir tieši tādas pašas vai katrā ziņā līdzīgas tehnoloģijas un iekārtas kā izmanto jebkurš Eiropas operators vai interneta pakalpojumu sniedzējs. Tātad mūsu izmaksu pozīcija ir tāda pati kā Eiropas operatoriem, tikai Latvijas gala lietotāju skaits diemžēl ir ierobežots un tas turpina samazināties un nerunājot par cenām, kas ir vienas no zemākajām Eiropā pat ar visu pēdējā laika paaugstināšanu (Eiropas Komisijas pētījums 2016.gada februārī).

Tā ir nūja ar diviem galiem, jo neieguldīt nevar, jo itin drīz patērētājs jautās, kur ir mans 5G? Kur ir mani 100 Gbit/sekundē? Un tad jau būs par vēlu.

Eiropā telekomunikāciju operatori cenas indeksē un maina teju ikgadēji atbilstoši patēriņu cenu indeksam. Tā līdzsvarojot savas izdevumu pozīcijas. Tikmēr Latvijā jebkuras cenu izmaiņas tiek uztvertas ar lielu neapmierinātības vilni – iespējams, daļēji šī pretenziju lavīna radās Latvijas mobilo operatoru cenu izmaiņu cēloņu nepietiekamā vai neprecīzā skaidrojuma dēļ. Proti, vēlamies patērēt augstas kvalitātes pakalpojumu, taču maksāt par to nevēlamies.

Piemēram, šāgada februārī Lielbritānijas vadošie operatori "O2" un "EE" informēja klientus par cenu paaugstinājumu atbilstoši ikgadējam patēriņa cenu indeksam. Pamatojoties uz šo indeksu cenas no šāgada 1.jūlija pieaugs arī "Virgin Media" mobilo pakalpojumu abonentiem. Arī Vācijas telekomunikāciju gigants "Deutsche Telekom" (zīmols "T-Mobile") februārī paziņoja par tarifu plānu maiņu šāgada jūnijā, kur lētākie piedāvājums tiem, kas nelieto viedtālruņus, sāksies no 34,95 EUR / mēnesī, bet tiem, kas lieto viedtālruni, - no 44,95 EUR / mēnesī. Abi minētie plāni ietver: 1GB datu ar interneta ātrumu 150 Mbit/s, iespēja neierobežoti pieslēgties Telecom HotSpot, kur tas pieejams, datu viesabonēšana Eiropā, starptautiskie zvani Eiropas Savienībā (ES), kā arī no ES valstīm uz Vāciju bez maksas.

Kāpēc tas ir jāņem vērā un kāpēc šis viss ir svarīgi? Mēs nevarēsim efektīvi konkurēt, ja nevarēsim turpināt investīcijas. Un šeit ir krustceles, kurās stāv Baltijas operatori, – turpināt investīcijas un attiecīgi celt cenas vai stagnēt. Pēdējais, man šķiet, ilgtermiņā nav izdevīgi nevienam – nedz valsts ekonomikai, nedz iedzīvotājiem.

Noslēgumā jāpiebilst, redzams, ka lielākās pārmaiņas skar privātpersonu tirgu, tikmēr korporatīvajā IT&T segmentā, kuru pārstāv arī LATNET, ir vērojamas citas tendences, proti, tehnoloģijas ļauj saglabāt cenas nemainīgas.