Vladlens Kovaļevs: Interešu pārstāvības regulējumam vienādi jāattiecas uz visiem spēlētājiem
Foto: Privātais arhīvs

Svarīgi, ka Saeimā ir sākušās debates vienā no būtiskajiem sistēmiskajiem jautājumiem – kā regulēt (un vai regulēt) valsts attiecības ar ekonomisko un sabiedrisko interešu pārstāvjiem. Lai interešu pārstāvības vai lobisma regulējums būtu sekmīgs, tam noteikti uz visiem interešu pārstāvībā iesaistītajiem jāattiecas vienādi. Ja kāda grupa netiks iekļauta regulējuma tvērumā, tā paliks pelēkajā, necaurredzamajā zonā un regulējuma mērķis netiks sasniegts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šī gada sākumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas veidotā darba grupa Lobēšanas atklātības regulējuma izstrādei noslēdza darbu pie sākotnējām konsultācijām ar iesaistītajām pusēm par Interešu pārstāvības atklātības likumu. Darba grupas 2021. gada mērķis ir sarunas pārvērst konkrētās jaunā likumprojekta redakcijās, ko līdz rudens sesijai nodot izskatīšanai Saeimā. Līdz 26. februārim ir izsludināta sabiedriskā apspriešana par regulējuma konceptu, lai nodrošinātu iesaistīto pušu un sabiedrības līdzdalību.

Ņemot vērā, ka līdz šim visas regulējuma iniciatīvas ir apstājušās dažādās stadijās, aizbildinoties gan ar nepietiekamo "politisko vilkmi", gan Saeimas vēlēšanu tuvumu, mērķis ir gana ambiciozs. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem mēģinājumiem, iesaistītās puses izsaka konceptuālu atbalstu un vēlmi sniegt palīdzīgu roku regulējuma izstrādē. Vismaz pagaidām.

Latvijā interešu pārstāvības nozare sastāv no virknes dažāda profila pakalpojumu sniedzēju. Kā pirmo sektoru var minēt nozaru un pārnozaru asociācijas, kas pārstāv savus biedrus un ir lielākais sektors, jo ir ar šķietami labāku biedru izmaksu sadalījumu. Neskatoties uz to, bieži varam novērot pretrunīgas biedru intereses, kā rezultātā asociācija vai nu klusē, vai nu pozīciju pietuvina spēcīgākajam biedram, bieži vien radot alternatīvu nozares asociāciju. Vārdu sakot, kur divi uzņēmēji, tur trīs asociācijas. Kopumā lielāko un tautsaimniecībai nozīmīgāko nozaru asociācijas ir spējīgas piesaistīt profesionālus izpilddirektorus un komandas, kas ir sava amata profesionāļi, pārstāvot biedru intereses.

Nākamais sektors ir konsultāciju uzņēmumi, kas pārstāv zvērināto advokātu, interešu pārstāvības birojus vai sabiedrisko attiecību aģentūras. Piederība vienai vai otrai izcelsmes grupai, neapšaubāmi, iespaido konsultanta izvēlēto taktiku un piedāvātos risinājumus. Objektīvi spēcīgākie ir tie konsultanti, kas spēj situāciju analizēt holistiski, izvēloties atbilstošu risinājumu katrā no situācijām, izmantojot tiešās lobēšanas, juridiskās analīzes, mediju un digitālās komunikācijas instrumentus atbilstošās intensitātēs un proporcijās.

Kā trešo gribētu minēt tos, kas pārstāv sabiedrības intereses, – nevalstisko sektoru. Nevalstiskais sektors ir īpaša grupa, kas pamatā balstās uz individuālu personību pašmotivāciju, darbojoties savā jomā. Ir skaidrs, ka pamatā šīs organizācijas darbojas kopēja labuma vārdā, tomēr to darbībā arī tiek izmantotas interešu pārstāvības taktikas, kas, neapšaubāmi, padara tās par topošā regulējuma subjektiem. Šis jautājums ir raisījis virkni pretargumentu no sabiedrisko organizāciju pārstāvju puses, tomēr uzskatu, ka ir vitāli svarīgi veidot interešu pārstāvības regulējumu iespējami visaptverošu, iekļaujot arī nevalstisko sektoru regulējuma tvērumā, gluži vienkārši apzinoties ekonomisko interešu radošumu un iespējamo vēlmi izmantot regulējuma nepilnības, lai slēptu savu ietekmi uz lēmumu pieņēmējiem.

Interešu pārstāvības regulējuma izstrādes procesā ir jāiesaista pēc iespējas plašāks ieinteresēto pušu loks, kā tas ir ticis darīts līdz šim. Viedokļu dažādība mēdz kavēt likumdošanas izstrādes termiņus, tomēr nepieļauj situācijā, kurā, aizbildinoties ar viedokļu neuzklausīšanu, likumprojekts tiek noraidīts kopumā. Tas ļaus nodrošināt vienlīdzīgas dalības iespējas interešu pārstāvības nozares profesionāļiem, kas pārstāv gan uzņēmējdarbības, gan nozaru organizācijas, gan nevalstisko sektoru.

Izvērtējot starptautisko, tajā skaitā Lietuvas, pieredzi, interešu pārstāvības regulējumam ir jābalstās vairākos atslēgas principos:

  1. Regulējuma tvērums jāveido pēc iespējas plašāk, regulējuma subjektu vidū iekļaujot gan uzņēmēju un nozaru organizāciju, gan nevalstiskā sektora, gan uzņēmumu interešu pārstāvjus, gan arī individuālus interešu pārstāvjus, tajā skaitā zvērinātus advokātus, kas klientus pārstāv komunikācijā ar likumdevēju un izpildvaru.
  2. Ja interešu pārstāvju reģistrā, lai izsekotu interešu pārstāvības gadījumu esamību, būs jāreģistrē savas aktivitātes vienai grupai, bet tas nebūs jādara kādai citai, pelēkā, necaurredzamā zona joprojām var palikt pievilcīga tiem, kas intereses deklarēt nevēlas un dod priekšroku aizstāvēt tās klusībā, kas būtiski kaitē regulējuma izvirzītajiem caurskatāmības mērķiem.
  3. Izvērtējot publiskā un privātā sektora iespējas, nepieciešams pēc iespējas samazināt regulējuma radīto administratīvo slogu, izmantojot gan jau esošu Saeimas un ministriju, un to pakļautības iestāžu digitālo infrastruktūru, gan adaptējot citus digitālus rīkus regulējuma piemērošanas vajadzībām. Reģistrā iekļaujamo datu iesniegšanā jāievēro vienas pieturas princips, nepieļaujot funkciju dublēšanos. Regulējumam jānosaka deleģējums atbildīgajai valsts pārvaldes iestādei, kurai tiks uzticēti datu apstrādes un reģistra uzturēšanas pienākumi.
  4. Interešu pārstāvības regulējumam ir jākalpo par pirmo soli nozares sakārtošanai un principu iedibināšanai, tajā skaitā ieviešot nozares pašregulējuma iespējas, kas pastiprinātu regulējuma pozitīvo ietekmi uz likumdošanas procesa caurskatāmību. Interešu pārstāvības regulējumam ir jāatbilst labam korporatīvās pārvaldības modelim, kā arī jābūt atbilstošam Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts statusam.


Interešu pārstāvībai ir laiks kļūt par regulētu un leģitīmu nozari, kurai ir definēti skaidri spēles noteikumi, jo tā nodrošina iespēju sabiedrībai pārstāvēt savas demokrātiskās intereses biežāk nekā reizi četros gados. Nozares profesionāļi ikdienā pārstāv klientus, biedrus un sabiedrības grupas komunikācijā ar likumdevēju un izpildvaru. Nozares profesionāļiem ir jāatbilst regulējuma prasībām un jāspēj nodrošināt pašregulācijas mehānismu pielietojumu, veidojot nozarēs ētikas kodeksu, līdzīgi kā to dara ES interešu pārstāvjus apvienojošas organizācijas, vairojot sabiedrības, valsts pārvaldes un arī klientu izpratni par korektu interešu pārstāvību.

Regulējums ir tikai pirmais solis ceļā uz sakārtotu interešu pārstāvību. Arī nozares profesionāļiem ir jāiesaistās nozares specifikas izpratnes veicināšanā, skaidrojot darba specifiku un ievērojot pašregulācijas un regulējuma uzliktās prasības. Ritenis nav jāizgudro no jauna – labāko praksi var aizgūt gan no zvērinātiem advokātiem, gan no citām profesionālajām kopienām, kas veiksmīgi veic pašregulāciju, ir izveidoti profesionālās sertifikācijas institūti, kas sakņojas jau augstākās izglītības iestādēs un sabiedrības kopējā izpratnē par nozares darbību. Interešu pārstāvības atklātības likums nav panaceja pret nozares problēmām, tas ir viens no elementiem, kas ļaus attīstīt Latvijā civilizētu un Rietumu normām atbilstošu interešu pārstāvības nozari.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

OECD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form