Nenoliedzami, liela loma tajā ir nozares pasaules lielāko uzņēmumu, piemēram, "Google", "Facebook", nedienām saistībā ar lietotāju datu privātuma pārkāpumiem, kā arī aizdomām par konkurences tiesību aizskārumu.
Tomēr šie izaicinājumi nebūt nav jauni – sabiedrības uzticības krīzei ir gājušas cauri daudzas nozares, tajā skaitā ogļu un naftas produktu ražotāji, kas savulaik kā bruņinieki spīdīgās bruņās pārstāvēja pasaules industriālo revolūciju, bet laika gaitā saskārās ar masīvām reputācijas problēmām. "Tehnoloģiju un naftas produktu nozarei ir daudz kopīga – tehnoloģiju nozare pašlaik piedzīvo to, ko naftas produktu uzņēmumi izdzīvoja jau pirms vairākiem desmitiem gadu," konferences laikā minēja "Shell" izpilddirektors Bens van Beirdens (Ben van Beurden).
Tomēr jāatzīst, ka, balstoties tikai uz vēsturiskām dogmām, nav iespējama turpmāka attīstība. Pēc "J.P. Morgan Asset Management" datiem1, pateicoties mākslīgā intelekta un automatizācijas rīku izmantošanai, palielinoties kopējam produktivitātes līmenim, attīstīto valstu IKP saņemtu papildu 1,5% ikgada izaugsmes potenciālu. Ir skaidri redzams, ka tehnoloģiju izmantošana ir viena no atslēgām sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai, tajā skaitā Latvijas tautsaimniecības.
Lai to paveiktu, viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ir atbilstošas rīcībpolitikas vai vadlīniju bāzes izveide, kas sekmētu, nevis ierobežotu tehnoloģiju izmantošanu uzņēmējdarbībā. Pēc Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI)2 datiem, 2017. gadā Latvijā saglabājās zems digitālo prasmju līmenis, kas būtiski ierobežo gan uzņēmumu digitalizāciju, gan saprātīgas rīcībpolitikas izveidi tehnoloģiju jomā kopumā.
Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā savā 2018. gada nostājā attiecībā uz digitalizāciju3 atzīst, ka valdībai nepieciešams izstrādāt visaptverošu pozīciju par tās konceptuālo vīziju saistībā ar tehnoloģiju sektoru, ietverot tajā galvenās prioritātes.
Gribētos uzsvērt, ka nepieciešams attīstīt arī publiskā sektora ekspertīzi un praktiskās zināšanas tehnoloģiju un digitalizācijas jomā, kas ļautu ilgtermiņā veidot kvalitatīvu un mūsdienu reālijām atbilstošu rīcībpolitiku nozares pārdomātai attīstībai. Jau tagad sabiedrība ir vairāku jautājumu priekšā, kuri būtu jāadresē lēmumpieņēmējiem, piemēram, sadarbīgā ekonomika, blokķēdes risinājumi, mākslīgais intelekts un citi. Daļēji tas tiek darīts, tomēr, ņemot vērā visaptverošas nozares rīcībpolitikas trūkumu, ir grūti sagaidīt ilgtspējīgu rezultātu.
Eiropas Komisijas komisāre konkurences jautājumos Margrēte Vestagere savā runā vienā no "Web Summit" dienām minēja, ka "inovācijas, ko mēs vēlamies, nav tās, kas darbojas ārpus noteikumiem, bet gan tās, kas padara mūsu dzīvi labāku".
Neapšaubāmi, līdzīgi kā iepriekšējos mūsu sabiedrības vēstures posmos, arī "industriālā revolūcija 4.0" nesīs daudzus izaicinājumus gan uzņēmējiem, gan lēmumpieņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā. Tomēr atbilstošu risinājumu radīšana ir iespējama, tikai uzņēmumiem un valsts pārvaldei strādājot sazobē, skaidrojot notiekošo plašākai sabiedrībai, jo, neapšaubāmi, atbildīga un atklāta komunikācija ar rīcībpolitikas veidotājiem un nozares uzraugiem ir ilgtspējīga un nobrieduša tehnoloģiju uzņēmuma pazīme.
1 "The impact of technology on long-term potential economic growth": https://ej.uz/zfmk
2 "Digital Economy and Society Index 2017, Latvia": https://ej.uz/gs7x
3 "FICIL nostāja attiecībā uz digitalizāciju": https://ej.uz/uehw
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
