Foto: Publicitātes foto
Jau pirms kāda laika finanšu ziņas (atkal) kļuva bezjēdzīgas un tikai mulsināja lasītājus – "Tirgi aug, pateicoties Covid-19 saslimšanas gadījumu samazinājumam Eiropā", "Tirgi krīt, pārdomājot pandēmijas palēnināšanās signālus". Un tā tālāk, un tā joprojām. Tas, kas tirgiem tiešām patīk, ir jaunā Federālās rezervju sistēmas iterācija par tēmu – "put" opcijas. Šī gada 9. aprīlī ASV centrālā banka nāca klajā ar jaunāko palīdzības ideju – tagad tā ar saražoto naudu pirks arī augsta riska obligācijas. Bijusī Federālās rezervju sistēmas vadītāja Džaneta Luīze Jelena (Janet Louise Yellen) izteicās, ka arī centrālajai bankai vajadzētu atļaut pirkt akcijas. Kāpēc gan ne? Kur tad vēl likt visu šo naudas masu?

Patiesību sakot, te mans raksts arī varētu beigties. Finanšu tirgi ir tik tālu no reālās ekonomikas un prognozēm, turoties tikai uz cerībām un, protams, centrālo banku intervencēm, ka kaut ko analizēt un prognozēt vairs nav īsti korekti. Īstenībā visa tirgus situācija ir kļuvusi apbrīnojami viegli izprotama – tuvākajās pāris nedēļās mēs uzzināsim atbildi uz jautājumu, vai finanšu tirgiem vēl vispār ir un būs kaut kāda praktiska jēga.

Federālās rezervju sistēmas "palīdzības" temps un veidi acīmredzami ir sadalījuši tirgus dalībniekus divās frontēs. Centrālajai bankai ir piekritēji, kuri norāda uz valdību inertumu un lēnu lēmumu pieņemšanu, tāpēc radikāla rīcība šādos laikos ir vajadzīga, lai nepieļautu deflācijas spirāli un ātri palīdzētu ekonomikai ar finanšu tirgus starpniecību.

Laimīgi ir arī jauno finanšu teoriju piekritēji, jo tiem beidzot radusies iespēja vērot, kā daži no teoriju elementiem strādās reālajā dzīvē. Savukārt Federālās rezervju sistēmas oponenti uzskata, ka iepriekš minētās darbības ir mēģinājums labot agrākās kļūdas ar arvien lielākām tāda paša tipa kļūdām.

Šī apgalvojuma piekritēji mēģina iztēloties, kā Federālā rezervju sistēma ņems naudas masu "ārā no tirgus", ja šīs darbības novedīs pie nekontrolētas inflācijas recesijas laikā, korekti norādot, ka šāda veida centrālās bankas palīdzība var novest pat pie pilnīga kapitālisma sabrukuma. Un tas būtu bezjēdzīgi, jo finanšu tirgus tik un tā sabruktu līdz ar ekonomiku.

Kāpēc klusē valdības? Tām šobrīd ir gana daudz problēmu un vēl kādu laiku būs, ar ko nodarboties. Vienalga, kāda valstī ir pārvaldības forma – demokrātiska, autoritatīva, monarhiska –, visiem būs vienreizēja iespēja norakstīt visas kļūdas un grēkus uz vīrusu, Pasaules Veselības organizāciju vai ķīniešu virtuves īpatnībām, pie reizes pieklusinot liberālo (vai jebkuru citu, izņemot droši vien radikālo) opozīciju.

Pēc tam gan, uzsitot sev pa plecu, varēs stāstīt, ka mēs visi kopējā cīņā pārvarējām šo krīzi, kurai, pēc Starptautiskā Valūtas fonda viedokļa, būs vislielākās ekonomiskās sekas kopš Lielās depresijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!