VSIA 'Piejūras slimnīca' Psihiatriskās klīnikas darbinieku kolektīva vēstule
Foto: LETA

VSIA "Piejūras slimnīca" Psihiatriskās klīnikas darbinieki ir satraukti par masu medijos izskanējušo informāciju sakarā ar paredzamo slimnīcas reorganizāciju, proti, Psihiatriskās klīnikas pievienošanu VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"".

Tā kā šis nav pirmais gadījums, kad mūsu iestādē tiek veiktas reorganizācijas, kā arī izteikti dažādi iespējamie risinājumi, esam patiešām noraizējušies gan par iestādes, gan paši savu, gan arī mūsu pacientu nākotni un galvenais – par iespēju pacientiem ārstēties, bet darbiniekiem bez liekiem satraukumiem veikt savu darbu.

Mums nesaprotami ir tas, ka ziņas par plānoto apvienošanos mūsu klīnikas darbiniekiem nākas uzzināt no televīzijas, un ka līdz šim nav saņemts neviens oficiāls slimnīcai adresēts dokuments par reorganizācijas procesu, vien no slimnīcas valdes saņemta mutiska informācija, ka Veselības ministrijas plāno VSIA "Piejūras slimnīca" Psihiatrisko klīniku pievienot VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"", kas atrodas Jelgavā, t.i., 182 km attālumā.

Slimnīcas kolektīvam nekādi nav saprotams šādas pievienošanas pamatojums, ja ar to domāts risināt, piemēram, mediķu trūkumu, kas tika minēts kā viens no reorganizācijas iemesliem. Abas slimnīcas atrodas lielā attālumā viena no otras, kas nenodrošina personāla pārvietošanās iespēju starp abām iestādēm. Ne slimnīcas personāls, ne administrācija nav saņēmuši skaidrojumus, aprēķinus vai kādu citu pamatojumu šādai reorganizācijai un apšauba tās ieguvumus. Ārstu psihiatru un bērnu psihiatru trūkums ir vērojams visā valstī un tas prasa nacionāla līmeņa veselības aprūpes un izglītības sistēmas izmaiņas, nevis sasteigtu un nepārdomātu risinājumu īstenošanu, kas šo problēmu neatrisinās. Turklāt, jāatzīmē, ka, atšķirībā no VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" (spriežot pēc vakanču saraksta slimnīcas mājas lapā), VSIA "Piejūras slimnīca" Psihiatriskajā klīnikā netrūkst ne vidējais (māsas), ne jaunākais (māsu palīgi) medicīniskais personāls.

No abu slimnīcu mājaslapās publiskotās informācijas redzams, ka VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" ilgtermiņa un īstermiņa kredītsaistības (aizņēmumi no kredītiestādēm) uz 31.12.2018. ir attiecīgi 8 986 964,00 eiro un 427 951,00 eiro. Turpretim VSIA "Piejūras slimnīca" ilgtermiņa un īstermiņa kredītsaistības (aizņēmumi no kredītiestādēm) uz 31.12.2018. ir attiecīgi 12 211,00 eiro un 7 531,00 eiro, ar tendenci samazināties 2019. gada pirmajā pusgadā (12 211,00 eiro un 3 782 eiro). Tātad VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"", kopējās kredītsaistības ir 477 reižu lielākas nekā VSIA "Piejūras slimnīca" parādsaistības. Arī abu iestāžu pašu kapitāli ievērojami atšķiras - VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" tas ir 2 955 064,00 eiro, bet VSIA "Piejūras slimnīca" tas ir 8 410 746, 00 eiro uz 31.12.2018. Tādējādi var secināt, ka VSIA "Piejūras slimnīca" patreiz ir ievērojami labākā finansiālajā situācijā nekā VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"". Zināms, ka VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" ir 8 stundu, bet VSIA "Piejūras slimnīca" Psihiatriskajā klīnikā 7 stundu darba diena, kas, apvienojot iestādes, padarīs personāla atalgojuma stundas likmi mazāku, tādējādi pasliktinot strādājošo darba nosacījumus.

Psihiatriskās klīnikas infrastruktūra ir labiekārtota (veikti remonti, siltumefektivitātes uzlabošanas un citi pasākumi), neradot papildus parādsaistības iestādei, kas VSIA "Piejūras slimnīca" situāciju atšķir no VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" objektīvās realitātes, kur labiekārtošana veikta uz valsts garantētā kredīta rēķina. Psihiatriskā klīnika ir uz attīstību vērsta mūsdienīga ārstniecības iestāde, kas strādā pēc labākajiem Rietumeiropas paraugiem. Turklāt tā ir vienīgā valsts psihiatriskās aprūpes iestāde Kurzemē, kas ik gadu nodrošina stacionāro un ambulatoro psihiatrisko aprūpi un rehabilitāciju 243 000 Kurzemes iedzīvotājiem (CSP dati uz 01.01.2019.). 2018. gadā mūsu klīnikā stacionāru palīdzību saņēmuši 1202 (t.sk. 1097 neatliekami, akūti stacionēti) pacienti ar psihiskās veselības traucējumiem. Ambulatoro apmeklējumu skaits VSIA "Piejūras slimnīca" Psihiatriskajā klīnikā 2018. gadā bija 16 013. Stacionāro gultasdienu skaits klīnikā 2018. gadā - 36 069 dienas, bet dienas stacionāra gultas dienu skaits - 21 393 dienas.

Turklāt, lai turpinātu uzlabot, attīstīt un papildināt jau esošās ārstniecības, aprūpes un rehabilitācijas iespējas, mums ir padomā piedāvāt jaunus pakalpojumus, kas varētu īstenoties, atbrīvojoties telpām, ja onkoloģisko palīdzību pārvirzītu uz SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", kā tas iecerēts. Mūsu klīnikai ir papildus attīstības iespējas, nodrošinot tik nepieciešamo psihogerontoloģisko aprūpi, krīžu un neirožu ārstēšanu, kā arī ilgalaicīgas sociālās aprūpes, reahabilitācijas un deinstitucionalizācijas pakalpojumus, kas gan Liepājā, gan visā Kurzemes reģionā ir ļoti pieprasīti. VSIA "Piejūras slimnīca" Psihiatriskajā klīnikā strādā 147 darbinieki, kas sistemātiski paaugstina savu kvalifikāciju, t. sk., iegūstot papildus izglītību. 2018. gadā māsu palīgu izglītību ieguvuši 11 iestādes sanitāri un 4 māsas ieguvušas bakalaura grādu medicīnā, kā arī iegūts 1 maģistra grāds veselības vadības programmā Rīgas Stradiņa universitātē. Šogad Rīgas Stradiņa universitātes māszinību maģistrantūras programmā studijas uzsākušas 5 garīgās veselības aprūpes māsas, bet māsu palīga profesiju apgūst un atjauno vēl 9 klīnikas sanitāri. No 2018. gada sākuma līdz 30.10.2019., pateicoties Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānam 2019. – 2020. g. un tam sekojošajam finansējuma pieaugumam, klīnikā pieņemti 29 jauni darbinieki, vairākums – psihiatriskās rehabilitācijas nodrošināšanai (t. sk. 2 ārsti – psihiatri). Klīnikā tiek realizēts pārrobežu projekts psihiatriskās rehabilitācijas attīstībai. Vēl viens šāda veida projekta pieteikums ir iesniegts konkursam. Tādējādi varētu turpināt psihiatriskās rehabilitācijas turpmāko attīstību un klīnikas infrastruktūras uzlabošanu. Vēlreiz vēlamies uzsvērt, ka visā VSIA "Piejūras slimnīca" pastāvēšanas laikā (kopš 2005. gada) slimnīca ir godprātīgi un efektīvi pārvaldīta un strādājusi ar pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem, bez parādsaistībām, tādēļ pievienošanu kapitālsabiedrībai ar ievērojamu parādsaistību slogu uzskatām par apdraudējumu klīnikas turpmākajai pastāvēšanai ar sekojošu personāla situācijas pasliktināšanos un nopietnu apdraudējumu psihiatriskās palīdzības nodrošināšanai Kurzemes reģiona iedzīvotājiem.

Runājot par visu iepriekš pieminēto, gribam atzīmēt arī to, ka, kā liecina dažādi pētījumi, mūsdienu sabiedrībā aizvien palielinās to cilvēku skaits, kam nepieciešams ārstēt dažāda veida psihiskās veselības traucējumus. Gribam mēs to vai ne, bet šādu virzību diktē mūslaiku straujais un dinamiskais dzīvesveids, kā arī citi faktori. Tāpēc mūsu kā mediķu un aprūpes speciālistu pienākums ir gādāt, lai cilvēkiem šī palīdzība – vienalga: ambulatorā vai stacionārā – būtu saņemama maksimāli tuvu dzīvesvietai, drošā vidē un labos apstākļos. Atsaucoties uz veselības aprūpes kvalitātes programmas pamatnostādnēm, pacienta drošība un apmierinātība ir vieni no galvenajiem veselības aprūpes kvalitātes kritērijiem. Un mūsu kolektīvs šos kritērijus spēj nodrošināt.

Source

Tags

Rīgas Stradiņa universitāte Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form