Zane Akmene: Ja es būtu 'skolēns 2' jeb attālināto mācību plāns nemotivētiem skolēniem
Foto: Privātais arhīvs

Sākot attālināto mācīšanos, viens no "Iespējamās misijas" kolēģiem, vēstures un politikas skolotājs Ventspilī Oskars Kaulēns, publicēja savu "špikeri" par to, kā viņš rīkotos kā skolēns, ja viņam būtu jāsāk attālināti mācīties. Tas ir brīnišķīgs plāns, un daudzi ar to dalījās. Tomēr man, lasot Oskara plānu, tas galīgi nelikās saistošs, bet ilgi nevarēju saprast, kāpēc. Tagad, pēc trijām nedēļām, virtuāli dzenoties pakaļ skolēniem, kuri attālinātajam mācību procesam nepieslēdzas, es beidzot saprotu. Oskaram bija labi padomi labiem skolēniem: ko labi skolēni darītu, kādus lēmumus pieņemtu un kā risinātu problēmas, attālināti mācoties.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Svarīgi piebilst, ka ar labiem skolēniem es nedomāju gudrus bērnus, te es domāju motivētus skolēnus.

Es nebiju labs skolēns. Nu labi, varbūt sākumskolā biju, bet no pamatskolas līdz pat augstskolai man skola nepatika un negāju uz to ar prieku. Kad gāju uz stundām, sekoju līdzi tam, kas tajās notika, un parasti ar to pietika, lai es iegūtu apmierinošus vērtējumus pārbaudes darbos. Bet skolā es biju maz, reti gāju uz stundām, nepildīju mājas darbus un runāju pretī skolotājām. Atzīstos, ja tagad būtu skolēns, visticamāk, vecākiem mājās izliktos, ka mācos, bet skolotāji mani nebūtu tuvumā manījuši savām tiešsaistes stundām vai patstāvīgajiem darbiem. Attālinātajā procesā vairs nepietiek ar to, ka fiziski atvelcies uz stundām, man būtu jāizdara lēmums – mācīties.

Un mani kā slikta skolēna padomi par to, ko es darītu un kā mācītos attālināti, ir citādi nekā Oskaram.

1. Es sāktu ar to, kas man liekas interesants. Es nevarēju mācīties to, kas man likās nejēdzīgs, darīt darīšanas pēc. Atzīmes man bija tikai cipari, kam nebija nekādas vērtības, tāpēc vienīgais, kas mani varēja motivēt mācīties, bija interese.

2. Pārējos priekšmetos es droši vien saprastu, kas ir minimums, ko no manis prasa, un kādas būs sekas, ja es kaut ko neizdarīšu. Ir stulbi palikt uz otru gadu devītajā klasē kaut kāda maza darbiņa dēļ. Tāpēc es saprastu, kas ir minimums, kas man ir jāizdara, un kā "Google" var man palīdzēt to izdarīt.

3. Kā sliktam skolēnam man nebija labas attiecības ar skolotājiem. Man būtu ļoti grūti uzrakstīt skolotājam e-pasta vēstuli, kur nu vēl pajautāt palīdzību čatā vai piezvanīt. Es biju pārliecināta, ka skolotājiem riebjos un tāpēc viņi man negribēs palīdzēt. Tagad kā skolotāja varu teikt, ka no priekiem lecu gaisā, kad kāds skolēns man uzraksta. Īpaši, ja tas ir skolēns, ar kuru mums klātienē nav izveidojušās labas attiecības. Prieks, ka viņš ir iesaistījies. Bet, ja tev joprojām negribas komunicēt ar skolotājiem, pajautā klases biedriem.

4. Galvenais, kas man kā sliktam skolēnam jāsaprot, attālināti mācoties, ir tas, ka nemācos nevienam citam kā vienīgi sev. Tas, ko, kā un vai es mācos, ietekmēs tikai un vienīgi mani un manu dzīvi. Man ir tiesības izvēlēties nemācīties, bet tad es rēķinos ar sekām. Mana izglītība ir mana atbildība.

Mans vīrs bija priekšzīmīgs skolēns. Viņš vienmēr bija skolā, pildīja visus uzdevumus un pildīja tos pareizi. Tagad, kad sarunājamies, viņš bieži zina lietas, kuras es nezinu. Es attaisnojos un smejoties saku, ka tajā dienā, kad to mācīja, nebiju skolā. Un lielākajā daļā gadījumu tā droši vien ir patiesība. Bastojot esmu vēsturē izlaidusi veselus gadsimtus! Bet šobrīd šis attaisnojums der tikai man un manam vīram jokojot. Ar to nevaru attaisnoties darbā, ja kaut ko nezinu.

Taču ne zināšanu, ko neieguvu, šobrīd visvairāk pietrūkst manā dzīvē. Jā, reti kurā profesijā ir vajadzīgas detalizētas zināšanas par konkrētiem vēstures notikumiem, augu un dzīvnieku sugu klasifikāciju vai elektromagnētiskajiem viļņiem. Vismaz pagaidām esmu diezgan veiksmīgi tikusi cauri dzīvei, to arī nezinot. Visvairāk pietrūkst prasmju, kuras neapguvu. Man bija grūti studēt, kur nu vēl pabeigt augstskolu, jo tam nepietika tikai ar to, ka ierados uz lekcijām. Bija jāspēj pašvadīti mācīties, iesniegt darbus, ievērot termiņus, bet līdz tam vidusskolā nebiju pildījusi gandrīz nevienu mājas darbu. Bija grūti pirmajos darbos, kad no uzskata, ka pieaugušie ir muļķi, bija jāpārslēdzas uz sadarbību ar viņiem. Bija grūti laikā ierasties darbā, izpildīt vienošanās, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem. Tās bija prasmes, kuras varēju iemācīties skolā, bet neiemācījos. Kad jau kā jauns pieaugušais to saproti, jūti kaunu, jo neviens jau nezina, ka tajā dienā, kad mācīja termiņu ievērošanu, manis nebija skolā.

Tie no jums, kas arī ir slikti skolēni, pēc desmit gadiem teiks, ka kaut ko nezina vai neprot tāpēc, ka tas bija jāmācās attālināti. Tas nevienam par attaisnojumu nederēs.

5. Ja neredzi jēgu tajā, ko mācies skolā, tad šobrīd ir pieejamas neskaitāmas iespējas mācīties kaut ko citu vai citādi. Tiešsaistē par brīvu var attīstīt dažādas intereses: pētīt NASA attēlus, mācīties programmēt datorspēles, spēlēt ukuleli, rakstīt filmu scenārijus. Ja vēl nezini, kas patīk, pildi testus, meklē, pamēģini visu pēc kārtas. Iespējams, mācoties lietas, kas tev patīk, no slikta skolēna kļūsi par labu.

Visticamāk, šo mācību gadu noslēgsim attālināti. Mums vēl ir septiņas nedēļas vai mazāk līdz vērtējumu saņemšanai. Vēl visu var labot. Taču nevis tāpēc, lai sekmīgi pabeigtu mācību gadu un neiedzīvotos attālinātajos vasaras darbos, bet tāpēc, ka tava izglītība ir tava atbildība. Lai attālinātā mācīšanās kļūst par tavu iespēju, nevis sliktu attaisnojumu!

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form