Foto: Publicitātes attēli
Mēs katrs savā ziņā esam stipri – gan fiziski, gan mentāli, bet reizēm, skatoties uz kādu citu, nākas atzīt – to gan es nevarētu. Un jautāt sev - no kurienes tas spēks? Projekts "Stiprini Stipros" jau trešo gadu sarūpē mums šādus piemērus, stāstot par ģimenēm, kas ilgstoši kopj tuviniekus - bez svētkiem un brīvdienām, cīnoties ar nogurumu, izmisumu, atduroties pret atbalsta mehānismu nepilnībām un līdzcilvēku distancēšanos no problēmas.

Dibinot "VUCA Communications" pirms 5 gadiem, mēs apņēmāmies atvēlēt 20% aģentūras resursu labdarības projektiem. Patiess prieks, ka arī izaicinājumiem pilnajā laikā ir izdevies paliekt uzticīgiem šim principam, turpinot pērn iesākto sadarbību ar DELFI un iestājoties par iekļaujošāku sabiedrību.

Šogad projekta tēma ir profesionālās mājas aprūpes pieejamība. Pašlaik šāds pakalpojums tiek nodrošināts tikai 86% Latvijas pašvaldību, bet arī tur, kur stiprie tuvinieki var cerēt uz palīdzību, viņu ceļā netrūkst izaicinājumu. Tikai 6 no 7 jaunajiem algotājiem aprūpētājiem neiztur pārbaudes termiņu, netiekot galā ar darba fizisko un mentālo smagumu. Savu lomu nospēlē arī salīdzinoši zemais atalgojums, tiesa, daudzām ģimenēm arī pāris eiro par atelpas stundu ir nepaceļama summa, jo "uz gultas esošā" cilvēka vajadzību dēļ viņi atsakās ne tikai no brīvā laika, bet arī iespējas pilnvērtīgi strādāt un pelnīt.

Radošā risinājuma izstrādes procesā mēs vēlējāmies atrast vienkāršu un visiem saprotamu salīdzinājumu, kas liktu aizdomāties - kas notiek ar stiprajiem, kad tiem nesaņem atelpu?
Pārdomas par ķermeņa un prāta resursu izaicināšanu ilgtermiņā aizveda mūs līdz idejai
par neredzamo maratonu, ko pieveic tūkstošiem ģimeņu visā Latvijā. Jebkurš pieaudzis cilvēks, kas nav profesionāls sportists, izdzirdot, ka jānoskrien 42125 km, apzinās, ka tam nav gatavs ne fiziski, ne emocionāli. Lai sasniegtu finišu, saņemtu medaļu, pārspētu savu rekordu, maratonisti trenējas, cīnās ar fiziskām sāpēm, tiek pāri emocionālām sienām un savam "es vairāk nevaru". Tiek plānota slodze, atelpas mirkļi, tiek strādāts, lai sasniegtu finišu ar pēc iespējas labāku rezultātu, treneriem, draugiem un ģimenei uzmundrinot visa procesa garumā.

Kļūt par tuvinieka aprūpētāju, savukārt, nevienam un nekad nebūs pašmērķis. Tā ir neparedzama un neapskaužama situācija, kurā esi te, tagad un būsi gadiem ilgi, bez cerībām uz iedvesmojošu finišu.Tāpēc arī stiprajiem tuviniekiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai blakus būtu cilvēki, kas ne tikai neļauj padoties, bet arī "izrauj" no skaudrās ikdienas un iedod atelpas brīdi. Gan tie, kas lieku reizi uzsitīs pa plecu, pasakot "būs labi", "fanošu par tevi", gan tie, kas ir apveltīti ar zināšanām, pieredzi un spēju fiziski palīdzēt.

Kā teica viena no kampaņas vēstnesēm Ieva Irbina, kas arī ir noskrējusi maratonu: "Mēs visi esam stipri tik ilgi, kamēr mums ir motivācija un kamēr mēs nejutāmies cilvēciski pamesti novārtā. Neviens no mums nevar skriet bezgalīgi. Ir jābūt tādai došanas-ņemšanas mijiedarbībai. Un līdz ko sāc tikai dot un tev nav, ko paņemt, vai tikai ņem, un tev pašam vairs nav, ko dot, tiklīdz šī ņemšana-došanas aka izsīkst, jebkurš cilvēks salūst."

Tāpēc "VUCA Communications" komanda aicina ikvienu nepalikt malā - ne tikai atbalstot projekta varoņus ar ziedojumu aprūpētāja apmaksai, bet arī vērīgāk ieskatoties savu paziņu lokā un uzdodot sev jautājumu - kas ir stiprie man apkārt un kā es varu viņus stiprināt?


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!