Digitalizējot tiesību aktu projektu izstrādi, būtiski mainīsies arī formāts, kādā tiks īstenotas sabiedrības līdzdalības iespējas. Lēmumu pieņemšanas process būs caurskatāms un kļūs efektīvāks, nodrošinot ikvienam iespēju sekot līdzi interesējošā jautājuma risināšanai. Tomēr vienlaikus, kā pirms pārmaiņām mēdz būt, rodas bažas – vai tiešām jaunais portāls neierobežos sabiedrības iesaistes iespējas?
Valsts pārvalde Latvijā pamatoti kritizēta par sabiedrības grupu neiesaistīšanu tiesību aktu izstrādes procesā un nereti par formāli īstenotām līdzdalības iespējām. Valsts kancelejas dati liecina, ka lielākoties tiesību aktu projekti pirms izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tiek ievietoti ministriju tīmekļvietnēs uz divām nedēļām un pēc termiņa noslēgšanās tiek virzīti tālākajā saskaņošanas procesā. Vēlamāk būtu apzināt mērķa grupas, kuras skars plānotās izmaiņas, un attiecīgi tās vismaz informēt par plānotajām izmaiņām un dot iespēju iesaistīties piemērotā veidā.
No formālas pieejas uz koprades procesu
Sabiedrības līdzdalības jeb iesaistes jaunākā tendence pasaulē šobrīd ir koprades pieejas izmantošana: risināmā problēma tiek definēta, izzinot iedzīvotāju vajadzības un paradumus, bet risinājumi tiek radīti nevis atrauti atbildīgajā ministrijā, bet kopīgi, dialogā ar iedzīvotājiem, kurus tie skar, ar jomas ekspertiem, pētniekiem, citām iesaistītajām publiskajām institūcijām. Līdz ar paaudžu maiņu un pastāvīgu kompetenču izkopšanu valsts pārvalde ir kļuvusi daudz atvērtāka un vairāk vērsta uz sadarbību ar sabiedrību nekā pirms dažiem gadiem. Arī turpmāk Valsts kanceleja plāno stiprināt valsts pārvaldē nodarbināto izpratni par sabiedrības iesaistes nozīmību. Jau tagad koprades procesā top vadlīnijas, kā arī tiks organizētas mācības.1
Līdzdalība tiesību aktu izstrādes procesā prasa gan specifiskas zināšanas un prasmes, gan laiku, kas iedzīvotājam var būt būtisks ierobežojums. Latvijā reti praktizē tādu metodi kā aptaujas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai, bieži līdzdalība notiek jau saistībā ar konkrētiem dokumentu projektiem. Digitālā rīka līdzdalības platformas "manabalss.lv" popularitāte liecina, ka iedzīvotāji izmanto iespēju izveidot un vākt balsis par savām iniciatīvām, tādējādi parādot attiecīgā jautājuma nozīmīgumu noteiktām sabiedrības grupām un sabiedrībā kopumā. Iedzīvotājs no valsts sagaida iespējami ātru un individuālu risinājumu savai situācijai, tāpēc iesaistīšanās tādā sarežģītā procesā, kāda ir tiesību aktu projektu izstrāde, var šķist pārāk laikietilpīga.
TAP portāls – solis uz priekšu sabiedrības līdzdalībā
Nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā situācija ir krietni atšķirīga: kaut arī Valsts kancelejai nav apkopotas statistikas, zināms, ka ir vairāk nekā 100 aktīvu organizāciju, kas savā jomā regulāri iesaistās noteikumu un likumprojektu izstrādē sadarbībā ar valsts pārvaldi un atbildīgajām ministrijām. TAP portāla priekšrocības izjutīs ne tikai šīs NVO – jaunā sistēma palīdzēs būt aktīvākām arī organizācijām, kuras līdz šim iesaistījās mazāk.
Ja vēl ne tik senā pagātnē NVO nācās cīnīties par to, lai viņu viedoklis tiktu sadzirdēts, bet galavārds tik un tā piederēja valsts pārvaldes iestādēm, šobrīd daudz lielāka nozīme ir sadarbībai un kompromisiem. Bez lietotāju vajadzību un dažādu sabiedrības grupu viedokļa izzināšanas, ko lieliski savā darbā nodrošina NVO, nav iespējams nonākt līdz jēgpilnam rezultātam, kas atbilst sabiedrības vairākuma interesēm. Pat ja NVO paustais viedoklis netiek iekļauts tiesību aktos par absolūtiem 100%, tas nenozīmē, ka likumprojekta autors neieklausās, nedzird, nereaģē, bet gan atgādina, ka jebkura tiesību akta izstrādē ir jāpanāk kompromisi un caurskatāmā procesā visiem iesaistītajiem jārod iespēja skaidrot un aizstāvēt savas intereses.
TAP portālā vienuviet būs pieejama visa ar konkrēto tiesību aktu saistītā informācija, tajā skaitā visu iesaistīto iestāžu un organizāciju sniegtie komentāri un atzinumi, kas palīdzēs izprast citu sabiedrības grupu vajadzības un efektīvāk rast kompromisus starp iesaistītajām pusēm. Jebkuram interesentam būs vieglāk uzzināt par konkrētu tiesību aktu projektu virzību un sekot tai līdzi.
Tāpat TAP portālā varēs pieteikties sanāksmēm, diskusijām un darba grupām konkrētā tiesību akta izstrādei, ja šāds formāts būs izvēlēts no projekta autora puses. Visbeidzot: TAP portālā varēs pieteikties dalībai valdības sēdēs. Digitālā transformācija lēmumu pieņemšanas procesā ir aktuāla tendence arī citur pasaulē, piemēram, Igaunijā līdzīgs portāls darbojas jau kopš 2011. gada un šobrīd tiek pilnveidots par koprades platformu. Valsts kancelejas piedāvātais TAP portāls ir novitāte, kam atzinību velta gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD, gan Eiropas Padomes Pretkorupcijas valstu grupa jeb GRECO, kas TAP portālu vērtē kā atvērtas un godprātīgas valsts pārvaldības rīku.
Jaunajā TAP portālā dalībai sanāksmēs, komentāru paušanai un risku identificēšanai varēs pieteikties jebkura NVO, tādējādi krietni paplašinot iesaistes iespējas un neizvirzot kādu no organizācijām kā pārāku pār citām. Protams, ir viegli strādāt ar zināmiem partneriem, tomēr jaunu spēlētāju iesaiste var krietni uzlabot sadarbības procesu, veicinot viedokļu dažādību, kā arī no atšķirīga skatpunkta ļaujot saskatīt līdz šim nepamanītus riskus un jaunas, labas idejas.
Vēl viens solis valsts pārvaldes procesu digitalizācijā
Covid-19 laika pāreja uz attālināto darbu un elektroniska dokumentu aprite, pirmkārt, ir nostiprinājusi pārliecību, ka nepieciešamība pēc TAP portāla kļuvusi akūta, otrkārt, vairojusi visu pušu lietotāju prasmes, treškārt, paver jaunas līdzdalības iespējas. Attālināta komentāru sniegšana vai pievienošanās sapulcēm, kas tagad ir kļuvusi par normālu ikdienu, ļauj daudz efektīvāk iesaistīties tiesību aktu izstrādē reģionālajām NVO, kurām citkārt būtu vajadzīgs daudz brīva laika un papildu resursu, lai brauktu, piemēram, uz Rīgu un paustu savu viedokli klātienē. Tas ļauj arī pašām NVO vairāk sadarboties savā starpā un apspriešanai piedāvāt nozarē jau pārrunātus priekšlikumus. Pieprasījums pēc lietošanā ērtiem digitālajiem risinājumiem ir devis iespēju attīstīt arī valsts pārvaldes digitālās prasmes un attālināto formātu klāstu, ko pielietot ikdienas darbā. Tāpēc es patiešām ceru, ka jaunais TAP portāls ir vēl viens solis tuvāk vienotai pilsoniskās sabiedrības un valsts pārvaldes izpratnei par tiesību aktu izstrādi kā koprades procesu.
Protams, mēs ar kolēģiem Valsts kancelejā apzināmies pārejas perioda nozīmību – kā jebkura jauna lieta, arī TAP portāls būs jāapgūst, jāiemācās to lietot, jāsaprot, kā tas darbosies un kādas iespējas sniegs. Tas prasa zināmu atvērtību un domāšanas elastīgumu, taču esmu pārliecināta, ka, uzsākot lietot TAP portālu, NVO novērtēs attīstības ceļu, ko sabiedrības interesēs izvēlējusies valsts pārvalde.
1 Vadlīnijas un mācības top iniciatīvas "Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei" ietvaros. Tās īstenošana 49 997 EUR apmērā tiek atbalstīta Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas granta 2014–2021. gadam Divpusējās sadarbības fonda ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
