Taču šim projektam, līdzīgi kā jebkuram citam, ir konkrēti mērķi, sākums un noslēgums, konkrēti paveicamie darbi valdības dotā mandāta, pieejamo resursu un laika ietvara robežās. Projektā netiek veidota rīcībpolitika Latvijā jeb Latvijas izglītības politika, tas nelemj par to, ko dara vai nedara Izglītības un zinātnes ministrija, valdība, Saeima. Projektā paveiktajam mācību satura un pieejas pilnveidē – (1) pārskatītajiem izglītības standartiem, (2) mācību priekšmetu programmu un mācību materiālu paraugiem, (3) daļas skolotāju profesionālajai pilnveidei – būtu vajadzējis būt tikai daļai no valdībā un IZM mērķtiecīgi un saskaņoti īstenotas politikas par pārmaiņām skolās un pirmsskolās. Turpinot tiražēt vēstījumu par to, ka skolotāju pārslodzes galvenais iemesls ir pilnveidotais mācību saturs, kā arī to, ka pilnveidotā mācību satura īstenošana nav iespējama, kamēr katram skolotājam priekšā nav jauna mācību grāmata, kuru projektam it kā pienācās uzrakstīt (lai gan tā nav), mēs ne tikai nerisinām problēmas pēc būtības, bet arī sabotējam pašu izvirzīto sākotnējo mērķi. Diemžēl lielākie zaudētāji ir Latvijas bērni un jaunieši, kuriem pieaugšanas laiks skolā ir vienu reizi dzīvē.
Aicinu nepazaudēt bērnu nākotni politiskās spēlēs, bet izvērtēt patiesos problēmjautājumus un spēka pielikšanas punktus sekmīgai Latvijas izglītības transformācijai.
Sākšu ar to, ka nevaru piekrist politiķu publiskajā telpā paustajam redzējumam, ka:
Skola2030 ir tikai pašpietiekama (ar nacionālo rīcībpolitiku nesaistīta) laba ideja bez seguma;
skolotājiem nav informācijas par to, kas viņiem jāievieš un ko jaunais mācību saturs nozīmē;
VISC īstenotais ESF projekts "Kompetenču pieeja mācību saturā" nav izstrādājis mācību līdzekļus, kurus projektam tā mandāta ietvaros būtu bijis jāizstrādā;
skolas nevar īstenot pilnveidoto mācību saturu, jo pedagogiem nav mācību līdzekļu.
Turpmāk – kādi, manuprāt, ir lielākie izaicinājumi izglītībā Latvijā.
Konsekventas rīcībpolitikas neesamība
Uzsvēršu – projekta pilnvarojums bija pilnveidot mācību saturu un pieeju, kā arī atbalstīt tā īstenošanas uzsākšanu. Tas noteikti nav pietiekami sekmīgai izglītības satura maiņai kā valstiskam politiskam mērķim, kam nepieciešami paralēli, saskaņoti un konsekventi lēmumi un darbības. Turpat septiņus gadus projekts īstenots nepietiekamas vai pretrunīgas rīcībpolitikas apstākļos, apstākļos, kad lēmumi bieži tiek pieņemti, neizsverot to ietekmi vai īstenošanu.
Daži piemēri. Gadu pēc pilnveidotā mācību satura ietvara radīšanas Saeima neapstiprināja valdības plānotās izmaiņas Vispārējās izglītības likumā par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma – projektam tas nozīmēja neplānotu visa mācību satura pārskatīšanu un tā papildināšanu par vienu mācību gadu; lai arī projektā tika izstrādāti 27 jauni valsts pārbaudes darbi un pirmie vidusskolēni, kas mācījušies pēc jaunā satura, vēl nav pabeiguši skolu, steigšus tiek pieņemts lēmums ieviest jaunu, papildu obligāto eksāmenu dabaszinībās vai kādā no dabaszinātņu priekšmetiem; projekta dzīves laikā divreiz mainīts politiskais uzstādījums par latviešu mācībvalodu skolās; lai arī projekta ietvaros par to esmu runājusi kopš pirmās dienas, nav izveidoti un ieviesti atbilstoši skolotāju darba samaksas principi, kas paredz pietiekamu sagatavošanās un kopīgas plānošanas laiku mācībām; skolām ir ierobežotas iespējas ilgtermiņā plānot un iegādāties jau pieejamos digitālos un drukātos mācību resursus; nozīmīgs skaits vidusskolu nevar pilnvērtīgi īstenot standartā ietverto vidusskolas modeli mazā skolēnu skaita un materiālā nodrošinājuma dēļ; skolām ir grūtības piesaistīt pedagogus, sevišķi jaunajos un ar dabaszinātnēm, matemātiku un tehnoloģijām saistītajos mācību priekšmetos, kuriem pilnveidotajā mācību saturā pievērsta pastiprināta uzmanība; politisko vētru (sa)plosītajā resorā ir vāja savstarpējā koordinācija nepieciešamo izmaiņu virzīšanai un īstenošanai departamentu un pārraudzības iestāžu līmenī u. tml.
Saprotami, ka nesenās reģionālās reformas rezultātā pašvaldībām nav pietiekamas kapacitātes nodrošināt metodisko atbalstu un veidot digitālo infrastruktūru savām izglītības iestādēm jau pieejamo resursu pilnvērtīgai izmantošanai.
Neviens no šeit uzskaitītajiem nav bijis un nav projekta ietvara un mandāta jautājums.
Mērķtiecīgu redzējumu par izglītību (rīcībpolitiku) aizstājam ar projektu pieeju bez ilgtermiņa domāšanas
Mēs gadiem ilgi esam izglītības rīcībpolitikas veidošanā un īstenošanā paļāvušies uz atsevišķiem, terminētiem, projektiem, kur, tāpat kā šajā ESF projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" gadījumā, katrs nākamais no projektiem sākas burtiski tukšā telpā. Bieži – ar gaidām rīt uz pusdienlaiku atnest kvalitatīvi citādu redzējumu, gatavus ekspertus, pasaules klases materiālus. Šādiem risinājumiem nav ilgtspējas – mēs izniekojam resursus – ieguldījumu cilvēkos, zināšanās tajā skaitā, atsakāmies no pēctecības.
Konkrēti šim projektam tukšā birojā viena gada laikā bija jāpārskata un daudzos gadījumos jārada jauns mācību saturs 16 bērna vispārējās izglītības gadiem 20 mācību priekšmetos. Pirmo divu mēnešu laikā bija jāatrod, jāatlasa un jāpieņem darbā 250 darbinieku – skolotāju, mācībspēku. Turklāt tobrīd ir mācību gada vidus – skolotāji vairumā gadījumu uz pilnu laiku nodarbināti savās izglītības iestādēs. Tāpat projekts no nulles kļūst par reālu izdevniecību – lai izstrādātu un sagatavotu publicēšanai 65 mācību priekšmetu programmu paraugus, mācību līdzekļu paraugus vairāk nekā 1000 tematiem vispārējā izglītībā, gada laikā jāuzsāk milzīga apjoma materiālu izvērtēšana, tekstapstrāde, ilustrēšana, autortiesību jautājumu risināšana vienlaikus visās mācību jomās, turklāt tas jāpaveic, ievērojot Publiskā iepirkuma likuma prasības. Projekta darbinieki pastāvīgi tika iesaistīti normatīvo aktu izstrādē, politisko informācijas pieprasījumu apmierināšanā; materiālu pārstrādē dažādos formātos atbilstoši konkrēto ministru vēlmēm. Septiņu projekta darbības gadu laikā mācību satura izstrādē un ieviešanā bijuši iesaistīti vairāk nekā septiņi simti izglītības darbinieku. Šie cilvēki projekta laikā arī būtiski profesionāli pilnveidojušies savu uzdevumu veikšanai, piemēram, Kembridžas universitātes kursos valsts pārbaudes darbu izstrādei. Šī jaudīgā cilvēku resursa efektīva tālāka izmantošana netiek plānota.
Hierarhiska organizācijas kultūra
Patstāvīgi domājošs, radošs un sabiedriski aktīvs Latvijas patriots nevar būt rezultāts skolām, kas ilgstoši dzīvojušas represīvā sistēmā. Strādājot ar pilotskolām, skolu vadības komandām un visu mācību jomu skolotājiem, saskārāmies ar nedrošību, gaidām pēc pareizajām atbildēm, bieži vien – ar sadarbības trūkumu pat skolas līmenī, arī burta kalpību. Lai izsvērti lēmumi bērna labākajās interesēs tiktu pieņemti viszemākajā iespējamajā līmenī, jārada apstākļi, kuros skolu vadības komandas un skolotāji uzņemas pilnu atbildību par savu darbu un lēmumiem. Lai tas notiktu, jāmainās veidam, kā vērtējam skolu kvalitāti, un jāmainās pieejai, kā darbojas uzraugošās institūcijas – pašvaldības, Izglītības kvalitātes valsts dienests un citi. Ierastie komandu un kontroles mehānismi, pareizo atbilžu norādīšana un to gaidīšana visos līmeņos šos mērķus nepalīdzēs sasniegt.
Pirmie trīs pilnveidotā mācību satura ieviešanas gadi skolās notika pandēmijas laikā un ietekmē. Nevajadzētu to nenovērtēt. Pārslodze, emocionālā spriedze, mainīgie apstākļi ietekmēja ikvienu sabiedrībā – šie apstākļi būtiski samazināja arī skolotāju iespējas iedziļināties, sarunāties, kopīgi plānot darbu, pilnvērtīgi uzsākt pilnveidotā mācību satura īstenošanu. Pandēmijas laikā arī projektam bija ierobežotas iespējas tikties ar skolotājiem klātienē, taču tieši klātiene ir ļoti nozīmīga savstarpējas uzticēšanās attiecību veidošanai. Vienlaikus, reaģējot uz ārējiem apstākļiem, projektā nedēļas laikā izstrādājām un nodrošinājām vadlīnijas izglītības iestādēm attālināto mācību īstenošanai – izmantojām jau iedibināto sinerģiju starp pedagogiem, mācību satura un IKT ekspertiem profesionālā atbalsta sniegšanai, lai skolotājiem atvieglotu darbu jaunajos apstākļos.
No otras puses, tieši pandēmija paātrināja skolu digitalizāciju, radīja pozitīvos piemērus mācību satura plānošanai skolas līmenī, izgaismoja mācību procesa pilnveidojamos aspektus – pārlieku paļaušanos uz vecāku atbalstu skolēnu mācībām apjomīgu mājas darbu formā, kā arī nepieciešamību mērķtiecīgi attīstīt skolēnu patstāvīgā darba prasmes ikdienas mācību procesā, sniegt sociāli emocionālo atbalstu, plānot risinājumus daudzveidīgām mācīšanās vajadzībām u. c. Šobrīd būtu būtiski atzīt šīs pandēmijas sekas un izmantot tās laikā gūtās mācības labākas nākotnes izglītības redzējuma veidošanai.
Kvalitatīvi mācību materiāli
Mācību satura dokumentu – izglītības standartu, mācību priekšmetu programmu paraugu, valsts pārbaudes darbu programmu, mācību līdzekļu paraugu komplektu – izstrāde projektā notikusi vienīgā iespējamā veidā, t. i., pēctecīgi, vispirms definējot plānotos sasniedzamos rezultātus skolēnam un tad plānojot ceļu, kā tos iespējams sasniegt.
Tāpat kā līdz šim tikai izglītības standarti, tajos iekļautie sasniedzamie rezultāti skolēnam triju gadu posmā (3., 6., 9. un 12. klases noslēgumā), kā arī valsts pārbaudes darbi skolotājam ir obligāti. Pārējiem materiāliem ir ieteikuma raksturs. Tāpat kā līdz šim arī turpmāk skolotājs var turpināt izmantot mācību grāmatas un daudzveidīgus citus resursus, kas jau ir skolu un skolotāju rīcībā. Tas nav ne nepareizi, ne nevēlami. Jaunie pamatizglītības un vidusskolas standarti galvenokārt ir par pieejas un akcentu maiņu mācību procesā (vidusskolā – arī par modeļa maiņu), mazākā mērā – par jaunu apgūstamo saturu, izņemot jaunos mācību priekšmetus (piemēram, teātra māksla, programmēšana).
Skola2030 ietvaros veidotie mācību līdzekļu paraugi veidoti kā starta komplekts pilnveidotā mācību satura īstenošanai, lai demonstrētu būtiskākās mācību pieejas atšķirības. Mācību procesa sekmīgai īstenošanai tāpat kā agrāk skolotājam būs nepieciešami arī citi mācību līdzekļi. Arī jaunā mācību satura apguvei skolotāji var
izmantot lielāko daļu no mācību literatūras, ko viņi izmantojuši jau iepriekš, īpaši sākumizglītībā, izvēloties atbilstošākos uzdevumus un tekstus saskaņā ar sasniedzamajiem rezultātiem. Īpaši dabaszinātņu mācību jomas un matemātikas apguvei derīgi ir visi desmit gadu garumā iepriekšējos ESF fondu projektos radītie materiāli, kas ir pieejami visās skolās. Bērni joprojām apgūst lasīt un rakstīt prasmi un matemātikas pamatzināšanas sākumizglītībā, pilnveidotais mācību saturs nav ieviesis izmaiņas alfabētā, fizikas likumos vai nošu pierakstā. Literatūrā skolēniem jālasa daiļliteratūra, dizainā un tehnoloģijās jāveido cilvēkiem derīgi izstrādājumi no dažādiem materiāliem darbnīcā u. tml. Tāpat kā līdz šim mācību literatūru – mācību grāmatas, pilnus mācību līdzekļu komplektus – pakāpeniski un saskaņā ar jaunajiem sasniedzamajiem rezultātiem izstrādā un izstrādās izdevniecības, izglītības tehnoloģiju uzņēmumi un citas organizācijas.
Skola2030 uzdevums nekad nav bijis veidot mācību grāmatas vai pilnus mācību līdzekļu komplektus. Tas ir IZM kā politikas virzītāja uzdevums "redzēt laukumu kopumā" un domāt par plašākās sistēmas izveidi un darbību, proti, kā valstī ilgtermiņā top, tiek pasūtināta un atjaunināta mācību literatūra, kāda ir pedagogu noslodze, arī brīdī, kad viņiem ir pastiprināti jāmācās un jāveic izmaiņas ikdienas praksē, kā tiek sagatavoti jaunie skolotāji, kā ilgtermiņā notiek pedagogu profesionālā pilnveide u. tml.
Ja runājam par mācību līdzekļu izstrādi, tad jāapzinās, ka projektā finansējums šī uzdevuma izpildei bija ierobežots:
finansējums projektā mācību satura izstrādei, t.i. 65 mācību priekšmetu programmu paraugu izstrādei (ieskaitot padziļināto kursu programmas) projektā bija 608 540 EUR jeb 3,6% no projekta sākotnējām un 1,96% no pašreizējām izmaksām; Izglītības standartu izstrādei projektā finansējums nebija paredzēts vispār – bija noteikts, ka tie jau ir izstrādāti no valsts budžeta līdzekļiem. Realitātē tos izstrādāja projekta ietvaros;
projekta ietvaros mācību līdzekļu izstrādei vispārējā izglītībā (pirmsskolai un skolai) paredzētais finansējums sastāda mazāk nekā 10 % (9,85%) no projekta kopējām izmaksām 46 mācību līdzekļu izstrādei, tostarp projektā plānotais finansējums 40 mācību līdzekļiem 1.–12. klašu skolēniem 15 658 mācību stundām bija 2 366 000 EUR (151 EUR vienai mācību stundai). Jāatzīmē, ka šajā summā iekļautas arī projekta administratīvās izmaksas, mācību resursu krātuves izveides un uzturēšanas izmaksas. Salīdzinājumam – krietni adekvātāks ir VISC 2022. un 2023. gadā piešķirtais finansējums ārējiem autoru kolektīviem mācību līdzekļu komplekta izstrādei Fizika I vidusskolas pamatkursam 245 mācību stundām – 405 000 EUR (bez PVN) (1653 EUR vienai mācību stundai), Bioloģija I un Ķīmija I pamatkursiem kopā 315 mācību stundām – 650 000 EUR (2063 EUR vienai mācību stundai).
Turklāt, projektā lielāko daļu mācību priekšmetu programmu paraugu un mācību līdzekļu izstrādāja Latvijas augstskolas kā projekta sadarbības partneri, tai skaitā LU, DU, LSPA, RTA, LiepU. Šo darbu augstskolu mācībspēku saturiskā vadībā galvenokārt veica darbā uz laiku pieņemtie skolotāji līdztekus darbam skolā. Augstskolu spēja saturiski un metodiski vadīt šo materiālu izstrādi nozīmīgi atšķīrās, kas liecina par nepieciešamību ilgtermiņā veidot pētniecisko un metodisko kapacitāti katrā mācību jomā. Rezultātā daļu materiālu projektam bija jāpārstrādā, pārvirzot tam citus projekta resursus.
Nenoliedzami, ka pilnveidotā mācību satura kontekstā jau sen risināmie jautājumi par kvalitatīvu mācību līdzekļu tapšanu un mācību satura nodrošinājumu ir saasinājušies. Papildus skolu nepieciešamībai strauji un lielākā apjomā atjaunināt regulārās mācību līdzekļu iegādes latviešu valodā, jāņem vērā, ka jaunā mācību satura akcenti pieprasa citādu mācību līdzekļu saturu, struktūru un formātu. Piemēram:
būtisks mērķis – digitālās prasmes, informācijpratība – nepieciešama iespēja darboties ar interaktīvām lietotnēm; strādāt ar daudzveidīgiem informācijas avotiem, to skaitā pirmavotiem, mācīties izvēlēties, izvērtēt u. tml.; apstrādāt datus, pašiem strukturēt informāciju un radīt jaunus produktus (nevis patērēt [tikai] gatavus, nemainīgus, ierobežota apjoma tekstus mācību grāmatās);
lielāks uzsvars uz skolēnu un skolotāju izvēli tematiem, kontekstiem, kas tiek izmantoti prasmju apguvei, – tas nozīmē iespēju komplektēt tekstus, uzdevumus no dažādiem avotiem un padziļinātu izziņas darbību, kuras īstenošanai skolēniem, sevišķi vecākajās klasēs un augstākā līmeņa mācību satura apguvei, svarīga pieeja kvalitatīvām datu bāzēm dažādās jomās, kas pastāvīgi tiek atjauninātas;
vairāk uzsvērts izziņas dziļums, komplekss sniegums – nepieciešami līdz šim nebijuši kompleksi uzdevumi un vērtēšanas kritēriji;
jauni izglītības mērķi – nodrošināt personalizētu, iekļaujošu izglītību katram un tehnoloģiju iespējas atbalstīt šādu pieeju, piemēram, asistīvās tehnoloģijas (to skaitā lietotnes, saskarnes, multimediāli risinājumi); tūlītēja, automatizēta atgriezeniskā saite; datu analītika; adaptīvas sistēmas – nākamais uzdevums atbilstoši skolēna sniegumam iepriekšējos uzdevumos u. tml.
Rezultātā paplašinās mācību līdzekļa definīcija no (vienas) drukātas un nemainīgas mācību grāmatas katrā mācību priekšmetā uz daudzveidīgu resursu kopumu. Izzūd dalījums starp mācību līdzekļu veidiem, saplūstot idejai par grāmatu kā informatīvu tekstu ar saistītajiem vingrinājumiem ar digitālu platformu, kuras funkcionalitāte ietver papildu mācīšanās funkcijas, piemēram, iespēju saņemt automatizētu atgriezenisko saiti, piekļūt dažādas grūtības pakāpes tekstiem un uzdevumiem u.tml. Vienīgā īstā mācību grāmata vai viena grāmata vispār vairs nav adekvāts mūsdienīga mācību procesa nodrošinājums, īpaši valstīs, uz kuru sasniegtajiem rezultātiem izglītībā mēs vēlamies tiekties.
Tādēļ pašlaik īpaši svarīgi būtu veidot sistēmiskus risinājumus mācību saturu nodrošinājumam, atbildot uz šādiem jautājumiem (šeit neapskatīšu digitalizācijas un aprīkojuma iegādes un atjaunināšanas jautājumus, kas arī ir nozīmīga daļa no mācību satura nodrošinājuma):
kādā procesā var rasties kvalitatīvi jauni, sistemātiski veidoti mācību līdzekļi? Šādu mācību līdzekļu tapšana un atjaunināšana visdrīzāk nozīmētu partnerību starp valsti, pētniekiem, izdevniecībām, skolotāju profesionālajām asociācijām, lai kompetenti un konsekventi virzītu nepieciešamo akcentu iekļaušanu no pasūtītāja puses, attīstītu autoru kolektīvu kapacitāti katrā jomā, veidotu un aprobētu materiālus ciešā sadarbībā ar praktiķiem un balstoties uz zinātniskiem principiem. Jāsakārto (jāapmaksā) ar autortiesībām aizsargāto darbu, tostarp mūsdienu Latvijas autoru darbu, izmantošana izglītības mērķiem;
kā nodrošināt skolotājiem un skolēniem ērtu un efektīvu piekļuvi mācību resursiem? Jāattīsta risinājumi (jau esošie mape.gov.lv, skolo.lv, tavaklase.lv un citi) ērtai daudzveidīgu mācību resursu atrašanai, apkopošanai, atjaunināšanai, izmantošanai mācībās, arī dažādu skolām pieejamo platformu un tehnoloģisko risinājumu savstarpējai integrācijai un datu apmaiņai. Finansējot, pasūtinot un radot jaunus materiālus, vienmēr jādomā par to "īpašniecību" un formātu (kurš atbildēs par to kvalitāti, kur tie tiks izvietoti, kas tos tālāk uzturēs, atjauninās, veidos tiem skolotājam ērtu piekļuvi darbam ar skolēniem). Jārod ērts nacionāla līmeņa risinājums skolēnu piekļuvei publisko bibliotēku tīklam, vietējas nozīmes un starptautiskajām datu bāzēm skolēnu pētniecības darbu veikšanai, kā arī oriģinālliteratūrai un daiļliteratūrai svešvalodu apguvei arī e-grāmatu formā;
kā nodrošināt nepieciešamo finansējumu skolām mācību līdzekļu iegādei? Jārod lielāks un paredzams regulārs finansējums izglītības iestādēm mācību līdzekļu iegādei un digitālo resursu abonēšanai, iespējami pārskatot kritērijus mācību nodrošinājuma iegādei no valsts un pašvaldību finansējuma digitālajā laikmetā. Tas pamudinātu arī izdevējus un izglītības tehnoloģiju kompānijas attīstīt kvalitatīvu, daudzveidīgu un plašāku materiālu un pakalpojumu piedāvājumu latviešu valodā.
Līdzšinējie vienreizīgie konkursi izdevniecībām, atsevišķiem autoru kolektīviem vai vienreizējas summas piešķiršana mācību līdzekļu iegādei skolām noteikti nav sistēmisks risinājums.
Visbeidzot, pievienoju šajā vēstulē arī pilnveidotā mācību satura un pieejas īstenošanas pārskatu – gan priekšstatam par tā atbilstību valsts stratēģiskajiem mērķiem, tā kopējo apjomu un norises gaitu, gan precizējot bieži pārprasto mandātu. Aicinu izvērtēt pieļautās kļūdas mācību satura pilnveides kā valsts nozīmes rīcībpolitikas procesā un neatkārtot tās. Tas īpaši svarīgi šobrīd, kad tiek plānotas darbības, to konteksts un finansējums nākamajam struktūrfondu periodam.
Mācību satura pilnveides mērķi, akcenti, laika ietvars un notikumu gaita
Mācību satura pilnveides nepieciešamība aktualizēta Latvijas attīstības plānošanas dokumentos – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 (LIAS, 2030) un Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam (NAP, 2014–20203). LIAS 2030 uzsvērta nepieciešamība īstenot paradigmas maiņu izglītībā. Saskaņā ar LIAS 2030 izglītībai jābūt kvalitatīvai, visa mūža garumā pieejamai un uz radošumu orientētai. Tas ļauj reaģēt uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem un ir viens no ekonomikas modeļa maiņas priekšnoteikumiem. NAP 2014–2020 ietverts rīcības virziens "Kompetenču attīstība". Arī EDSO starptautisko salīdzinošo pētījumu dati PISA mērījumos liecināja par Latvijas pamatskolu skolēnu viduvējiem rezultātiem, visai vājajiem rādītājiem kompleksu, augstāka līmeņa uzdevumu veikšanā salīdzinājumā ar lielāko daļu Eiropas valstu, kā arī pieaugošo plaisu skolēnu sniegumā starp skolām un arvien lielāku atkarību no skolēnu sociāli ekonomiskā stāvokļa. Šodien dažādās sabiedrības grupās arvien plašāk tiek akcentētas izglītības problēmas un riski ekonomikā un Latvijas izaugsmē kopumā.
Šo mērķu īstenošanai 2015. gada nogalē ar lielu kavēšanos valdība apstiprina MK noteikumus par Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.1. pasākuma "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" īstenošanu. CFLA Valsts izglītības satura centra (VISC) projektu "Kompetenču pieeja mācību saturā" (Skola2030) ar mērķi izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no pirmsskolas līdz vidusskolai, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei mūsdienās nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, apstiprina tikai 2016. gada oktobrī. Valdība apstiprinātajos MK noteikumos ir noteikusi, ka pirmsskolas izglītības pakāpē satura ieviešana jāuzsāk jau 2018. gada 1. septembrī, bet pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes pakāpeniska satura ieviešana jāuzsāk 2019. gada 1. septembrī.
Galvenais šo izglītības satura pārmaiņu mērķis ir mācību pieejas maiņa, lai skolēni spētu skolā apgūtās zināšanas un prasmes pārnest uz iepriekš neparedzētām un reālām dzīves situācijām, lai skolēnos veidotos dziļāka izpratne mācību jomā. Ar kompetenci jeb lietpratību pilnveidotā mācību satura kontekstā tiek saprasta skolēna spēja koordinēti izmantot zināšanas, prasmes, izpratni un ieradumus problēmsituācijās. Latvijas skolās
vairumā gadījumu mācīšanās pieredzi ar iedziļināšanos skolēniem sniedz ierobežoti – joprojām lielākoties dominē "es parādu, tu atkārto" mācīšanās forma, kad skolotājs klases priekšā sniedz informāciju, skolēni pilda uzdevumus, kas rosina atkārtot skolotāja ierādīto risinājumu pazīstamās situācijās.
Jēgpilnām mācībām katram skolēnam svarīgi ieviest Latvijā līdz šim neierastu praksi – skolotāju kopīgu mācību darba plānošanu un sadarbību skolas līmenī. Tas jo īpaši ir svarīgi, jo skolām tiek atvēlēta lielāka brīvība organizēt mācību darbu. Tas paver iespēju, piemēram, veidot lielākus stundu blokus mācību priekšmetos, piedāvāt skolēniem iedziļināšanās pieredzi apjomīgāku uzdevumu, projektu darbu, mācību ekskursiju veidā, integrēt vairākus mācību priekšmetus u. tml. Dažādu mācību priekšmetu skolotājiem regulāri jāsatiekas, lai kopīgi izvirzītu skolēnu mācīšanās mērķus un plānotu, kā tos sasniegt, izvērtētu skolēnu sniegumu un apspriestu nepieciešamos uzlabojumus. Skolas vadības pienākums ir domāt par šī darba organizāciju un vadību.
Ir fundamentāli jāmainās mācību pieejai no gatavu zināšanu nodošanas uz katra skolēna mērķtiecīgu iesaisti mācībās. Skolām jākļūst par mācīšanās organizācijām, kas mērķtiecīgi un prasmīgi atbalsta ikviena bērna un jaunieša personīgo izaugsmi, veido vērtībās balstītus ieradumus un vēlmi dot savu ieguldījumu sabiedrības attīstībā. Šādas izmaiņas ir iespējamas ilgstošā pēctecīgā un konsekventā pārmaiņu procesā.
Latvijas valsts izglītības standarti (pirmsskolas izglītības vadlīnijas (2018), pamatizglītības standarts (2018), vispārējās vidējās izglītības standarts (2019)) ietver gan akcentu uz skolēna spēju demonstrēt savas zināšanas darbībā (lietpratība) un vispārējās jeb caurviju prasmes, gan citādu mācību darba organizāciju, īpaši vidējās izglītības pakāpē.
Skola2030 ietvaros paveiktais
Projekta darbība notiek trīs virzienos: mācību satura izstrāde, mācību satura ieviešana, mācību satura digitalizācija (kā jauns, papildu uzdevums). Projekta pilnvarojums nav veidot Latvijas izglītības rīcībpolitiku, lai gan visu projekta laiku esam aktīvi piedāvājuši nepieciešamos risinājumus sekmīgai mācību pieejas maiņai. Turpmāk ilustratīvi minēšu dažas būtiskākās projekta aktivitātes.
Mācību satura izstrāde
Projekta gaitā skolotāju atbalstam izveidoti saskaņoti, pēctecīgi izstrādāti mācību satura dokumenti un atbalsta materiāli. Izstrādātais mācību saturs tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, mērķtiecīgi iesaistot vairāk nekā 11 000 skolotāju un saņemot 887 priekšlikumus:
mācību priekšmetu un kursu programmu paraugi (65) visos mācību priekšmetos. Jaunie mācību priekšmetu un kursu programmu paraugi, salīdzinot ar līdzšinējiem, ir detalizētāki, apjomā plašāki. Papildus tie iekļauj katra temata sasniedzamos rezultātus un detalizēti apraksta konkrētas skolēna darbības – kas viņam jādara, kāda pieredze jāiegūst, kāds skolotāja atbalsts nepieciešams, lai šo tematu apgūtu. Šie dokumenti ir būtiski garāki un sarežģītāki arī par atbilstošajiem dokumentiem citās OECD valstīs. Jaunajam mācību saturam un pieejai iedzīvojoties, tie vienkāršojami, tādējādi palielinot pedagogiem to interpretācijas iespējas;
skolotāju atbalstam izveidoti saskaņoti mācību līdzekļu paraugu komplekti pirmsskolai, visos pamatizglītības mācību priekšmetos un visos pamatkursos vidējās izglītības pakāpē – 43 mācību priekšmetos un kursos no 1. līdz 12. klasei atbilstoši visiem mācību priekšmetu programmās iekļautajiem tematiem – pavisam vairāk nekā tūkstots tematiem, kā arī digitāli mācību līdzekļi padziļinātajiem kursiem vidējās izglītības pakāpē. Šo mācību līdzekļu paraugu mērķis ir ilustrēt mācību pieejas elementus, tie izmantojami kopā ar jau esošiem mācību resursiem un mācību literatūru;
izveidoti 20 diagnosticējošie darbi, kā arī metodiskie līdzekļi;
izstrādātas programmas un eksāmenu paraugi 27 valsts pārbaudes darbiem pamata un vidējai izglītībai;
sagatavoti mācību līdzekļi bērniem ar speciālajām vajadzībām un mācīšanās traucējumiem – bērniem ar garīgiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem, bērniem ar dzirdes traucējumiem, ap 1600 mācību video Tava klase platformā nodrošināts surdotulkojums, 17 mācību grāmatas vājredzīgajiem un neredzīgajiem bērniem Braila rakstā, 15 materiāli vieglajā valodā.
Mācību satura ieviešana
Skolu un pedagogu profesionālajam atbalstam projektā īstenotas 29 pedagogu profesionālās pilnveides programmas, t. i., mācību kursi skolotājiem, kā arī klātienes un tiešsaistes semināri, konsultācijas un konferences. Faktiski mācību satura ieviešana tika uzsākta tā izstrādes laikā, jo 100 izglītības iestādēs tika veikta mācību satura aprobācija. Kopumā tika veidoti īpaši atbalsta pasākumi šo pilotskolu 1700 skolotājiem, tostarp šie skolotāji apguva 72 stundu pedagogu profesionālās pilnveides programmu. Šādas paralēlas darbības tika īstenotas tādēļ, lai pēc iespējas ātrāk paaugstinātu sabiedrības konkurētspēju, sniedzot bērniem un jauniešiem citādu izglītības pieredzi un pēctecīgi turpinot kopš Latvijas neatkarības laika uzsākto mācību pieejas maiņu. Ieviešanas pasākumu ietvaros projekts strādājis četros virzienos:
visu Latvijas skolu, arī profesionālās izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas, un pirmsskolu vadības komandas pirms pilnveidotā mācību satura īstenošanas uzsākšanas apguvuši profesionālās pilnveides kursus 54 stundu apjomā. Divreiz gadā visu projekta laiku pašvaldību izglītības jomas vadītāji piedalījušies projekta informatīvajos semināros;
nepastarpināti sadarbojoties ar 119 un vēlāk 43 pašvaldībām un atbalstot pašvaldību mācību jomu koordinatoru tīklu septiņās mācību jomās, kas tālāk savos novados veido un organizē skolotāju pieredzes apmaiņu;
strādājot ar visu jomu mācību priekšmetu skolotājiem un nodrošinot konsultācijas, seminārus, veidojot pieredzes kopas, kā arī īstenojot profesionālās pilnveides kursus;
Latviešu valodas aģentūrai izstrādājot mācību līdzekļus un īstenojot profesionālo pilnveidi, sagatavojot pedagogus pārejai uz mācībām valsts valodā. Projekta laikā 5243 pedagogi pilnveidojuši savas latviešu valodas prasmes.
Projekta ietvaros dažādās profesionālās pilnveides programmās ir mācījušies un turpina to darīt vairāk nekā 20 000 pirmsskolu un skolu skolotāju. 2022. gadā vien kopējais ieviešanas un profesionālās pilnveides pasākumu skaits sasniedza 1500, no tiem semināros, konsultācijās un konferencēs pavisam piedalījušies 27 839 pirmsskolu un skolu skolotāju. Par projekta aktualitātēm pedagogi tiek informēti projekta mājaslapā www.skola2030.lv un facebook lapā, izdoti 20 tematiski Ziņu izdevumi.
Mācību satura digitalizācija
Projektā radīta jaudīga digitāla ekosistēma, kas bez maksas pieejama ikvienai pirmsskolai un skolai mācību darba plānošanai un īstenošanai. To veido trīs platformas un tām radītais saturs:
Mācību plānošanas e-vide MAPE, kurā skolotāji var meklēt mācību procesam nepieciešamos mācību līdzekļus, kā projektā izstrādātos, tā izdevniecību un citu autoru radītos, kā arī plānot un skolas ietvaros saskaņot mācību saturu. MAPE e-vidi līdz šim izmantojuši 62 000 lietotāju;
Mācīšanās platforma skolo.lv ir virtuāla mācību platforma, kurā skolēni var piekļūt sistemātiski organizētam saturam, veikt uzdevumus, saņemt atgriezenisko saiti, sadarboties ar klasesbiedriem. Tā veidota uz atvērtā koda risinājuma Moodle bāzes, ko izmanto lielākās Latvijas un pasaules universitātes un kas ir savietojama ar skolās jau izmantotajiem e-žurnāliem un citiem digitālajiem risinājumiem. Skolo.lv platformā skolotāji var veidot savus kursus vai izmantot projekta izveidotos e-kursu paraugus visos mācību priekšmetos, tos mainot un papildinot. Šis ir otrais mācību gads kopš skolo.lv darbības uzsākšanas. Mācīšanās platformai ikdienā pieslēdzas 6000 lietotāju, un 640 izglītības iestādes un organizācijas noslēgušas līgumu par skolo.lv izmantošanu.
Tavaklase.lv platformā atrodami vairāk nekā 2600 mācību video, no tiem 1600 izstrādāti tieši projektā. Vietni ikdienā apmeklē 8500–9500 lietotāju. Tā veido būtisku digitālās ekosistēmas daļu, jo dod iespēju vienlaikus tehniski kvalitatīvi lielam skaitam lietotāju atspēlēt video materiālus mācību mērķiem.
Projektā izveidots lietotāju atbalsta dienests, kas pārvalda zvanu centru, veido video pamācības, sniedz konsultācijas. Vairāk nekā 4000 skolotāji piedalījušies profesionālās pilnveides mācībās par platformu izmantošanu. Divos gados mācības apmeklējuši Skola2030 ieviests jauninājums – 1000 izglītības tehnoloģiju mentori, lai katrā izglītības iestādē būtu vismaz viens skolotājs, kas var atbalstīt savus kolēģus tehnoloģiju izmantošanā mācībās. Atrisināta vienota autorizācija, tiek risināti platformu savietojamības jautājumi.
Šo digitālo platformu pilnveidei un tālākai uzturēšanai pirms diviem gadiem aktualizējām jautājumu par nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta vai nākamā struktūrfondu perioda resursiem. Valdība 2015. gada MK noteikumos Nr. 670 ir noteikusi, ka vēl trīs gadus pēc projekta noslēguma finanšu saņēmējam ir jānodrošina pieejamība izstrādātajiem materiāliem. Valsts ir ieguldījusi 1,14 milj. EUR šo platformu izveidē. Ja, projektam noslēdzoties šī gada beigās, platformu uzturēšanu pārtrauc, zaudētāji ir ne tikai skolas un lietotāji, bet faktiski nelietderīgi ieguldītas arī sākotnējās investīcijas. Šīs izveidotās digitālās ekosistēmas tālāka attīstība un uzturēšana ir ļoti svarīga, lai turpinātu iesākto izglītības iestāžu digitalizāciju un arvien labāk atbalstītu skolotājus.
Projektā ir īstenotas ne tikai visas tā norisē plānotās darbības, bet būtiski vairāk. Piekrītu, ka ne visi projektā tapušie mācību satura dokumenti, mācību līdzekļi vai īstenotie ieviešanas pasākumi ir pietiekami augstvērtīgi. Iespējams, neesam pietiekamā mērā un apjomā spējuši iesaistīt katru skolotāju mācību satura veidošanā un apspriešanā, atbilstīgi izvērtējuši katru ieteikumu, efektīvi sasnieguši katru izglītības iestādi par pieejamajiem resursiem un atbalstu. Tie ir konkrēti nākotnes tālākas attīstības un pilnveides uzdevumi, kas ciešā sadarbībā ar izglītības iestādēm jāturpina, tai skaitā apkopojot un popularizējot jau šobrīd radušos labās prakses piemērus.
Iespējamie tālākie soļi
Reālai ietekmei uz bērnu un jauniešu izglītības pieredzi, saturu un kvalitāti nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi izglītībai pieejamo resursu efektīvai sadalei un pārvaldībai, tostarp katra bērnu vecumposma izglītības vajadzībām atbilstošam skolu tīklam, adekvātai pedagogu darba samaksai, mācību satura nodrošinājumam un skolu profesionālajam atbalstam. Nepieciešams sabalansēts pedagogu darba slodzes modelis, kas ietver laiku skolēnu individuālajam atbalstam, mācību plānošanai, sadarbībai ar kolēģiem un profesionālajai izaugsmei.
Pašlaik īpaši svarīgi ir turpināt veidot skolu profesionālā atbalsta sistēmu, stiprinot pieredzējušu pedagogu – metodiķu – ekspertīzi skolu, pašvaldību un valsts līmenī, attīstot profesionālās kopienas, lai rastos kvalitatīva atbalsta sistēma ikviena mācību priekšmeta skolotājiem. Valstī jārada reāla vietēja metodiska kapacitāte izglītības attīstībai, tostarp nepieciešams regulārs darbs un profesionāla kompetence izvērtēt vajadzības, virzīt un pārraudzīt to īstenošanu. Valsts līmenī nepieciešama pastāvīga, profesionāla institūcija ar skaidrām pilnvarām un atbildību par profesionālā atbalsta sistēmas veidošanu un nodrošināšanu pirmsskolām un skolām, ne ierēdnieciskā kontekstā iesēdināts kārtējais projekts, kura kapacitāte un pieļaujamo darbību loks aprobežojas ar tehnisku dokumentu sagatavošanu ārpakalpojumu iegādei. Tāpat būtiski ir sakārtot pedagogu profesionālās pilnveides pieejamību, lai pedagogi iepriekš var plānot profesionālo pilnveidi atbilstoši savām vajadzībām, nevis vienkārši iegūtu "papīru" par kursu apmeklējumu, ko pieprasa skolas direktors pirms skolas akreditācijas. Jēgpilni un ilgtermiņā plānot pedagogu profesionālajai pilnveidei vajadzīgo finansējumu.
Kā jau minēju iepriekš, nenoliedzami, ir jārada apstākļi kvalitatīvam mācību satura nodrošinājumam. Jāturpina darbs, izstrādājot kvalitatīvi jaunus un daudzveidīgus mācību līdzekļus, kas pēc būtības palīdz skolotājiem īstenot jauno mācību saturu, neatražojot tradicionālās prakses un neejot (tikai) pieprasījuma virzienā, kā tas lielā daļā gadījumu notiek šobrīd. Tomēr jāsaprot, ka vispirmām kārtām nepieciešami labi sagatavoti skolotāji.
Reālajā dzīvē jāturpina veidot kardināli citāda vidusskola (10.–12. klašu posms) atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standartā jau 2019. gadā pieņemtajam ietvaram, proti, ikvienai vidējās izglītības iestādei jākļūst par tādu, kurā ir augstvērtīgs un daudzveidīgs piedāvājums un patiesas līdzdalības un izaugsmes iespējas jauniešiem. Vidussskolu un ģimnāziju dubultsistēma ir tāda pusotras joslas Via Baltica šoseja, kurā izmanīgi lietotāji atradīs sev priekšrocības, tomēr stratēģiski jāplāno, kā šo savu laiku nokalpojušo dizainu mainīsim, veidojot izcilu izglītības pieredzi visiem jauniešiem.
Izglītības sistēmas transformācija atbilstoši jaunajiem pasaules izaicinājumiem un sabiedrības attīstības vajadzībām šobrīd ir ikvienas valsts uzmanības lokā. Latvijas mācību satura un pieejas maiņa vienlaikus no pirmsskolas līdz vidējās izglītības pakāpei visās mācību jomās ir bezprecedenta pārmaiņas arī pasaules mērogā. Veidojot Skola2030 piedāvājumu, esam sekojuši līdzi pasaules tendencēm, un latviešu uzsāktais kurss mācību pieejas maiņas virzienā ir augstu novērtēts starptautiskajā kopienā kā mūsdienīgs un tālredzīgs.
Nostiprinot publiskajā telpā dažu politiķu aizsākto politisko retoriku par mācību grāmatu trūkumu kā galveno problēmu tam, lai mēs pašos pamatos skolas ikdienā mācības plānotu uz citādu sasniedzamo rezultātu ikvienam skolēnam, noniecinot Latvijas pētnieku un praktiķu paveikto pilnveidotā mācību satura izstrādē un atbalstā, mēs drastiski attālinām vitāli svarīgu pārmaiņu iespējamību. Diemžēl arī jaunas grāmatas būtiski neizmainīs ikviena bērna izglītības pieredzi, ja nestrādāsim pie attieksmes un domāšanas maiņas par mācību procesu un plašākiem izglītības mērķiem katrā skolā un kopienā.