Katra kontroles iestāde uzskata, ka tās jautājumi ir vissvarīgākie. Tas ir kā skolā, katra skolotāja uzdod savus mājasdarbus, un liek atzīmes, neņemot galvā, kas uzdots pārējos priekšmetos. Katra institūcija, šķiet, pieņem, ka tās jaunos dokumentus Latvijas Vēstnesī ir izlasījis ikkatrs. Katra domā, ka bukletus, kas atstāti centrālajā birojā uz galda, ir lasījis ikviens vistālākajā Latvijas nostūrī. Daudzi ierēdņi joprojām dzīvo ilūzijā, ka internets ir visās lauku saimniecībās, un ka tieši viņu mājas lapa ir pirmais logs, kurā zemnieks ielūkojas katru rītu.
Protams, nezināšana nevienu neatbrīvo no atbildības, taču tam slogam jābūt samērojamam un attaisnojamam. Nereti saimniecībās vairākas institūcijas kontrolē vienas un tās pašas lietas. Samazināt birokrātisko slogu varētu arī, pieļaujot daudzo papīra formāta reģistru un žurnālu elektronizēšanu. Protams, mēs zinām, ka ierēdņi dara labu darbu, un vairums - centīgi. Katra no institūcijām arī mēģina samērot tās pieprasīto birokrātijas apjomu no lauksaimniekiem. Taču kopumā tā visa ir par daudz - zemniekiem atliek aizvien mazāk laika pamatdarbam ražošanā.
Šobrīd tiek ieviesti taupības pasākumi valsts sektorā. Šo brīdi ir vērts izmantot, lai pārvērtētu aktivitāšu lietderību lauksaimniecības sektorā. Kontroles institūciju ir pārāk daudz, turklāt tās uzņēmējiem nevis palīdz, norādot uz kļūdām, bet kavē darbu, tādējādi kavējot arī ekonomikas atgūšanos. Lai nodrošinātu kārtību sektorā, pietiktu tikai ar daļu no visa šī birokrātiskā sloga. Turklāt, jo lielāks ražotājs, jo vairāk kontroļu. Un, nezin kādēļ šīs pārbaudes aktivizējas tieši tad, kad lauksaimniecībā ir aizņemtākā darba sezona - ražas novākšana. Tad viņi pie vārtiem rindā stāv.