Ziedonis Apariņš: Autopārvadātājiem nelīdz Saeimas 'plāksteris'
Foto: Publicitātes foto

Tagad atgādināt satiksmes ministram vai deputātiem viņu pašu pirms vēlēšanām nozarei dotos solījumus palīdzēt – mums, autokravu pārvadātājiem, tā ir "vienreizēja" iespēja nožēlot savu naivumu, atsakoties no jūlija publisko protestu turpināšanas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tos - ņemot vērā, ka šajā biznesā ir nodarbināti trīsdesmit tūkstoši cilvēku - būtu grūti nepamanīt. Jaunais valsts budžets tiek veidots bez sentimentiem, atsakoties no jebkādiem reāliem atbalsta pasākumiem - kaut gan pārvadājumu uzņēmumu un darbinieku maksātie nodokļi līdz šim bija nopietns ieguldījums tā piepildīšanā.

Starptautisko kravu pārvadātāji un Latvijas autokravu nozare kopumā turpina ciest zaudējumus, ko rada ES un Krievijas sankciju "karš". Prasības, ko biedrības "Latvijas Transports" pārstāvji izvirzīja ministrijai un par kurām tika panākta vienošanās, diez vai būtu uzskatāmas par fantastiskām: 1) atcelt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām un puspiekabēm, 2) dot iespēju Latvijas garantiju aģentūrai ļaut autopārvadātājiem izmantot valsts galvojumus un saņemt kredītbrīvdienas, kas ļautu saglabāt uzņēmumu rīcībā līzingā ņemtās kravas mašīnas un citu aprīkojumu; 3) mainīt likumus, lai Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumiem piešķirtu nodokļu brīvdienas. 

Tas tiešām nav daudz prasīts, taču spētu palīdzēt uzņēmumiem saglabāt savu rīcībspēju un darbavietas.

Saeima un Satiksmes ministrija uzskata, ka ir "atpirkušās" no autopārvadātāju problēmām ar tīri simbolisku žestu, ar "mirstošajam uzlipinātu plāksteri". Parlaments 27.novembrī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, paredzot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas. 

"Lai mazinātu Krievijas piemēroto sankciju ietekmi uz starptautisko autopārvadājumu nozari", šādu atbrīvojumu kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, varēs piemērot uz vienu gadu. Tiesa, ar piebildi - ja par smago automašīnu būs samaksāta autoceļu lietošanas nodeva viena gada likmes apmērā. Šī ārišķīgā pretimnākšana, rēķināta aptuveni 600 tūkstošu eiro apmērā, gan valdībai neko nemaksās: "Likumprojekta autori Satiksmes ministrijā uzsver, ka to plānots kompensēt ar ieņēmumiem no autoceļu lietošanas nodevas, kas jau patlaban pārsniedz budžetā plānoto ieņēmumu apjomu." Tātad patiesībā šāda atvieglojuma mērķis ir pamatot ceļu nodevas, par ko arī tiek daudz diskutēts, neaizskaramību. 

Manuprāt, patlaban valdība pavisam ciniski ekspluatē mūsu nozares problēmas savām sabiedrisko attiecību aktivitātēm - politiķi atsakās sniegt atbalstu autotransporta uzņēmumiem, bet vienlaikus paši biedē tautu ar to, ka Latvijas un Krievijas attiecību pasliktināšanās gadījumā transporta nozares zaudējumi var sasniegt vienu miljardu eiro. Ministri un deputāti visas savas ekonomiskās politikas kļūdas un budžeta veidošanas dīvainības cer sabiedriskajai domai noslēpt, visu skaidrojot tikai ar sliktām kaimiņattiecībām.

Māc bažas, ka patlaban valdības nostāja attiecībās ar Latvijas uzņēmējiem, ne tikai mūsu nozari, ir šāda: "Jo sliktāk jums iet, jo labāk mums attaisnoties". Satiksmes un Ārlietu ministrija turpina ignorē problēmas, ko rada Krievijas nodoms visām Eiropas transporta ministru konferences dalībvalstīm 2015.gadā samazināt pārvadājumu pamatkvotu, kā arī ierobežot skaitu vienreizējām atļaujām starptautiskajiem kravu autopārvadājumiem Tāpēc, visticamāk, tajā brīdī, kad Krievija izlems attiecināt tagad pastiprināto Lietuvas pārvadātāju kravu automašīnu kontroli arī uz transportu ar Latvijas numuriem, ministrijas pat vairs necentīsies izlikties, ka vēlas mums palīdzēt.

Acīmredzami mums patlaban ir jābūt valdībai pateicīgiem jau par to vien, ka ministri pamazām izbeidz tīši kaitināt pārvadātājus, stāstot tiem par milzu biznesa iespējām Uzbekistānā un Vidusāzijā vispār (bet tā arī nepaskaidrojot, kā mums tur nokļūt, apbraucot Krieviju).

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form