Zviedrijas radio latviešu redakcijai darbību beidzot

Jau tālajos kara gados, izmantojot iespējas izmantot radiostacijas uztvēreju, varēju salīdzināt to, ko ziņoja krievu TASS oficiālie avoti un ko “Oberkomando der Wehrmacht”. Vēlākos gados, kad likteņa pirksts mani iztaisīja par žurnālistu, šī pieredze ļāva saprast cik milzīga starpība var būt viena un tā paša notikuma vai personības raksturojumā un notikumu izklāstā dažādu ziņu avotu autoriem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Daudzus gadus manā pārziņā bija sporta notikumi un tad izrādījās, ka paļauties uz pieminētā TASS ziņojumiem bija vieglprātīgi. Pašus galvenos notikumus tā laika Latvijas sportā, kuri risinājās ārpus Latvijas, uzzināju klausoties, kā dziedāja Raimonda Paula dziesmā, “tālu Parīzes radio”. Jau biju paspējis, nemaksājot biedra naudu, izstāties no komjaunatnes, kurā mani 1941. gadā uzņēma Eduards Berklāvs, un saprast kas patiesībā notiek. Tādēļ, sirojot tāldzirdes ēterī, meklējot sportu, reizē nokļuvu arī pasaules politiskās skatuves aizkulisēs. Krietni pirms prezidenta Ronalda Reigana man bija tik daudz zināmu faktu, lai Padomiju kvalificētu kā ļaunuma impēriju.

Aukstā kara laikā Padomijas robeža visādām ķecerībām bija hermētiski slēgta. Arī informācijas plūsmai ētera viļņos sāk uzlikt arvien pamatīgākus žņaugus. Vispirms, piemēram, Rīgas radiofonā tieši tajā laikā, kad gaisā gāja “Amerikas balss” latviešu programma, sāka raidīt plaši izreklamētu populārās mūzikas koncertu ar “Mikrofons” nosaukumu. Tad sākās lielā zāģēšana. Zibenīgā tempā Rīgā un citās pilsētās uzauga īpaši radio torņi, no kuriem naidīgo valstu radiostacijā uzklāja virsū Maskavas “Majak” radioprogrammas, vai vienkārši laida pa virsu nežēlīgu troksni, ko rada rotējošā cilindrā iebērti dzelzs priekšmeti. Beigu beigās sāka zāģēt pat Polijas radio, nemaz nerunājot par “Amerikas balsi”, “Vācu vilni”, BBC, RFI. Tomēr, izmantojot īpašas antenas un izcili selektīvus radiouztvērējus, bieži izdevās izlauzties cauri šai kakofonijai, kur grandēja visos īsviļņu diapazonos. Tāds uztvērējs bija uzstādīts Preses nama 18. stāvā, kur īpaši radio darbinieki magnetofonā pierakstīja visas pārraides latviešu valodā no ārzemēm. Teksti nokļuva cekas un čekas vadītājiem uz galda.

Taču Zviedrijas radio pārraides krievu valodā un pēc tam latviski, netika tādā rupjā veidā nozāģētas. Zviedri, šķiet, netika kvalificēti kā atklāti darbaļaužu ienaidnieki. Lai gan bieži dažu kilohercu attālumā uz blakusfrekvences sāka spēcīga “Majak” pārraide, kas zināmā mērā traucēja saprast zviedru teikto. Es esmu dzirdējis gandrīz itin visas šis pārraides no Stokholmas.

Katru reiz saņēmu, ne tikai es, latviskuma paraugstundu. Vispirms ar izcili labu, daiļskanīgu un nepiesārņotu latviešu valodu. Šajā ziņā lielmeistars bija Vilnis Zaļkalns. Viņš allaž, raksturojot notikumus un cilvēkus, trāpīja naglai uz galvas. Tas, ka LSDSP kongresā viņu neievēlēja par priekšsēdi, šo Latvijas vecāko politisko partiju atsvieda atpakaļ uz daudziem gadiem politiskajā mēslainē. Vilnis spēja loģiski, ātri un pareizi orientēties politisko notikumu karuselī. Šajā izpratnē Vilnim Zaļkalnam palīdzēja milzīgais rūdījums aizstāvot latviešu lietas daudz kur Eiropā. Viņa aicināts esmu vairākas reizes startējis Stokholmas mikrofonā.

Tajā laikā pie latviešu redakcijas mikrofona uz Latviju runāja lietpratēji Juris Kaža, Niklāvs Lapukins, Baumanis, perfektie lietu zinātāji kā Ali Strunke, Bruno Kalniņš un neaizmirstamais vēstures vētītājs Uldis Ģērmanis. Katrs no viņiem pa sevi bija izcila personība un tas, ka ar Latviešu redakcijas palīdzību viņi varēja uzrunāt okupētās Latvijas tautiešus, bija liels ieguldījums atmodas veiksmēs. No Stokholmas daudz kas bija labāk redzams nekā te uz vietas Rīgā. Kā tas arī nebūtu, latviešu pārraides no Stokholmas bija vispatriotiskākās no tām, kas skanēja no ārzemēm latviski. Žēl, ka Latvijas pienesums Stokholmai bija kopā ar te krievu ievazātiem valodas sārņiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form