Zigurds Vaikulis: Piemērots brīdis izvērtēt, nevis krist panikā
Foto: Publicitātes foto

Pensiju plāni – Latvijā vai Amerikā – ir investīciju portfeļi. Tie ir pakļauti pasaules finanšu tirgus likumiem un notikumiem – gan "ikdienas apstākļos" ģenerētajai investīciju atdevei, gan biedējošiem kritumiem stresa brīžos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas pensiju plāni, kā ierasts, arī šoreiz izpelnījušies uzmanību tieši dēļ negatīvās publicitātes dēļ, ko veicinājis vīrusa izraisītais satricinājums pasaules finanšu tirgos. No gada sākuma līdz 17. martam akciju tirgi ir nokrituši par vidēji 25%, turklāt rezultāti no reģiona uz reģionu atšķiras maz. Uzmanība šādos brīžos parasti koncentrējas tieši uz akcijām, taču, par laimi, pensiju plāni kā jebkurš saprātīgi veidots investīciju portfelis nesastāv tikai no akcijām. Tajos parasti ir arī mazāk riskantās obligācijas, tostarp tā saucamie "balansējošie elementi" – tās kredītspējā ir drošas, piemēram, kā Vācijas un ASV valdību emitētas obligācijas. Tās kopš gada sākuma ir cenā augušas par, attiecīgi, 3% un 7%. Riskantāku korporatīvo obligāciju atdeve ir kaut kur pa vidu - šogad tā svārstās no -2% līdz -13%.

Satricinājuma brīžos sniegums būtiski atšķiras

Pensiju plāni pēc būtības ir līdzīgi, taču arī ļoti atšķirīgi – pēc tā, kā tie uzvedas dažādos finanšu tirgus apstākļos. Tas savukārt ir atkarīgs gan no tā, kā tiek kombinēti augstākminētie finanšu instrumenti, un cik pasīvi vai aktīvi un cik veiksmīgi pārvaldītājs strādā ar tam uzticētajiem pensiju plānu līdzekļiem. Latvijas valsts fondēto pensiju sistēmas konservatīvo plānu sniegums šogad (līdz 17. martam) bijis robežās no 0% līdz -12%, aktīvie plāni ar akcijām līdz 50% strādājuši ar zaudējumiem no -8% līdz -23%, visriskantākā kategorijā – plāniem ar akcijām līdz 75% sniegums kopš gada sākuma bijis no -10% līdz -20%.

Atšķiras arī ilgtermiņa snieguma dati, visbiežāk 10 gadu rezultātos figurē peļņa ap plus 2.5% ik gadu.

Šis ir īstais laiks katram, kam interesē rūp viņa pensijas uzkrājumi, apmeklēt www.manapensija.lv - novērtēt pensiju plānu rezultātus gan ilgtermiņā, gan arī pēdējo nedēļu un mēnešu laikā un, attiecīgi, katra pārvaldītāja spēju atbilstoši reaģēt uz mūžam mainīgo situāciju pasaules finanšu, it īpaši, apstākļos, kad lietas kļūst ne pārāk simpātiskas.

Visu Latvijas 2. līmeņa plānu sniegumu atturēšos komentēt. Bet mēs taktiski bijām izvēlējušies būt salīdzinoši piesardzīgi vēl pirms vīrusa izraisītā riska aktīvu cenu krituma, kas tā pa īstam sākās tikai februāra pēdējā nedēļā, kad sērgas metastāzes parādījās arī Itālijā un citās Rietumvalstīs. Iepriekšējo mēnešu laikā pensiju plānos apzināti bijām uzkrājuši apjomīgus brīvās naudas līdzekļus (10% līdz 25% no plānu aktīviem) un mums bija relatīvi mazāki ieguldījumi riskantajos akciju tirgos.

Turklāt, parādoties pazīmēm, ka pasaules finanšu tirgos sākas apjomīga investoru bēgšana no riska, savlaicīgi pieņēmu arī lēmumu samazināt augsta riska obligāciju īpatsvarus. Tā rezultātā riska aktīvu cenu kritumu negatīvā ietekme uz CBL pensiju plānu sniegumu bijusi ievērojami zemāka nekā uz dažiem citiem, pasīvāk jeb, teiksim, "vienaldzīgāk" pārvaldītiem plāniem.

Krīze rada arī iespējas

Mēs plānos joprojām esam relatīvi piesardzīgi – no tirgus satricinājumiem pasargāto brīvās naudas līdzekļu apjoms portfeļos ir joprojām liels, jo situācija ir pietiekoši neskaidra. Saslimušo skaits turpina augt un paralēli arvien stingrāki kļūst ierobežojumi. Vēl pāris nedēļas tas, visdrīzāk, turpināsies, un tikmēr kopējo triecienu pasaules ekonomikai zīlēt ir pāragri.

Tajā pat laikā katru no pēdējo nedēļu apjomīgajiem kritumiem kā pārvaldītājs izmantoju, lai izvietotu daļu naudas līdzekļu akciju un obligāciju tirgos - nu jau par 15%, 20%, 35% lētākām cenām nekā tas bija iespējams tikai nepilnu mēnesi atpakaļ. Pirkumus tirgus stresa uzliesmojuma brīžos veicu orientējoties uz to, ka šīs darbības CBL pensiju plānu klientiem atspēlēsies pozitīvi ilgtermiņā. Turklāt, pēdējo nedēļu dramatisko kritumu laikā audzis to riska aktīvu segmentu skaits, kas, mūsuprāt, sākuši iecenot globālas recesijas scenārijus, un tāpēc ir vērtējami kā pievilcīgi arī no vidēja termiņa viedokļa. Piebildīšu, ja riska aktīvu cenas saskries augšā ekonomikas stāvoklim un tendencēm neatbilstošos līmeņos, lemsim par riska aktīvu īpatsvaru mazināšanu. Jo, tas ir tas, ko aktīva stila pārvaldnieki dara.

20 gadu laikā, kopš strādāju aktīvu pārvaldīšanas industrijā, esmu pieredzējis sešas relatīvi lielas krīzes un finanšu tirgus satricinājumus, sākot ar dotcom burbuļa plīšanu, 2008. gada "Lielo recesiju", Eirozonas parādu krīzi un beidzot ar pašreizējo. Katra no šīm krīzēm bijusi ar savām unikālām individuālām iezīmēm, kādā brīdī no katras nedaudz atšķirīgā veidā dvesusi globāla ekonomikas sabrukuma un finanšu Armagedona elpa. Bet visām krīzēm bijusi viena kopīga pazīme – tās visas ir beigušās.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form