Foto: AP/Scanpix/LETA
Spānija ir nonākusi pie robežšķirtnes – tiesas prāvas, kas noteiks tās demokrātijas nākotni. 12. februārī man jāstājas Augstākās tiesas priekšā Madridē, kur būšu viens no apsūdzētajiem, kaut gan patiesībā tiesāta tiks Spānijas demokrātija kopumā.

Es un vēl vienpadsmit citi tiekam vajāti par pašu svarīgāko cilvēktiesību pamatprincipu aizstāvību: miermīlīgas pulcēšanās, demonstrāciju brīvību, vārda brīvību. Lai kāds būtu tiesas iznākums, turpināšu nelokāmi aizstāvēt šīs tiesības.

2017. gada 16. oktobrī kopā ar citu pilsoniskās sabiedrības līderi Žordi Sančesu tikām ieslodzīti pirmstiesas cietumā, kur atrodamies joprojām. Kāds ir mūsu noziegums? Pildot savus divu pilsonisku organizāciju vadītāju pienākumus, mēs vadījām miermīlīgas demonstrācijas, aicinājām pilsoņus paust savu gribu balsojot, vienmēr stingri ievērojot nevardarbības principus.

Pārspīlēti tiecoties saglabāt iedomātu Spānijas vienotību, Spānijas tiesu sistēma likumus ir virpinājusi tā, lai šo procesu pārvērstu par iebiedēšanas paraugprāvu. Spānijas Augstākā tiesa nolēmusi tiesāt divus nevalstisku organizāciju vadītājus, desmit bijušos parlamenta deputātus un valdības pārstāvjus par dumpošanos, musināšanu uz šķelšanos un pat dalību kriminālā organizācijā. Un tas notiek par spīti tam, ka dumpja un sacelšanās pazīme ir vardarbības lietošana, bet to 2017. gada 1. oktobra Katalonijas pašnoteikšanās referenduma laikā lietoja vienīgi Spānijas policijas vienības.

Tiesisko manipulāciju apjoms šajā klaji politizētajā procesā turpina pieaugt. Es neesmu politiķis un nekad neesmu ieņēmis kādu politisku amatu. Esmu uzņēmējs, vienlaikus arī ļoti lielas bezpeļņas organizācijas vadītājs Spānijā, un tiesāšana Augstākajā tiesā, turklāt bez pārsūdzības iespējām, ir manu likumīgo tiesību pārkāpums, kas ir pretrunā Eiropas Savienības garantētajām pilsoņu tiesībām. Jau vairāk nekā gadu esmu atrauts no sava darba, uzņēmuma, manas bezpeļņas organizācijas, ģimenes – sievu un bērnu varu satikt tikai pāris stundu mēnesī, savu dēlu augam redzu tikai caur cietuma stikla logu.

No visām pret mums vērstajām pārmērībām, iespējams, vissatraucošākā ir nepārtrauktā Spānijas Augstākās tiesas sasaite ar galēji labējo un ksenofobisko partiju "Vox" ("Balss"), kas mūs apvaino vienotā korī ar Spānijas valsti un ģenerālprokuroru. "Vox" politiskais kurss sasaucas ar tādiem politiķiem kā Marina Lepēna (Marine Le Pen) un Stīvs Banons (Steve Bannon), tās ir ideoloģijas, kuras tiecas noārdīt Eiropas Savienību un novilkt mūs 1930. gadu zemākajā punktā. Neraugoties uz šiem apdraudējumiem, tiesiskais process ir nonācis šo spēku ietekmē, nonākot pat tik tālu, ka valsts un ģenerālprokurora apsūdzībās teju citēti "Vox" partijas politiskie vēstījumi.

Es neesmu vienīgais, kurš ir norādījis uz šiem tiesiskajiem maldiem. Tādas organizācijas kā "Amnesty International", Pasaules Organizācija pret spīdzināšanu (The World Organization Against Torture), kā arī ANO īpašais ziņotājs ir aicinājis Spānijas iestādes nekavējoties atsaukt visas pret mani vērstās apsūdzības un atbrīvot mani no pirmstiesas ieslodzījuma. ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Zeids Raads al Huseins ir aicinājis meklēt risinājumu ar politiska dialoga palīdzību.

Uzskatu, ka esmu ticis pakļauts prettiesiskai politiskai atriebībai, esmu nostājies visu pamata cilvēktiesību aizstāvības pusē, tādēļ esmu stingri apņēmies šajā prāvā nesākt nožēlot grēkus un izlūgties žēlastību. Esmu gatavs kļūt par skaļu aizstāvības balsi cīņai ar visiem uzbrukumiem cilvēktiesībām, kurus atbalsta politizētā Augstākā tiesa. Es izmantošu šo prāvu kā tribīni, lai aizstāvētu visas demokrātiskās vērtības, kas pašlaik Spānijā ir apdraudētas. Es apsūdzēšu Spāniju.

Es nevaru paredzēt prāvas iznākumu. Vai tiešām Spānija piespriedīs augstāko soda mēru pašas demokrātijai? Iespējams. Tomēr vēl ir cerība, ka mūsu Eiropas atbalstītāji spēs neklusēt un ar savām balsīm pievienosies cilvēktiesību aizstāvībai. Ja viss kontinents vienosies kopējā balsī, aizstāvot ideju par politisku risinājumu, nevis juridiski iepakotu atriebību Spānijas un Katalonijas pretstāvē, tad Spānijas demokrātija var izdzīvot.

Es apzinos, kādu atbildību esmu uzņēmies. Visa Eiropa ir ilgi pūlējusies, lai izveidotu liberālas demokrātijas, bet nu atkal ļaujamies galēji labējo satricinājumiem. Šī prāva ir tika viena cīņa lielākā kaujā. Par spīti tiem necilvēcīgajiem pārbaudījumiem un pazemojumiem, kuriem esam bijuši pakļauti es un mana ģimene, negrasos nodot savu pārliecību. Un es zinu, ka nepalikšu savā cīņā viens. Mūsdienu globalizētajā pasaulē vairāk nekā jelkad iepriekš demokrātijas aizstāvība Barselonā ir tikpat izšķirīgi svarīga kā Maskavā, Ankarā un Karakasā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!