Manas vizītes galvenais mērķis ir apspriest jautājumus, kas mūs satrauc saistībā ar Krievijas vietu un lomu Eiropā un tās plašāku starptautisko iesaisti.
ES un Krievijas attiecības pēdējo desmit gadu laikā ir pasliktinājušās, un īpaši kopš Krimas un Sevastopoles nelikumīgās aneksijas 2014. gadā tām bijis raksturīgs uzticības trūkums. Šodien mēs būtībā uzskatām viens otru par sāncenšiem un konkurentiem, nevis par partneriem.
Mums ir lielas domstarpības par konfliktiem mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs – no Ukrainas un Baltkrievijas līdz Lībijai un Sīrijai –, kā arī par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājums, arests un tam sekojošā notiesāšana, kā arī tūkstošiem demonstrantu arests pēdējās dienās ir sāpīgi atgādinājumi par opozīcijas, pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgu viedokļu sarūkošo telpu šajā valstī. Krievijas rīcība pēdējos gados neatbilst tās saistībām ne kā Eiropas Padomes loceklei, ne kā EDSO dalībvalstij. Atcerēsimies, ka šīs iestādes ir sadarbības, miera un drošības sargātājas Eiropā.
Mums ir vajadzīga atklāta viedokļu apmaiņa ar Krieviju par mūsu attiecību stāvokli. Diplomātijas mērķis tieši ir iesaistīties, nodot vēstījumus un mēģināt atrast kopīgu pamatu. Diplomātija ir būtiska, ja situācija ir slikta. Mūsu saziņas kanāliem vienmēr jābūt atvērtiem. Tomēr mēs esam vairāk runājuši viens par otru – vai pat garām viens otram, nevis viens ar otru. Tas tikai vairo neuzticību un maz palīdz risināt nākotnes problēmas.
Mums ir skaidri jāapzinās savas bažas. Tajā pašā laikā mums ir arī jāatzīst, ka esam cieši saistīti ar mūsu lielāko kaimiņu – ne tikai vēsturiski vai ģeogrāfiski. Eiropas Savienība joprojām ir Krievijas pirmais tirdzniecības partneris un tās lielākais ārvalstu tiešo investīciju avots. Krievijas studenti ir lielākie Erasmus+ studentu apmaiņas ieguvēji ārpus ES, un Krievija ir valsts, kurā tiek izsniegts visvairāk Šengenas vīzu. Mūsu saites joprojām ir savstarpēji svarīgas.
Tāpēc mums ir jāizmanto daudzvirzienu pieeja, kas atspoguļota pamatprincipu kopumā, par kuru ES ir vienojusies attiecībās ar Krieviju. Tā būs atskaites sistēma manai vizītei Maskavā. Tā ietver selektīvu iesaistīšanos sarunā par jautājumiem, kas ir ES interešu lokā, kā arī vēršanos pie Krievijas pilsoniskās sabiedrības un tās atbalstīšanu. To nav iespējams izdarīt ar videokonferences palīdzību.
Neraugoties uz to visu, ir jautājumi, kuros varam strādāt kopā, un, kad to darām, mēs spējam sasniegt rezultātus. Labākais piemērs ir Kopīgais visaptverošais rīcības plāns – vienošanās ar Irānu, kas joprojām ir viens no pasaules kodolieroču neizplatīšanas arhitektūras stūrakmeņiem. Daudzas reģionālās krīzes gūtu labumu no labākas sapratnes starp ES un Krieviju un to kopīgiem centieniem.
Mūsdienu globālajiem izaicinājumiem ir vajadzīgi globāli risinājumi, sākot ar Covid-19 pandēmiju. Mums ir vajadzīga lielāka – nevis mazāka – sadarbība, pārredzamība un informācijas apmaiņa. Mums ir jācīnās pret dezinformāciju, kas šajā konkrētajā gadījumā ir īpaši kaitējoša un var apdraudēt cilvēku dzīvības. Mēs esam redzējuši, ka šajā jomā tiek veiktas darbības no Krievijas.
Mēs vēlamies turpināt sadarbību ar Krieviju klimata problēmu risināšanā. Mēs paļaujamies uz Krievijas apņemšanos panākt, lai Pušu konferences 26. sanāksme Glāzgovā būtu veiksmīga. Tikai izmantojot iespējas taisnīgas un godīgas pārkārtošanās īstenošanai attiecībā uz visiem, mēs varam nosargāt labklājību, vienlaikus glābjot planētu.
Visbeidzot, mums ir jāpievēršas jaunajiem draudiem un iespējām, kas rodas digitālajā jomā un kibertelpā. Nesenā pagātnē esam bijuši liecinieki daudziem kiberuzbrukumiem, kas ir kļuvuši par jaunas sāncensības simptomātiku. No ES puses esam skaidri pauduši savu apņemšanos atrisināt starptautiskus strīdus kibertelpā miermīlīgos veidos. Bet tas nenozīmē, ka mēs nereaģējam. Esam noteikuši sankcijas pret ļaunprātīgu darbību veicējiem, un vajadzības gadījumā darīsim to atkal.
Saskaņā ar Helsinku Nobeiguma aktu stabilitātei Eiropā jābalstās uz sadarbību, valstu teritoriālās integritātes un suverenitātes ievērošanu, kā arī uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Iesaistīšanās dialogā nenozīmē, ka atgriežamies pie rīcības "kā ierasts", bet – ka mums jāatrod saprašanās jomas, lai pakāpeniski atjaunotu uzticību.
Es informēšu ES vadītājus par sava apmeklējuma rezultātiem gaidāmajās stratēģiskajās debatēs par ES un Krievijas attiecībām. Mūsu attiecībās ar Krieviju joprojām ir svarīgi nodrošināt skaidru virzienu un vienotību.
1990. gados mēs sapņojām par citu Eiropu, kurā visi strādā kopā, lai risinātu globālas problēmas. 2021. gadā šie sapņi diemžēl neatbilst realitātei. Tomēr tiem jāturpina mūs iedvesmot, un mums ir jāiesaistās to īstenošanā.