Kad saslimstam, jebkurām medicīniskām manipulācijām un medikamentiem, ko lietojam, lai atveseļotos, ir iespējamas blaknes. Turpretim vakcīnas ir atzītas par drošām, jo, pirms tās sāk lietot, tiek veikti vairāku fāžu klīniskie pētījumi. Arī to vakcīnu pētījumos, kas jau tiek izmantotas, nav pierādīta saistība starp vakcināciju un, piemēram, plaši apspriesto autismu jeb bērnu attīstības traucējumiem.
Pret lielāko daļu no vīrusu saslimšanām nav iespējama specifiska terapija, kā tas ir gadījumā, kad, piemēram, saslimstam ar angīnu (tā ir bakteriāla infekcija) un, lietojot antibakteriālos līdzekļus, atkal kļūstam veseli. Profilakse (tātad – vakcinēšanās) pirmām kārtām nepieciešama pret tām infekciju slimībām, kurām var būt nopietnas komplikācijas, kā arī to riska grupu imunizēšanai, kuriem saslimšana ar attiecīgo infekcijas slimību var būt letāla.
Tā kā pasaulē pieaug antibakteriālo līdzekļu lietošana, baktērijas uz tiem sāk nereaģēt. Paredzams, ka tuvākajā laikā baktērijas var pielāgoties un kļūt nejutīgas (rezistentas) pret visiem mūsdienās pieejamajiem antibakteriālajiem līdzekļiem. Vakcinācija ir viens no veidiem, kā mazināt antibiotiku rezistences attīstīšanos, jo nebūs nepieciešama tik bieža to pielietošana. Tas attiecas uz tādām saslimšanām kā difterija, pneimokoku izraisītas infekcijas, garais klepus un tuberkuloze.
Vakcinējot veselos cilvēkus, tiek pasargāti tā dēvētie imūnkompromitētie pacienti (tie, kuru imunitāte ir novājināta), kuru imūnā atbilde uz vakcīnu nav pietiekama, lai sniegtu aizsardzību. Šai pacientu grupai pieder slimnieki ar iedzimtu vai iegūtu imūndeficītu (HIV), pacienti pēc orgānu transplantācijas un onkoloģiski slimnieki.
Ja bērnu vakcinācija nenotiks pēc Pasaules Veselības organizācijā pieņemtas shēmas, paredzams, ka var sekot nāvējošu, līdz šim praktiski jau izskaustu infekciju uzliesmojumi un pat epidēmijas. Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek diagnosticēti masalu gadījumi, kuru komplikācija var būt potenciāli letāla pneimonija vai encefalīts (galvas smadzeņu iekaisums). Smagas sekas radīt arī nevakcinēšanās pret poliomielītu, kas var izraisīt centrālās nervu sistēmas bojājumu ar sekojošu paralīzi. Jāatceras, ka vakcinācija ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi un sev tuvos no saslimšanas ar tādām infekcijas slimībām, kurām specifiskas ārstēšanas nav, un saslimušais var saņemt tikai simptomus – sāpes un paaugstinātu temperatūru – mazinošu terapiju.
Kāpēc tas jādara
- Vakcinācija ir drošākais veids, kā sevi pasargāt no infekciju slimībām, ar kurām saslimstot vienīgā iespējamā ārstēšana ir mazināt simptomus, nevis izveseļoties.
- Tā ikviens pasargā sevi no nevēlamām blaknēm, kas rodas, lietojot medikamentus.
- Tā mēs neļaujam nāvējoši saslimt līdzcilvēkiem, kuri sava veselības stāvokļa dēļ nedrīkst vakcinēties.
- Tā mēs neļaujam uzliesmot masalu, poliomielīta un citu infekciju epidēmijai, kurā vari ciest ikviens no mums.
- Vakcinējoties mēs neļaujam baktērijām pielāgoties, padarot neefektīvas antibiotikas.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka valsts 50% apjomā kompensē vakcināciju pret gripu:
- iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem;
- personām ar hroniskām plaušu slimībām;
- personām ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām, neatkarīgi no to cēloņa;
- personām ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
- personām ar hroniskām nieru slimībām;
- personām ar imūndeficītu;
- personām, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju.
Savukārt 100% apjomā gripas vakcinācija tiek nodrošināta:
- grūtniecēm;
- bērniem vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem (ja atsakās, par to vecākiem jāinformē ar parakstu);
- bērniem līdz 18 gadu vecumam, ja viņi pieder noteiktām veselības riska grupām:
- ar hroniskām plaušu slimībām;
- ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;
- ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
- ar hroniskām nieru slimībām;
- ar imūndeficītu; ja saņem imūnsupresīvu terapiju;
- ja ilgstoši saņem terapiju ar Ac.acetylsalicylicum.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
